Latviešu kinorežisori ”ķidā” Riga IFF programmu

0 komentāri

Starp 176 filmām, ko līdz 12. decembrim aicina noskatīties Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), meklējot savējo, ņirb raibs gar acīm, tādēļ uzrunājām latviešu kino režisorus atklāt, kuras festivāla filmas vai programmas, viņuprāt, iekļaujamas sarakstā ”Jāredz obligāti!”. Izvirzījusies arī ”aptaujas” līdere.

Kino režisors, Lielā Kristapa laureāts Ivars Tontegode jautāts, ko ieteiktu laba kino cienītājam nepalaist garām tuvāko dienu laikā, filmu izlasei par kritēriju izraudzījies prizmu ”skatīt citādo un mēģināt to saprast”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Herca Franka filma, lai gan viņš pats filmu nepabeidza, manī izsauca ļoti interesantas emocijas,” iespaidus pēc Riga IFF atklāšanā redzētās filmas Baiļu robeža raksturo I. Tontegode. ”Viņš kā ebrejs, kurš reāli dzīvoja Izraēlā, kur ir savs sociums un savas problemātikas, ir pacēlis ļoti kontroversiālu tēmu. Vispār mūsdienās ir akūti paskatīties uz dažādu cilvēku skatījumu uz lietām. Šajā gadījumā – slepkavas skatījums uz lietām un sievietes stāsts, kas patiesībā ir ļoti interesants. Sieviete ir gatava upurēties kāda cilvēka dēļ, kurš ir pilnībā izstumts no sabiedrības. Tas sasaucas ar Latvijas sabiedrību, ko es uzskatu par ļoti sašķeltu, ar dažādiem viedokļiem un ļoti radikālu.”

Kadrs no filmas Baiļu robeža. Publicitātes foto

Kadrs no filmas Baiļu robeža. Publicitātes foto

I. Tontegode Riga IFF programmā izceļ arī Signes Baumanes animācijas filmu Akmeņi manās kabatās. ”Filmas autore ir pasaulē atzīta režisore. Man ļoti patīk, ka Signe Baumane atklāti runā tiešām par savām problēmām. Man nepatīk, ka filmā ļoti nosacīti atklājas paša režisora dzīves pieredze. Manuprāt, labs kino ir tas, kur režisors ”izēd” tēmu vai problēmu, ko viņš dzīvē nav vēl spējis atrisināt,” akcentē režisors.

”Man kino patīk varas un cilvēka sadursme un ideoloģiju sadursme. Tas savā ziņā sakrīt ar to, kas mani pašu interesē,” atzīst I. Tontegode, festivāla programmā izceļot dokumentālo filmu Nogalināšanas anatomija (The Act Of Killing). ”Filma ir ļoti skaudra un atkailinoša caur to, ka mēs cilvēciskojam slepkavas. Tā runā par sirdsapziņas esamību un ciešanām, ko jāpārdzīvo tam, kurš agrāk viegli rīkojies ar citu cilvēku dzīvēm.”

”Islandes filma Metāliste ir fascinējoša ar to, kas atklāj ”mazās sabiedrības” sajūtu. Arī šajā filmā daudz ko savelku kopā ar Latviju. Tikai šeit komūna nāk pretim, viss tiek izrunāts, atrisināts, kas ir filmas pozitīvais elements,” reiz redzēto filmu raksturo I. Tontegode.

Filmas Modris režisors Juris Kursietis, kurš kopš savas filmas pirmizrādes daudz laika pavada ceļojot, atklāj, ka pašam nebūs daudz laika pavadīt kinoskatītāja krēslā, bet interesentiem iesaka uzbaudīt Ziemeļvalstu bērnu un jauniešu filmu programmu. ”Kaut ģeogrāfiski esam tuvāk Skandināvijai, mēs amerikāņu kino pazīstam labāk nekā, piemēram, dāņu vai zviedru. Mūsu un skandināvu mentalitāte un kultūra ir diezgan tuvas,” teic J. Kursietis.

Arī filmas Izlaiduma gads režisors Andris Gauja Riga IFF programmā izceļ dokumentālo filmu Nogalināšanas anatomija. ”Filma ir ļoti novatoriska, šokējoša gan satura, gan forma ziņā, gan attieksmē un pieejā pret stāstāmo stāstu. Filma skatītāju neglābjami iespiež stūrī, liekot domāt. Pēc tās noskatīšanās noteikti ir daudz un dikti jādomā, par ko, kāpēc pasaulē eksistē tāda nekontrolēta vardarbība, kāpēc cilvēki, kuriem tas nav dzīvības un nāves jautājums, labprāt nododas šādai vardarbībai, un kā tas nākas; kas ir cilvēki, kuriem vardarbība ir asinīs. Filmas stāsts ir šokējošs “making of”, kur paši slepkavas ciniski un ironiski atskatās uz saviem noziegumiem, īsti nespējot nonākt līdz secinājumiem par to, ko tas viss nozīmē. Tikai viens no filmas centrālajiem varoņiem – vispār “varonis” šeit nebūtu īsti piemērots vārds – filmas beigās nonāk līdz pārdomu atblāzmai par to, ka tas viss, kas dzīvē sadarīts, nav bijis pārāk labi,” iespaidos par Džošua Openheimera filmu dalās A. Gauja, kino cienītājiem iesakot nepalaist garām arī filmas otro daļu Klusuma skatiens.

Kadrs no filmas Nogalināšanas anatomija. Publicitātes foto

A. Gauja, kurš kino ienāca kā dokumentālists, bet nu pārmeties spēlfilmu lauciņā, Rīga IFF programmā akcentē vēl divas dokumentālās filmas.

”Savā ziņā pārsteidza, ka līdz Latvijai ir nonākusi spāņu jaunā režisora Serhio Oksmana filma Stāsts Modliniem. Filma ir ļoti aizraujoša. Ir ļoti īpatnējs stāsts – noslēpums par kādu Holivudas B klases, ja ne C klases aktiera ģimeni, laulību ar ļoti ekscentrisku amerikāņu skulptori un viņu dēlu, par dzīvi pusšizofrēniskā nošķirtībā mākslīgi izveidotā mākslas pasaulē, kur visas šīs dzīves apmet kūleni. Droši vien negaidītākais, šo filmu skatoties, būs forma, kā šis stāsts pasniegts. Ļoti filigrāni, minimālistiski nostrādāts stāsts,” pārdomās dalās A. Gauja, rezumējot, ka Stāsts Modliniem ir ”piemērs, kā dokumentāla filma var būt gan sižeta ziņā vēl aizraujošāka, gan formas ziņā vēl interesantākā par klasisku spēlfilmu”.

Kino festivāli vieta, kur baudīt mākslu, izmantot lielā ekrāna priekšrocības, autorkino, tādēļ A. Gauja izglītošanās nolūkos iesaka noskatīties Herca Franka par klasiku kļuvušo filmu Flashback, ko viņš raksturo kā H. Franka paša vadītu ekskursiju viņa filmu pasaulē. ”Tas ir ļoti personisks un dziļš stāsts. Filmā varam sajust aktīva, daudz domājoša režisora mūžu un lielos dzīves jautājumus, kas viņu ir nodarbinājuši. Īpaši tagad, kad Herca Franka vairs nav, filma iegūst jaunu jēgu un nozīmi. Šī ir vienīgā filma, kuru skatoties, man ir palicis slikti ar sirdi. Tik ļoti iedarbīga tā bija. Atsevišķas ainas ļāva zaudēt kontroli pār sevi,” stāsta režisors A. Gauja.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā iekļautas arī mūsu uzrunāto režisoru filmas – Ivara Tontegodes Sēņotāji, Jura Kursieša Modris un Andra Gaujas Izlaiduma gads.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas