Dziedātāja Diāna Moon: Latvijā ar mūziku nevar kļūt bagāts!

0 komentāri

Dziedātāja, dziesmu autore un Biznesa augstskolas Turība absolvente Diāna Moon jeb Diāna Černe jau piecus gadus dzīvo Berlīnē, attīsta savu karjeru šovbiznesā un stāsta par šovbiznesa aizkulisēm un atšķirībām Latvijā un ārpus tās robežām.

Latvijas tuvojas Rietumeiropai

Vērojot konkursu Supernova, žūrijas vērtējumu un finālā iekļuvušās dziesmas, es secinājumu, ka Latvija mēģina tuvoties Rietumeiropai. Pirms pieciem gadiem situācija bija citādāka, bija ļoti grūti Latvijā atrast kādu, kurš producētu mūziku atbilstoši rietumu tendencēm, tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ aizbraucu. Pēdējos trijos gados šajā ziņā vērojama izaugsme, latviešu popmūzikas izpildītāji stila un kvalitātes ziņā ir pietuvojušies rietumu mūzikai. Latvija ir uz pareizā ceļa – attīstās ne tikai šlāgermūzika un rokmūzika, bet arī popmūzika, turklāt labā līmenī. Esmu sadarbojusies ar vairākiem mūzikas producentiem Latvijā un varu teikt, ka viņu idejas vai izpratne par skanējumu nebūt nav sliktāka par rietumu kolēģiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Latvijā ar mūziku bagāts nekļūsi

Latvijā mūzikas tirgus ir ļoti mazs – mūziķim, autoram vai izpildītājam Latvijas tirgū ir jāiegulda tikpat liels darbs kā citviet pasaulē, taču nopelnīt var daudz mazāk. Jau studiju laikā sapratu, ka enerģija un laiks, ko es ieguldu, radot dziesmas latviešu valodā, man atnesīs daudz mazāku peļņu nekā dziesmas angļu valodā, ko piedāvāšu ārpus Latvijas.

Tas arī, manuprāt, ir lielākais klupšanas akmens – Latvijā ar mūziku nevar kļūt bagāts. Nopelnīt var tikai tie, kuriem pieder mūzikas izdevniecības un kuri sadarbojas ar vairākiem māksliniekiem. Uzskatu, ka labs piemērs ir Guntars Račs, kurš cenšas latviešu izpildītājus piedāvāt arī ārpus Latvijas tirgus. Mums ir ļoti daudz talantīgu dziedātāju, kuriem ir liels potenciāls, problēma slēpjas tajā, ka esam maza valsts un pasaules mūzikas tirgū nespēlējam to lielāko lomu. Tāpēc mums jāizmanto visas iespējas, piemēram, Eirovīzijas dziesmu konkurss, Jaunais vilnis un citi pasākumi, kuros varam popularizēt savus mūziķus un arī Latvijas vārdu.

Karjeru ārpus Latvijas – uz austrumiem vai rietumiem?

Es dzīvoju Berlīnē, bet salīdzinoši bieži uzstājos Maskavā. Arī Vācijā dzīvo daudz krievu, tāpēc manā repertuārā ir arī dziesmas krievu valodā. Dažreiz krievu publikai dziedu arī latviešu valodā, jo viņi mēdz mani asociēt ar Laimu Vaikuli. Gadās arī izpildīt tieši Laimas Vaikules repertuāru. Patiesībā, krievu publikai ļoti patīk latviešu izpildītāji, tas, ar kādu akcentu latvieši runā vai dzied krievu valodā. Viņiem tā ir zināma veida eksotika. Krievu publika joprojām ir sajūsmā par Laimu Vaikuli, kaut arī viņas dziesmas jau sen neatrodas Krievijas topos. Krievijas tirgū Latviju asociē ar diviem vārdiem – Laimu Vaikuli un Raimondu Paulu.

Man Krievijas tirgus ir tikai papildus iespēja – tā kā dziesmas rakstīju un rakstu angļu valodā, man uzreiz bija skaidrs, ka jālūkojas rietumu virzienā. Turklāt Maskava kā pilsēta mani nesaista, nevaru iedomāties savu dzīvi vai darbu šajā pilsētā. Es ļoti labprāt dziedu krieviski, uzstājos krievvalodīgos pasākos Vācijā, bet neuzskatu to par savu galveno mērķi.

Nebaidīties sākt visu no nulles

Nav viegli doties uz ārvalstīm un sākt veidot visu no nulles, bet domāju, ka tie, kuri ir pietiekami traki, nenobīsies! Bet, ja runājam atklāti, nevajag cerēt, ka ceļš uz panākumiem būs rozēm kaisīts, arī man nebija tādu ekspektāciju. Patiesību sakot, es vispār nedomāju, kā tas būs?! Es vienkārši zināju, ka vēlos braukt un darboties mūzikas jomā. Ja cilvēks ir pilnībā nodevies savam sapnim, viņam ir vienalga, kas sagaida citā valstī, bet saņemas un brauc! Tā bija arī manā gadījumā.

Lai gan bija cilvēki, kuri mēģināja brīdināt, ka tas nebūs viegli un ka nevajag to darīt, tobrīd man viņu vārdi bija kā tukšs gaiss. To, ka tas nemaz nav viegli, apjautu, kad jau biju pārcēlusies uz Vāciju. Nedrīkst palaist garām to brīdi, kad cilvēkā ir jaunības entuziasms – tas ir jāizmanto! Jaunībā jādara tas, ko liek sirds!

Internets ir pilnībā sabojājis mūzikas tirgu

Gan Latvijā, gan Vācijā ir kāda kopīga iezīme – internets ir pilnībā sabojājis mūzikas tirgu. Varētu pat teikt, ka izpildītājs, ierakstot dziesmas, altruistiski iegulda naudu, jo vienīgais, kā viņš var gūt peļņu, ir koncerti. Tā diemžēl notiek visā pasaulē! Latvijas mazais tirgus ietekmē arī to, ka māksliniekiem ir daudz mazākas iespējas rīkot koncertus, piemēram, Vācijā koncerti notiek cits pēc cita, visām gaumēm. Berlīnē vien klausītājs var izvēlēties no vismaz divdesmit dažādu stilu un žanru koncertiem jebkurā darbadienā. Tāpēc arī Berlīne ir ļoti vilinoša mūziķiem no visas pasaules.

Ja vari iekustināt latviešu publiku, iekustināsi jebkuru

Vāciešu mentalitāte ir ļoti radniecīga latviešiem – vācieši paši par sevi saka tā, ja tu vari iekustināt vācu publiku, tad tu vari iekustināt jebkuru publiku pasaulē. Un es to pašu varu teikt par latviešu publiku! Tā ir ļoti izteikta līdzība! Uzstājoties jābūt pozitīvam, atvērtam un par visiem 100% jānododas tam, ko tu dari. Ja mākslinieks ievēros šos likumus, viņam izdosies izvilināt smaidu pat no visdepresīvākā klausītāja.

Esmu novērojusi, ka liela daļa panākumu slēpjas tajā strāvojumā, enerģijā, ko mākslinieks nes līdzi uz skatuves. Ierakstot dziesmu studijā, mūzikas ierakstu programmas ļauj paveikt jebko – mainīt tonalitāti, uzlabot skanējumu, bet, manuprāt, labs dziedātājs ir tikai tāds, kurš, izpildot dziesmu ”dzīvajā”, spēj aizraut publiku.

Ja runājam par atšķirībām, tad varu minēt, ka Vācijā gan publika, gan izpildītāji ir ļoti punktuāli. Nav pieņemts sākt koncertus ar kavēšanos. Piecu gadu laikā kopš es šeit uzstājos, ne reizi neesmu nokavējusi, pat periodos, kad bija četras vai piecas uzstāšanās nedēļā. Kavēt neatļaujas pat pašas lielākās vācu superzvaigznes, ko diemžēl nevar teikt par ārzemju izpildītājiem, kuri brauc koncertēt uz Vāciju.

Vācijā dzīves līmenis ir pietiekami augsts, tāpēc cilvēki labprāt apmeklē koncertus, neskatoties uz salīdzinoši augstajām biļešu cenām. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā, gribu teikt, ka es apbrīnoju latviešu mūziķus par to, ka viņi ar mūziku spēj nopelnīt izdzīvošanai un nezaudē entuziasmu radīt jaunas dziesmas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas