Filmas Amēlija mūzikas autors Jans Tīrsens pavasarī uzstāsies Rīgā

0 komentāri

6. martā koncertzālē Palladium kopā ar pavadošo grupu uzstāsies franču multiinstrumentālists un komponists Jans Tīrsens (Yann Tiersen), kura vārds, iespējams, daļai publikas ir mazāk pazīstams nekā viņa sacerējumi, no kuriem zināmākie ir skaņu celiņi filmām Amēlija un Good Bye Lenin, informē L Tips Agency pārstāve Maija Tomkalne.

J. Tīrsens nav tikai kinomūzikas komponists, vai, pareizāk sakot, tā ir sagadījies, ka viņa sacerējumi tik dziļi papildinājuši konkrēto filmu vēstījumu, ka dažos gadījumos pat aizēnojuši pašu kinolenšu panākumus.

Salīdzināts ar Filipu Glāsu un Maiklu Nīmanu, J. Tīrsens neapšaubāmi ir viens no mūsu gadsimta izcilākajiem un oriģinālākajiem komponistiem, kura daiļrade nav tikai smalku mūzikas gardēžu ēdienkartē.

Lai arī kādā intervijā J. Tīrsens uzsver: “Es neesmu komponists un man patiešām nav nekādas klasiskās [muzikālās] izglītības”, tā tomēr ir koķetērija. Jau četru gadu vecumā mazais Jans iemācās spēlēt klavieres, un, sasniedzot sesto dzimšanas dienu, ķeras pie vijoles apguves. Vēlākos gados viņš iegūst klasisku izglītību Rennas, Nantes un Boloņas mūzikas akadēmijās.

Mācoties Rennā, viņam izdodas redzēt tādu grupu kā Nirvana, Einstürzende Neubaten, Nick Cave and The Bad Seeds, The Cramps, Television, Suicide u.c. uzstāšanās. Iespējams, to ietekmē pārsvaru ņem pusaudžu maksimālisms: būdams 13 gadu vecs, Jans salauž savu vijoli, iegādājas ģitāru un dibina rokgrupu. Tās mūžs gan nav ilgs, un drīz vien Tīrsens atkal ir viens.

Tā vietā, lai meklētu jaunus domubiedrus, viņš iegādājas skaņu pulti un 8 celiņu magnetofonu. Eksperimentējot ar sintezatoru, sempleri un bungu mašīnu, top pirmie Jana Tīrsena ieraksti. Meklējot iedomāto perfekto skaņu, viņš noklausās “tonnām dažādas mūzikas” un, neatradis meklēto, nonāk pie secinājuma, ka “var taču paņemt draņķa vijoli un radīt to pats”.

1993. gada vasarā, izmantojot ģitāru, vijoli un akordeonu, top aptuveni 40 sacerējumi, kas drīz pārvērtīsies J. Tīrsena pirmajos divos albumos. Pats autors to nodēvē par “muzikālo anarhiju”, jo viņš neesot sekojis klasiskajiem kanoniem, bet gan intuīcijai un savam iekšējam redzējumam.

1995. un 1996. gadā ar sešu mēnešu atstarpi iznāk pirmie J. Tīrsena albumi La Valse Des Monstres un Rue Des Cascades – īsu sacerējumu kolekcija, kas radīta ar spēļu klavierītēm, klavihordu, vijoli, akordeonu un mandolīnu. Sešus gadus vēlāk režisors Žans Pjērs Ženē izvēlas dažas no šīm kompozīcijām savai topošajai filmai Amēlija. Līdz ar papildu oriģinālsacerējumiem šis Tīrsena materiāls kļūst par drīz vien pasaules slavu iemantojušās filmas mūziku.

Tai laikā arī paša mūzikas autora albumi jau guvuši vērā ņemamu atpazīstamību. 1998. gadā iznākušais albums Le Phare saņem sajūsminātu kritiķu atzinību – Tīrsens tiek dēvēts par vienu no jaunā gadsimta oriģinālākajiem un vadošajiem komponistiem – un kļūst par komerciālu veiksmi.

Nākamajos albumos viņš sāk sadarboties ar virkni pazīstamu mūziķu un solistu – orķestri Synaxis, Lisu Džermano, Nīlu Hanonu (Divine Comedy), Džeinu Birkinu, Elizabeti Freizeri (Cocteau Twins), Stjuartu Steiplu (Tindersticks) u.c. Šī gadsimta vidū Tīrsens uzsāk koncertus ar stīgu kvartetu un pat pilnu simfonisko orķestri.

Amēlijas pasaules slava likumsakarīgi padara arī tās mūzikas autoru pieprasītu kino aprindās. 2003. un 2008. gadā uz ekrāniem parādījās traģikomēdija Good Bye Lenin! un drāma Tebarlijs, kurām mūziku, šoreiz jau speciāli, sarakstīja Tīrsens.

Pats jaunākais J. Tīrsena veikums ir albums Infinity, kurš iznāca šogad. Rīgā mūziķis uzstāsies ar pavadošo grupu piecu cilvēku sastāvā.

Biļešu iepriekšpārdošana no šodienas, 10. decembra, iegādājams visās Biļešu serviss kasēs un bilesuserviss.lv. To cena, sākot no 29 eiro.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas