Kinovakarā izrādīs filmas ar Jāņa Petera dzeju

0 komentāri
Kinovakarā izrādīs filmas ar Jāņa Petera dzeju
Dzejnieks Jānis Peters. Foto: LETA

Pirmdien, 22. decembrī, plkst.18:00 kinoteātrī Splendid Palace notiks kinovakars Reiz jau mēs samaksājām, kurā bez maksas tiks demonstrētas filmas ar Jāņa Petera dzeju, informē pasākuma organizatoru pārstāve Kristīne Matīsa.

Kinovakarā Reiz jau samaksājām skatītāji varēs noskatīties filmas Strēlnieku zvaigznājs, Skumjš stāsts par Keriju un Disko ēna.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Latvija šogad svin dzejnieka Jāņa Petera 75 gadu jubileju gan ar dzejas, gan dziesmu vakariem, taču viena viņa talanta šķautne, kas saistīta ar kinomākslu, vēl paliek neatklāta, akcentē K. Matīsa. Rīgas Kino Studijas un Latvijas TV filmu skatē varēs izbaudīt cauri laikiem konsekventi noturīgo Jāņa Petera sociālo stāju un dzejnieka talantu.

1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā Latvijas televīzijas izveidotajā apvienībā Telefilma Rīga tapa spilgti muzikālo filmu piemēri – Skumjš stāsts par Keriju (scen. autore Ligita Viduleja, rež. Ansis Bērziņš, 1978) un Disko ēna (rež. un scen. autore Ligita Viduleja, 1980), kurās Raimonda Paula mūzikā skan Jāņa Petera dzeja. Muzikālo filmu žanrs ļāva netiešā veidā izpaust tā laika nesamierniecisko garu. Estētiskais – kadrs, kustība, mūzika, dzeja, montāža – pārvērtās ētiskajā.

“Pateicība Jānim Peteram, kurš tolaik piekrita papildināt savus ironiski smalkos dzejas pantus filmā Disko ēna ar paša runātu aizkadra tekstu. Tas gan neglāba filmu – 1980. gadā Atmoda vēl bija tālu, televīzijas priekšniecība – apmulsusi un baidījās rādīt ”rietumu ideoloģiju un estētiku padomju cilvēkam”. Filmu Disko ēna ”nolika plauktā”,” stāsta K. Matīsa.

Ar dokumentālistiem dzejniekam sākās sadarbība jau 1972. gadā, kopā ar scenāristu Hercu Franku radot tekstu Ivara Selecka filmai Apcirkņi. Zīmīgi, ka Jānim Peteram vairākkārt “kritis” uzdevums glābt kādu filmu – arī Jura Podnieka Strēlnieku zvaigznāju 1982. gadā. Veidota kā režisora paaudzes, trīsdesmitgadnieka, personīgs skatījums uz strēlnieku kustību un caur intervijām ar vēl dzīvajiem strēlniekiem, filma tajā laikā un tādā formā netika saprasta un akceptēta, tādēļ tai tapa aizkadra teksts, kurā dzejnieks caur savu attieksmi un Čaka dzeju piešķīra filmā redzamajiem notikumiem un veco vīru stāstījumam neapšaubāmu vispārcilvēcisku vērtību, skaidro K. Matīsa.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas