Ģirts Majors: Man paziņa reiz deva padomu – ja gribi, lai Tavs pasākums nobankrotē, nosauc to par festivālu!

1 komentārs

2007. gada vasarā šī mazpilsēta piedzīvoja kaut ko ievērojami vairāk par vietējiem Zvejnieksvētkiem. Tagad šis pasākums daudziem kļuvis par neatņemamu vasaras sastāvdaļu. Palladium koncertzāle, koncertu aģentūra Positivus Music un pats galvenais – lielākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā. Interviju sērija Istabas vidū viesojas pie Positivus festivāla tēva Ģirta Majora.

Parunājām par mūziku, par grupām par Positivus, par Expo un mazliet arī par dzīvi. Videointervijā varat skatīt nedaudz saīsināto versiju, taču tekstā atradīsit arī papildinājumu par to, ko tad Positivus Music īsti dara festivālā, kas norisinās tieši pa diagonāli pretējā Latvijas nostūrī – Liepājas Summer Sound.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Forši būt tētim?

Es nesaprotu, kāpēc Jūs mani tā gribējāt saukt, jo tas absolūti nav viena cilvēka radīts auglis. (Smaida.)

Labi, tagad pie paša galvenā – kad jums sākas festivāls? Kad jūs braucat uz Salacgrīvu?

Daļa komandas mazliet patraucē Zvejnieksvētkiem, jo nedēļu iepriekš sāk būvēt festivālu. Paši mēs, kā nu kurais – pirmie cilvēki otrdienā, es pats arī aizbraucu kādu dienu pa nedēļu, bet kopumā pēdējos gados ierodos ļoti vēlu – iepriekšējā vakarā vai pat festivāla dienā. Pēc tam gandrīz nedēļa paiet, kamēr visu novāc. Tie cilvēki, kas tur uzturas visilgāk, dzīvo tur gandrīz divas nedēļas.

Sigur Ros, Muse, Marks Ronsons – saraksts iekrājies diezgan pieklājīgs. Jums pašiem arī sanāk ar mūziķiem tikties vaigu vaigā?

Festivālā ļoti maz, jo “pa lielam” grupas atbrauc, nospēlē un brauc atpakaļ uz Rīgu, kur arī pārsvarā viņi visi dzīvo, jo visdrīzāk agri no rīta jau dodas tālāk uz nākamo koncertu. Ir, protams, arī tādas, ar kurām sanāk parunāties pašā festivālā, un tādas, ar kurām pirms vai pēc pasākuma vai arī citos festivālos, īpaši, ja runa ir par jaunajām grupām. Ar tiem mūziķiem, kuras festivālā atgriežas, kontakts vairāk vai mazāk tomēr saglabājas.

FOTO

Kā notiek grupu atlases process?

Līdzīgi kā sportā arī grupām ir aģenti, kuri pārstāv grupas koncertu biznesā, kas ir atsevišķa sadaļa grupas kopējā biznesā. Tā ir viena no svarīgākajām, ja ne svarīgākā sadaļa no grupas naudas ienesīguma viedokļa. Koncertu rīkotājiem tas darbs ir tāds, ka viņiem jāpārliecina šie aģenti, kas tālāk pārliecina pašu grupu, lai ideja par koncertu agrāk vai vēlāk varētu realizēties.

Cik liela loma ir jūsu iesaiste Summer Sound rīkošanā?

Daļēja, jo paša festivāla izveidotāji arvien ir pasākuma sastāvdaļa, kā arī citi cilvēki, kas visu gadu strādā uz šo festivālu. Mēs palīdzam tikt pie ārzemju grupām, palīdzam meklēt konceptu, kuras grupas būtu atbilstošas pasākumam, strādājam arī mārketinga un sponsorēšanas sadaļā, kā arī, protams, virknē citos jautājumos, kur varam būt noderīgi. Mēģinām palīdzēt nostādīt to kā ilgtermiņa pasākumu, atrodot to viņu vietu vispārējā festivālu dzīvē Latvijā. Gadu no gada eksperimentējam ar saturu, lai saprastu, ko Liepājas publika ir gatava uzņemt, bet to mēs vēl meklējam.

Vai nebaida tas, ka jūs asociē ar Baltic Beach Party, kas tur norisinājās daudzus gadus?

Liepājas festivālus – vienalga, vai tas Baltic Beach Party vai Summer Sound – mēs neredzam, kā tiešā veidā to varētu asociēt Positivus. Mēs neredzam iespēju to uztaisīt par otru Positivus Liepājā. Tādā ziņā Latvija ir par mazu. Tā ir vairāk nekā pludmales ballīte, kuru mēģinām atrast ar atbilstošām zvaigznēm. Protams, mūzika ir pilnīgi cita, bet gribam, lai šie žanra pārstāvji, kurus vedam uz Liepāju, reprezentē tās mūzikas kvalitatīvāko sadaļu. Tas nav viegli – taisīt kaut ko pilnīgi citu nekā to vienu, ko jau esi uztaisījis. Pirmajā brīdī tas varbūt šķiet, ka strādās un būs veiksmīgi, bet tīri loģiski jāapzinās, ka uztaisīt kaut kādu Positivus pakaļdarinājumu – tas būs lemts neveiksmei.

VIDEO intervija

 

Jau ar pirmo jautājumu mani uzreiz nosēdināji pie zemes, bet es tik un tā gribu Tevi mazliet paprovocēt, jo Tu tomēr asociējies ar Positivus seju. Kā tas ir – būt Ģirtam Majoram?

Es Positivus nespēju uzskatīt kā kaut kādu sasniegumu, jo mūsu darbā nākas ļoti daudz ceļot, un, redzot lietas pasaulē, saproti, ka neesi radījis neko unikālu vai kaut ko lielu kaut vai uz Eiropas fona, nerunājot nemaz par pasauli. Es apzinos, ka Latvijas situācijā tā ir liela laime, ka jaunieši atrod nodarbošanos sfērā, kas viņiem patīk. Man šķiet, tā ir milzīga problēma, ka viņi nevar izdomāt, ko vēlas darīt, un to novēroju jau padsmit gadus atpakaļ, kad es vēl beidzu skolu. Man tā ir veiksme, ka dzīvē sevi esmu atradis tajās vietās, sfērās, kuras man ļoti patīk, un, ja tas, ko dari, rada patikšanu, tad tas arī sanāk. Vienmēr esmu bijis ļoti atkarīgs no saviem tuvākajiem cilvēkiem, jo, man šķiet, es lielā mērā esmu varējis izdarīt to visu tikai tāpēc, ka man apkārt bijuši pareizi cilvēki – gan tad, kad mēs sākām Positivus Music, gan tad, kad sākām festivālu. Un tas kodols mums arvien ir saglabājies tāds, kāds bija, kad sākām! Tas nekādā gadījumā nav viena cilvēka darbs. Varbūt ir palīdzējušas idejas, kuras es atnesu kolektīvā, bet ļoti ātri katram rodas svarīga loma, lai tā lieta ietu uz priekšu. Tāpēc negribētu uzskatīt, ka festivāls, ko esam radījuši, ir kaut kas vairāk kā tas, ko jebkurš cits cilvēks desmit gadus veidojis tēmā, kas viņam pati par sevi interesē un patīk.

Kā Tu atpūties un pavadi savu brīvo laiku?

Tā kā darbojos sfērā, kurā visvairāk gribētu būt, man ir ļoti grūti iedomāties, ko citu es varētu darīt, tāpēc liela daļa no tā, ko daru, ir arī hobijs. Ceļošana ir ļoti būtiska darba sastāvdaļa, jo braucam uz pasākumiem, kas notiek visu cauru gadu, skatīties grupas. Tur mēs iepazīstamies ar cilvēkiem un “grozāmies” tajā vidē, lai mūsu festivālu atpazīst un būtu vieglāk tikt pie labām grupām. Tas viss vienmēr nedaudz ir arī kā atpūta.
Ārpus darba man ir daudz hobiju – pēdējos gados ļoti patīk saimniekot virtuvē, kur pavadu ļoti daudz laika, gatavojot un cienājot draugus.
Man ir divi bērni, kas ļoti mierīgi un ātri aizpilda laiku. (Smejas.) sportoju dažādas lietas. Nav tā, ka būtu tikai darbs. Patiesībā laika visam kam ir par maz – daudz ko vairāk gribētos darīt. Es esmu tāds, kurš maina hobijus. Ir lietas, kas paliek gadu no gada. Sākas kaut kādi cikli, kad uz kaut kādu periodu pievēršos, piemēram, skriešanai. Es sasniedzu kaut kādas pirmās lietas, kuras esmu nospraudis kā mērķus, un tad man zūd interese par šo nodarbošanos.

Atceries pašu pirmo brīdi, kad saprati, ka vari noorganizēt festivālu?

Pašu pirmo brīdi nē, bet pirms tam mēs rīkojām ārzemju koncertus. Tā ideja ātri kļuva skaidra, ka mūsu biznesā radīt kaut ko patstāvīgu un ilglaicīgu ir iespējams tikai divos veidos – klubs, koncertzāle vai radīt kaut ko festivālveidīgu. Naudas vai pieeja kapitālam mums tajā laikā nebija, un mēs dzīvojām tādos laikos, ka uz to brīdī Latvijā neviens festivāls neeksistēja. Man viens cilvēks deva padomu – ja gribi, lai Tavs pasākums nobankrotē, nosauc to par festivālu. No tāda viedokļa tas bija liels izaicinājums, ka nešķita ticama doma – tik kulturālā zemē, kāda ir Latvija, kur cilvēki ir atvērti tik dažādi mūzikai, nevarētu eksistēt īsts festivālveidīgs pasākums. Un pagāja pāris gadi līdz mēs visi mērķtiecīgi sasēdāmies kopā.

Kādi vēl bija varianti vietām?

Vietām īsti variantu nebija! Jo mēs ļoti mērķtiecīgi skatījāmies šo Vidzemes jūras piekrasti, un, ja skatās šo posmu no Rīgas līdz Ainažiem, tur ir tikai Saulkrasti un Salacgrīva. Mums bija izveidota fokusgrupa no industrijas profesionāļiem, kuri tajā laikā bija daudz pieredzējušāki kā mēs paši. Bija cilvēki, kuri uzreiz ieteica šo Zvejnieku parku. Paši aizbraucām apskatīties to vietu, bet mums nelikās, ka tur var uzrīkot festivālu. Man īpaši, jo es uz to brīdi savā mūžā vispār nebiju bijis nevienā festivālā. (Smaida.) Bet citas vietas īsti nebija. Aizbraucām arī uz Saulkrastiem, kur runājām ar vietējiem, bet tur festivālam pienācīgas teritorijas neatradām. Pēc tam mēs visa fokusgrupa vēlreiz devāmies uz Salacgrīvas Zvejnieku parku. Un viņi jau tur redzēja, kur varētu būt potenciālās skatuves un tā.

1 komentārs

TOP komentāri

  • diskobumba
    0

    diskobumba

    Pastāsti arī lūdzu sīkāk par expo atcelšanu un presē atspoguļotajām pārmērīgi uzpūstajām cenām! Vai tā ir taisnība, vai arī nav? savādāk tik daudz neatbildētu jautājumu palicis!

    04.06.2015 14:36

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas