Pamācība lietot internetus [filma: Seksa Video]

0 komentāri

Ir cilvēku grupa, kas joprojām saka: ”tas internets” vai ”tajā internetā” (nu gluži kā bijušais ASV prezidents), tāpat – visu digitālo neuzskata par gana paliekošu un stabilu vērtību. Teiksim, ja kāda informācija, kas atrodama internetā, ir jāpieglabā ērtākai lietošanai kaut kad vēlāk, tad tā tiek izdrukāta, tas pats attiecas uz svarīgu epastu ”saglabāšanu” izdrukājot. Tiem jānolasa vesela skaidrojošā lekcija par to kas ir Facebook, Twitter u.c. tamlīdzīgas tīmekļa platformas, lai paskaidrotu un arī pārliecinātu, ka šīs interneta vietnes nav tikai joku un ”jauko bilžuku” galerijām domātas krātuves, bet kalpo arī kā noderīgas un praktiskas informācija apmaiņas instruments.

Režisora Jake Kasdan, kurš atbildīgs par filmām ”Zero Efect”, ”Orange County” un ”Bad Teacher”, kā arī režisējis seriālu ”New Girl”, ”Freaks and Geeks” un ”Californication” sērijas, jaunākā filma ”Sex Tape” tās virslānī vēsta teorētiski amizantu stāstu par cilvēkiem, kuri lieto jaunās tehnoloģijas un tā īsti nesaprot, kā tās darbojas, kādas ir to funkcijas un attiecīgi arī sekas. Filmā runa ir par strauju popularitātie iekarojušiem Makoņservisiem jeb virtuālajiem servera pakalpojumiem un ērto sinhronizācijas funkcionalitāti.

Kā jau teicu, teorijā uzstādijums var būt smieklīgs un var kalpot kā labs pamats komēdijai par jaunajām tehnoloģijām, to dažbrīd dīvaino funkcionalitāti un to, kā tas maina mūs – to aktīvos lietotājus. Bet realitātē filmas, kuras milzu plakāts rotāja Kannu Carlton viesnīcas fasādi pasaules vērienīgākā filmu festivāla laikā, piegājiens ir gaužam vienkāršs, pat prasts. Lai arī cik ļoti es gribētu atrast labo šajā filmā, man jāatzīst es to nespēju. Labākais, ko var teikt par šo filmu ir tas, ka tā veidota kā lelle fabrikā – viss pēc standarta, precīzi kā jau iepriekšējās tūkstošs, precīzi tāda pati. Tikai tēma nomainīta, kā jau tas masveida ražošanā ierasts – produkcija ik pa laikam jāuzprišina ar kādu jauninājumu.

Vismulsinošākais šajā slinkajā ražojumā ir tās saraustītais un neviennozīmīgais vēstījums. Lielu daļu laika filmas varoņi ārkārtīgi uzkrītoši pamāca (viņuprāt absolūti) tupo skatītāju par ģimenisko vērtību fundamentalitāti. Protams, to atkārto vairākas reizes. Tad ilgu laiku pievēršas neveikli un citur daudz labāk izpildītiem jokiem par seksu, krāniņiem utml. lietām. Atceramies, ka tas viss ir ģimeniskuma kontekstā. Un tikai tad (aptuveni pēc filmas 45. minūtes) filmā sākas galvenā virzītājspēka – problēmas ar nevēlamo sinhronizācijas procesu, nu to interneta mākoņu servisu, pielietojums. Bet diemžēl šis process ir tik pat neloģisks, aritmisks un kokains kā stulbākais sit-com tipa seriāls. Kā jau viss cits, arī teorētiski jautrākā daļa – skraidelēšanai apkārt un dažādu dīvaiņu sastapšana, ir tik ļoti formāla un paredzama pieeja, ka pusotru stundu garā filma šķiet vismaz divu stundu gara.

Lieki piebilst, ka visi filmā redzamie aktieri atveido lomas, kuras viņi ir atveidojuši jau kaut kur citur, un nevienu reizi vien (un šoreiz es visnosodošāk skatos Rob Lowe virzienā, jo neloloju cerības, ka Jason Segel vai Cameron Diaz šāda tipa filmās jelkad pacentīsies būt oriģināli).

Vērtējums: 1 / 5

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas