Riga IFF atklās Herca Franka un Marijas Kravčenko filma Baiļu robeža

0 komentāri

Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) 2. decembrī tiks atklāts ar ievērojamā Latvijas dokumentālo filmu meistara Herca Franka pirms vairāk nekā 10 gadiem iesākto filmu Baiļu robeža, ko pēc viņa nāves studijā Ego Media pabeidza līdzrežisore Marija Kravčenko, informē festivāla komunikācijas vadītājs Kaspars Beķeris.

Herca Franka iesāktā filma šogad kļūs par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos – Rīgas Starptautiskajā filmu festivālā un Krievijas prestižākajā dokumentālo filmu festivālā ArtDocFest, kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku.

Filma Baiļu robeža ir trīs valstu – Latvijas, Krievijas un Izraēlas – kopražojums. Krievijas puses producents ir slavenais kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kurš kopā ar filmas režisori Mariju Kravčenko decembra sākumā viesosies Latvijā uz filmas pirmizrādi Rīgas Starptautiskajā kino festivāla atklāšanā. Turklāt kopā ar Baiļu robežu no ArtDocFest uz Riga IFF atvestas vēl sešas citas dokumentālās filmas.

Hercs Franks ir viens no leģendārākajiem un pasaulē slavenākajiem Latvijas kinodokumentālistiem, 20. gadsimta 60. gadu sākumā viņš bija starp pirmajiem celmlaužiem, kas sāka veidot tā saukto Rīgas poētisko dokumentālā kino skolu vai Rīgas stilu. Kopš tā laika Herca Franka filmogrāfijā ir vairāk nekā 80 ierakstu, liela daļa viņa filmu pelnīti iekļautas Latvijas kinovēstures zelta fondā, un vairākām filmām ir būtiska nozīme arī pasaules kino kontekstā. Dzīves laikā Hercs Franks četrās valstīs saņēmis balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā, to vidū bija arī Latvijas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps atzinība (2001). 2011. gadā Hercs Franks saņēma arī Triju Zvaigžņu ordeni. Dižais režisors mūžībā aizgāja 2013. gada 3. martā.

Filmā Baiļu robeža galvenie varoņi pieņem lēmumus, kas neatgriezeniski izmaina viņu dzīves. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru Ichaku Rabīnu, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valstī nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Hercs Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa…

Kadrs no filmas Baiļu robeža. Publicitātes foto

Hercs Franks vienmēr tiecies savās filmās risināt dzīves lielos jautājumus, nevairoties no ētiski sarežģītām situācijām, no tuvošanās dzīvības un nāves slieksnim. ”Meklēt gaismu pat vismelnākajā dzīves joslā – tā ir mākslas jēga. Galu galā, ja gribat, tas ir mērķis – izgaismot cilvēkā to, ko viņš pats varbūt nemaz nav sapratis,” – tā Hercs Franks teica jau pirms 25 gadiem, kad uzņēma dokumentālo filmu Augstākā tiesa (1987) – uz nāvi notiesāta slepkavas grēksūdzi. Arī toreiz tika jautāts – vai dokumentālista kamera drīkst tik dziļi ielauzties cilvēka dvēselē un censties atklāt mūžīgos noslēpumus? Vai eksistē tēmas, par kurām nedrīkst uzņemt kino? Līdzīgi Hercs Franks teicis arī par filmu Baiļu robeža – ”Vai vajadzēja ar kameru jaukties šajā sarežģītajā dzīvē? Saprotiet, nav manos spēkos atteikties no tā. Atteikties nozīmē pateikt, ka es vairs nedzīvoju”.

Filmas līdzrežisore Marija Kravčenko (1981) Marija Kravčenko filmēšanas grupai pēc paša Franka lūguma pievienojās 2010. gadā. Viņa studējusi socioloģiju Saratovā (Krievija) un dokumentālā kino režiju Maskavas kinoinstitūtā. Vairākas viņas veidotās dokumentālās filmas ieguvušas dažādas balvas Krievijā un arī starptautiskā arēnā. Par darbu pie filmas viņa stāsta: ”Hercs ticēja šai idejai. Viņš ticēja, ka tas nav tikai stāsts par privāto dzīvo, bet gan kaut kas vairāk – tā ir Pasaule un tās gadsimtiem sena kustība, tās ir mūsu dvēseles mūžīgajos meklējumos un cīņā. Filmā atspoguļota arī Autora nāve. Epizodes no viņa pēdējās filmēšanas, slimnīcas un bērēm, kur, lai atvadītos, ieradās arī Larisa Amīra. Galvenā varone pēdējā gaitā pavada sava stāsta Autoru…” Viņa zina, ka šis stāsts turpināsies un beigsies, tāpat kā dzīve. Stāsts, kam pieskāries Mākslinieks, Cilvēks – Hercs Franks. Bet es turpināju uzņemt šo filmu un to pabeidzu. Un darba centrālā doma, kuru izteica Hercs, paliks kopā ar mums, proti – ”Dzīve ir neparedzama. Tā vienmēr pārsteidz!”.

Filmas producents Guntis Trekteris kopā ar Hercu Franku veidojis filmas Flashback (2002), Mūžīgais mēģinājums (2009), un 2011.gadā pievienojās Baiļu robežas veidotājiem. Filmu izdevās pabeigt ar programmas Eiropas Savienības programmas Media, Nacionālā kino centra, Kultūrkapitāla fonda un Krievijas kopražotāju līdzekļiem. Filmas skaņas pēcapstrādi Latvijā veica pieredzējušais skaņu režisors Anrijs Krenbergs, mūziku filmai sarakstījis Kārlis Auzāns.

Kadrs no filmas Baiļu robeža. Publicitātes foto

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas