Egons Reiters par to, kāpēc di Kaprio pelnījis “Oskaru” un kāpēc žiguļa vietā tomēr izvēlētos Lexus

0 komentāri

Vienai paaudzei viņš ir radio balss ikona, jo CV pilns ar visādiem radio – SWH, “Radio 101”, savulaik arī “Star FM”, tagad viņš dzirdams jaunajā “Radio7”. Par lielāko jaunumu šobrīd uzskatāma viņa gaidāmā debija TV, jo tieši Egons Reiters būs jaunais raidījuma “Bez Tabu” vadītājs. Tas arī iemesls, kāpēc esmu viņu aicinājis nosēsties “Istabas vidū”.

Parunājāmies par un ap viņa jauno dzīves izaicinājumu, radio lietām, kāpēc Leonardo di Kaprio būtu pelnījis “Oskaru” un kāpēc “žiguļa” vietā tomēr izvēlētos “Lexus”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Manuprāt, mana vecuma cilvēkiem esi tāda radio balss ikona – “Radio SWH”, “Radio 101”, “Star FM” un tagad “Radio7”. Kā jūties, ka tagad Tevi visi arī redzēs, ne tikai dzirdēs?

Ja tā pavisam godīgi, man vienmēr ir paticis, ka esmu vairāk radio balss nekā ģīmis, jo radio pasaulē ir vairāk iztēles. Bet, no otras puses, radio jau man ir. Kāpēc nepaķert līdzi arī televīziju? Pilns komplekts – tas taču ir forši! [Smaida.]

Tu jau neesi tiecies uz to pilno komplektu, vai ne?

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka ar cilvēku notiek viss, ko viņš pats vēlas. Bet televīziju un pilna komplekta misiju nebiju iztēlojies. Un manā pieņēmumā šis liek izdarīt korekcijas – notiek viss, ko vēlos, + tas, ko es nemaz nezinu. Līdz ar to dzīve ir izvērtusies interesantāka, nekā to biju domājis. Zini kā, ja nāk tāds piedāvājums – strādāt televīzijā – un konkrētais produkts šķiet tāds, ar ko spēsi sadzīvot bez konfliktiem, muļķīgi būtu visus sūtīt ellē un teikt: “Nē, es negribu mēģināt!” Gribu to darīt! Man ir sajūta, ka arī raidījuma vadīšanu varētu “uzdzīt” tādā līmenī, ka man nav kauns par to, ko daru. Un tas man ir svarīgi pilnīgi visā, kur esmu dzīvē iesaistījies, – nebūt pretrunā pašam ar sevi.

Foto avots: Facebook

Foto avots: Facebook

Esi jau domājis, ko ar savu klātesamību varētu izmainīt raidījumā vai varbūt pašā sabiedrībā?

“Bez Tabu” bez manas klātesamības to ir darījis jau daudzus gadus un turpina darīt arī šodien. Kas man patīk šajā raidījumā – tam ir misija darīt labu. Kā man stāstīja kolēģi, kuri ēterā ir desmit un vairāk gadu, – ir ļoti patīkama sajūta, kad raidījuma sakarā stāsts ir iesākts pirms laika, paiet vēl kaut kāds laika sprīdis, un lieta ir nevis noklususi, bet atrisināta. Tas taču ir tik feini, kad kādu lietu var novest no “A” līdz “Z” – no problēmas saknes un tās izzināšanas līdz pat tās izravēšanai. Kolosāli!

Tev pašam ir bijusi sajūta…

… ka vajag atsaukt “Bez Tabu”?

Jā!

Pāris reizes ir bijis tā. Viena, starp citu, pavisam nesen. Es dzīvoju Ropažu ielā, kur pirms kāda laika uzklāja jaunu asfaltu. Pēc mēneša puikas saprata, ka apakšā ir kaut kas, kam vajag tikt klāt. Ūdens trubas, kabeļi – kas to lai zina! Ir jāuzrok, un, kā jau pie mums pieņemts, aizlāpīja nu tā… Un, ņemot vērā, ka tā ir paralēlā iela Brīvības ielai, “smagie” izvēlas braukt pa Ropažu ielu. Mana māja ir celta 1932. gadā, un lieki triecieni no 20 tonnīgām kravas mašīnām tai nenāk par labu. Sākumā ierakstīju tviterī, domāju – Nilam [Ušakovam – red.] vajadzētu reaģēt. Bez “uzbraucieniem” aprakstīju savu bēdu, atbildes, protams, nebija. Citi sekotāji man ieteica piezvanīt uz kaut kādu numuru, kur mani laipni uzklausīja un piefiksēja. Nu jau ir pagājis ilgāks laiks, – nekādu izmaiņu, bet es esmu piefiksēts. [Smaida.]

Pats televizoru vispār skaties?

Jā, jā – esmu televīzijas džeks. Man visos laikos bijis televizors, kur bijis 100 ar asti kanālu, no kuriem skatos pārīti.

Un kas ir Tava pārraide?

[Domā.]

Foto: Facebook

Foto: Facebook

Tagad jau, protams, “Lattelecom” ir ienācis ar savu interaktīvo televīziju. Tas kaut kā atvieglo?

Jā, man ļoti patīk, ka varu noskatīties to, ko vēlos un kad man ir vēlme to darīt. Tagad nevarētu sūdzēties par to, ka nav ko skatīties. Ir daudz vērtīgu raidījumu, ir pilns ar visādiem interesantiem gudrajiem seriāliem, kas, starp citu, ir tas, ko tagad patērēju diezgan daudz. Kādreiz skatījos vismaz vienu filmu dienā, bet tagad garākam kino stāstam laiks atliek vairs tikai reizi nedēļā.

Kādas filmas skaties?

Nevarētu teikt, ka skatos visu, ko rāda kino. Tur ir diezgan daudz “šļuras”, bet, kā jau visas jomās, pa vidu ir arī dimanti. Pirmais, kas nāk prātā, ir režisors Vudijs Allens. Cenšos nelaist garām nevienu viņa režisētu filmu. Man patīk viņa haotisms, tajā pašā laikā lietu kārtība un pavērsieni kino stāstos. Patīk arī tas, ka viņš pats bieži parādās kādā savas filmas lomā. Kino man vispār ir gandrīz tikpat svarīgs, cik mūzika.

Ja būtu jādodas uz vientuļu salu un līdzi varētu paņemt tikai vienu – kino vai mūziku –, ko Tu izvēlētos?

Es izvēlētos mūziku šoreiz, jo tā man ļautu radīt pašam savus stāstus – aizver acis, un Tev ir bilde. Bet, ja mēs esam uz sauszemes, kur var izvēlēties gan to, gan to, abi divi šie mākslas izpausmes veidi ir manējie. Baletu varbūt nesaprotu, bet šos abus saprotu ļoti labi. Mani tie uzlādē!

Mani kaitina, ka jaunās filmas ir tik nenormāli garas.

Nezinu, man tie trīsstundīgie stāsti arī diezgan labi aiziet. Piemēram, “Volstrītas vilks” – to filmu visi salielīja, noskatījos visu, bet, man šķiet, ka (Leonardo) di Kaprio bijušas arī labākas lomas.

Di Kaprio bija pelnījis “Oskaru”?

Viņš vienu dienu tāpat iegūs to balvu, di Kaprio ir liels un spožs aktieris!

Foto: Facebook

Foto: Facebook

Bet es negribētu, lai viņam iedod par mūža ieguldījumu, bet gan par konkrētu lomu.

Vai ne? Bet, neskatoties uz to, ka pagaidām aktiera profesiju nometis mazliet malā, viņš to darīs un vienu dienu atkal būs kino. Ar lieliem aktieriem nav tāpat kā ar “rokstāriem”, kuram jābūt uz skatuves šodien un tagad, jo rīt, iespējams, nevienam viņu nevajadzēs. Var kādus gadus piecus neko nedarīt, ja režisors viņam ir noticējis. Kino aktieris ir kā tāds konjaks. [Smejas.] Šeit nav runa par jaunajiem “gurķiem”, kuri “uzpeld” uz vienu lomu un pazūd. Šim čalim nevienam nekas vairāk nav jāpierāda, viņš ir liels aktieris. Un, ja kādreiz, skatoties “Romeo un Džuljetu” vai “Titāniku”, smīkņājām – “Leonardo di Kaprio mīkstais vai kāds…”, tādu kā viņš nemaz nav tik daudz. Piemēram, visi Džeki Nikolsoni vai Roberti de Niro… Nesen aizgāja Robins Viljams. Mēs piedzīvosim to laiku, kad nebūs vairs neviens no viņiem. Un šodienas jaunos aktierus es nemaz tik labi nepazīstu.

Tu pats kādreiz esi kaut kur pabijis aktiera lomā?

Nē, nekad! Bet esmu pie Lidijas Stiebras apguvis aktiermeistarību. Tur ir mācījušies arī daudzi radio cilvēki, piemēram, Uģis Polis. Mūs ļoti labi sagatavoja tieši radio vajadzībām. Galvenais, uz ko mēs balstījāmies visu mācību kursu, bija runas māksla, kas jāpiekopj, lai gleznotu ar vārdiem.

Kur, Tavuprāt, tagad jaunajiem būtu jāiet mācīties, lai sagatavotos radio vai televīzijai?

Redzi, mums ir tā bēda, ka nekur jau īsti šīs profesijas nesagatavo –  it kā tā joma būtu tāda maznozīmīga. Bet, paskatoties uz skalu, pilns ar radio stacijām un TV kanāliem. Pat šajā mazajā valstī profesionāļiem ir, ko darīt.

Vai to vispār var iemācīt?

Dabas dots ir 80% no šīm nosauktajām jomām – vai nu ir, vai nav, bet pieslīpēties jebkuram vajag, jo neviens nav ģēnijs. Ir, protams, tādi – viņi ieslēdz mikrofonu un novada labāko šovu radio vēsturē. Bet tādu nav daudz pasaulē. Priekšā ir jābūt profesionālim, kurš var visu parādīt, pamācīt. Bet, kā tādam jaunam “gurķim” tikt līdz SWH vai TV3…

Man nāk divi vārdi prātā, par ko esmu pārliecinājies ļoti daudz savā dzīvē, – kontakti un uzdrīkstēšanās.

Jā, jāiet un jāklauvē!

Kad studēju, biju praksē žurnālā “Klubs”, un es tā laika atbildīgajam redaktoram jautāju – pie jums vispār grūti tikt? Un viņš atbildēja, ka neviens nenāk.

Nu jā, ar domu, ka tas jau ir lielais, ko tad es – sīkais!

Nedaudz aizplūdām, bet vērtīgi! Kas ir Tavā ēdienkartē?

Man ir “baigi” interesants stāsts. Es neēdu! [Abi smejas.] Man ir mūzika un kino – ko tad vairāk vajag, čalīt!? [Smejas.] Vēl sievieti vajag vīrietim. Attiecības!

Obligāti?

Vientuļš ir vientuļš vilks, bet – kāpēc neizbaudīt to dāvanu, ko piedāvā dalīšanās prieks. Es esmu tāds cilvēks – man patīk nolīst pagrabā un gribas, lai neviens netraucē. Tajā pašā laikā man patīk dalīties ar mazajiem dzīves prieciņiem, un to var piedzīvot tikai tad, kad kāds ir blakus.

Bet, lai attiecībās varētu iegūt savu telpu, tur ir jābūt saprotošam otrā pusē.

Jā, attiecību otrā pusē vajag sapratni. [Domā.] [Iesmejas.]

Tu smejies, bet tas patiesībā nav nemaz tik pašsaprotami.

Šeit ir skaidri jāzina, ko cilvēks grib. Tieši tāpat, kā ir ar ēdienu. Ja esi badā, vari apēst vairāk un to, ko varbūt nemaz negribi. Tāpēc vajag uzmanīgi ar iepirkšanos tukšā dūšā, jo pēkšņi grozs pildās ātrāk.

Bet mans interesantais stāsts, ko es minēju, bija tāds – vienu brīdi nedrīkstēju ēst neko, kas satur “lipekli” jeb glutēnu, jo bija aizdomas, ka man ir celiakija. Tad es neko īsti nevarēju ēst. Vienā brīdī izdomāju, ka divus gadus neesmu ēdis maizi un citus produktus, kas satur glutēnu. Aizgāju uztaisīt padziļinātākas analīzes, lai paskatītos situāciju. Šodien, izrādās, celiakiju nosaka pavisam citādāk nekā pirms diviem gadiem, jo medicīna modernajā pasaulē attīstās tikpat ātri kā tehnoloģijas. Aizgāju pie savas dakteres un… pirmajā vakarā riktīgi “sarijos” baltmaizi. [Smejas.]

[Abi smejas.] Nav Tev, ja?

[Turpina smieties.] Nē! Bet tā es ēdu visu, jo esmu daudz izceļojies, kā laikā sevī esmu dabūjis iekšā tādas lietas, ko citi cilvēki pat nemaz pagaršot negribētu. Caur garšu pasauli sevī arī ir interesanti ielaist pilnīgi citu sajūtu. Jo interesantāk, jo foršāk. Bet bez kā īsti nevaru – man garšo ”gāāāļa”.

Par ēdienu turpinot, man ir žēl jaunās paaudzes, kuri diezgan daudzi, iepērkoties lielveikalā, īstenībā nemaz nezina, kā garšo īsts gurķis vai tomāts ar “biš-biš” sālīti un krējumu. Klasika! Bet briesmīgi ir tas, ka, iespējams, viņiem liekas, ka tā garšo dārzeņi. Tie pat nevarētu saukties tomātu-gurķu salāti, tā ir pilnīgi cita pasaule, tas tāpat kā “Lexus” pret “žiguli”. Es domāju braukšanas baudas ziņā, nevis stila. “Žigulītis” ir stilīgi un forši, bet nav tik garšīga braukšana, kā ar “Lexus”.

Esi braucis ar abiem?

Esmu braucis ar abiem, bet tagad braucu ar parasta cilvēka auto – 2000. gada “Saab 95”. Vecs kleperītis, bet manai šodienas dzīvei atbilstošs “vāģis”. Taču es gribu “Lexus”, atzīstu! Man patīk braukšanas bauda. Es vispār cenšos dzīvē izbaudīt labāko, bet tas ir dārgi…

Dzīvot vispār ir dārgi.

Es mīlu dzīvi, tāpēc tā man ir dārga.

Kurš melo labāk – vīrieši vai sievietes?

Sākšu ar to, ka melos, iespējams, nav jāmeklē dzimums. Melo jau cilvēks, kurš vēlas kaut ko noslēpt, – tad tie ir sliktie meli. Nepateikt kaut ko līdz galam vai noklusēt – tie ir baltie meli. Katrā ziņā melo indivīds, konkrētais cilvēks. Sievietēm, iespējams, no dabas dots tas, ka viņas prot labāk notēlot, jo džekam varbūt tas nav tik ļoti ielikts šūpulī. Meitenes savās komūnās vairāk nodarbojas ar lietu analīzi. Tas domāts tādā kontekstā, ka viņas diezgan daudz apspriež citus cilvēkus, un šajās apspriedēs dzimst meli. Dzīvojoties bariņā, viņas to ir iemācījušās diezgan labi. Puikas, kad sanāk kopā, – ko mēs runājam? Mums ir tieši divi vārdi par visu – “Tu zināji, ka tas tur ir baigais “losis”?” Un viss, ar to arī viss beidzās! [Smejas.] Mēs tur baigo analīzi neslēdzam iekšā. Bet meitenēm būs:

– “Tu pazīsti Juri?”
– “Nu, nu, nu, nu, nu!”
– “Nu, viņam… mamma…”
– “Nu, nu, nu, nu, nu!”
– “Nu, mammai kaimiņiene!”
– (Augstākā tonī) “Nu, nu, nu, nu!”

Meitenes ir lielākas pļāpas, un tai pļāpāšanā vairāk dzimst meli.

Vai es meloju? Cenšos nemelot. Kādreiz varbūt nepasaku kaut ko līdz galam, lai nesanaidotu divas konfliktējošas grupas. Ja zinu, ka tas neko nemaina un neatrisina, bet varētu uzkurināt tikai lielāku naidu kādu karojošu grupu starpā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas