Koncertā Ziemassvētku gaisma skanēs pasaules pirmatskaņojumi

0 komentāri

Festivāla Eiropas Ziemassvētki koncertā Ziemassvētku gaisma 23. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 dziedātāja Jolanta Strikaite, saksofonists Artis Sīmanis un ērģelniece Kristīne Adamaite atskaņos latviešu komponistu mūziku.

Koncertprogrammā klasiķus pārstāvēs Alfrēds Kalniņš un Jānis Mediņš, skanēs arī mūsu laikabiedru darbi – Jura Karlsona, Romulada Jermaka, Riharda Dubras skaņdarbi. Dzirdēsim divus pasaules pirmatskaņojumus – Andreja Selicka skaņdarbu Apslēptā atzīšanās un Kārļa Lāča trio Rorate coeli, programmu ieskicē Latvijas Koncertu pārstāve Rinta Bružēvica.

Koncerta ievadā dzirdēsim Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm Ziemassvētku šūpuļdziesma, kas veltīts amerikāņu ērģeļspēles virtuozam un komponistam Klērensam Dikinsonam.

Komponista Jura Karlsona daiļrade pievērš uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem un tembrāliem risinājumiem. Koncertā skanēs meditatīvu noskaņu cauraustais opuss Mēnesgaismas dārzs soprānam, alta saksofonam un ērģelēm, kas tapis šogad pēc Arta Sīmaņa ierosinājuma.

Riharda Dubras jaunrade ir cieši savijusies ar sakrālo mūziku. Neatkarīgi no žanriskās piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, teju visi viņa darbi ir ar garīgu saturu. Tas sakāms arī par 2005. gadā soprānam un ērģelēm komponēto Beata es, Virgo Maria. Koncertā dzirdēsim arī 1995. gadā tapušo kompozīciju ērģelēm Mūžīgo pakalnu ilgošanās, kurā savijas baroka, renesanses un gregorikas elementi, veidojot meditatīvu skaņu ainavu. Pats komponists šo skaņdarbu raksturo kā vēlmi apturēt kādu konkrētu mirkli un paraudzīties uz to caur palielināmo stiklu.

Romualda Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Koncertā dzirdēsim Jermaka opusu Rītausmas serenāde, kas ir pirmā daļa no cikla Jūras serenādes alta saksofonam un ērģelēm, kas datēts ar 2010. gadu.

Lūcijas Garūtas opusā Meditācija romantisko ērģeļu orķestrālās krāsas koncertā atklāsies visā pilnībā un krāšņumā.

Kārlis Lācis pazīstams gan kā komponists un meistarīgs aranžētājs, gan pianists un taustiņinstrumentālists. ”Rorate, coeli, desuper et nubes pluant justum, aperiatur terra et germinet Salvatorem. Ostende nobis, Domine, misericordiam tuam et salutare tuum da nobis. Veni, Domine, et noli tardare! Alleluja!” – tā skan latīņu teksts Rorate coeli, kuru savā kompozīcijā izmantojis Kārlis Lācis. Šīs rindas no Jesajas grāmatas (48:5), kas saistāmas arī ar liturģiju un Adventa laiku, mūzikas skaņās tērpuši dažādu laikmetu un tautību komponisti.

”Latīņu teksta tulkojumā viss jau pateikts: Lāsojiet, debesis, no augšienes, un pedebeši lai izlej taisnību, lai zeme atveras un rada Pestītāju. Rādi mums, Kungs, savu žēlsirdību un dod mums savu pestīšanu. Nāc, Kungs, un nekavējies! Aleluja!” komentē Kārlis Lācis.

Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas