Šonedēļ uz ekrāniem Viestura Kairiša filma par Černobiļu – Neredzamā pilsēta

0 komentāri

Trešdien, 29. oktobrī, kinoteātrī Splendid Palace notiks režisora Viestura Kairiša dokumentālās filmas Neredzamā pilsēta pirmizrāde, pēc kuras filma tiks iekļauta kinoteātra repertuārā, informē Ego Media pārstāve Ieva Krivma.

Filmu studijā Ego Media tapusī filma ir stāsts par dzīvi tā dēvētajā Černobiļas Atsvešinājuma zonā, kur pirms 28 gadiem notika vēsturē lielākā kodolkatastrofa, kuras rezultāta radioaktīvie izmeši piesārņoja Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju un daļu Eiropas, no tuvākajām pilsētām un ciematiem tika evakuēti vairāk nekā 336 tūkstoši iedzīvotāju. Šobrīd Zona ir atzīta par aizsargājamu teritoriju, tās daba ir maz pētīta, tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem ir izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.

Filmas galvenais varonis Igors, trīsdesmitgadnieks ar divām augstākām izglītībām, nelegāli dzīvo Černobiļas Zonā jau septiņus gadus. Viņš vēlās atrast mieru un iespēju aizmukt no civilizācijas. Igoru grauž daudzas psiholoģiskas problēmas – personiskās un globālās. Viņā vienlaicīgi ir gan harmonizējošs miers un pārlaicīga spriedze, gan eksistenciāls dzīves būtības noslēpums. Viņam apkārt Černobiļas ciemu vecie iedzīvotāji, kuri dzīvo dabas pilnībā pārmāktos ciemos. Viņi ved savu nereālo Atlantīdas dzīvi, no kuras pat karš Ukrainā, liekas, kā uz citas planētas notiekošs.

Lai izpētītu, kāda ir dzīve pēc pasaules gala, pēc iznīcinošās katastrofas, filmēšanas grupa nelielā sastāvā četras reizes devās uz Zonu, teritoriju, kas atrodas vistuvāk Atomelektrostacijai. Zonu drīkst apmeklēt tikai ar oficiālu iestāžu atļauju, apmeklējuma laiks ir ierobežots, lai neapdraudētu veselību. Ekspedīciju laikā filmēšanas grupa sastapa tā dēvētos samoselus – iemītniekus, kuri nelegāli dzīvo Zonā. Pārsvarā tie ir gados veci ļaudis, kuri pēc katastrofas atteicās evakuēties, tiek lēsts, ka Zonā ir ap 400 samoselu. Zonas pārvaldes iestādes neoficiāli ir atļāvušas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, palikt savās mājās, taču jauniem cilvēkiem šeit dzīvot nav atļauts.

Igors ir apmeties uz dzīvi vienā no pamestajām mājām. Mūsdienu dzīves realitāte, sākot ar komfortu un beidzot ar politiku, šeit ir ļoti attālināta, šķiet, ka Igors dzīvo uz citas planētas. Lai nodrošinātu savu eksistenci, viņš ir uzbūvējis primitīvu ģeneratoru, iet medībās, zvejo. Rūpju nomāktajam pilsētniekam, kurš alkst pēc rimtāka dzīves ritma, šeit ir paradīze zemes virsū – visapkārt ir neskarta, pasakaini skaista daba, tā īsā laikā ir pārņēmusi visu, kam nepieskaras cilvēka roka. Taču, iespējams, tā slēpj sevī nāvējošo radiāciju, bez īpašām ierīcēm to nevar ne redzēt, ne citādi sajust. No kā bēg Igors šajā atsvešinājuma zonā, pakļaujot savu dzīvību riskam? No civilizācijas, no sabiedrības, no tuviniekiem?

Konflikts starp dabu un cilvēku ir filmas tuvplānā. Režisoram raksturīgajā manierē filmā ir atsauces uz operu, šajā stāstā tā ir par krievu Parsifālu dēvētā Nikolaja Rimska-Korsakova Leģenda par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju. Libreta pamatā ir divas teiksmas – par skaisto Fevroniju, kura dzīvoja mežā un uzskatīja dabu par Dieva templi un par neredzamo pilsētu Kitežu, kuru atrast lemts tikai dvēselē patiesiem cilvēkiem. Vai Igors ir šāds varonis un vai viņš atradīs ceļu uz savu Kitežu? Filma ir iespaidīga, jēdzieniski piesātināta, vizuāli krāšņa pasaka un politiska parabola par mūsdienu sabiedrību.

Režisors un scenārija autors Viesturs Kairišs, operatori – Gints Bērziņš, LGC, Andrejs Rudzāts, LGC, montāžas režisore Andra Doršs, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, producents Guntis Trekteris, filmas garums – 68 minūtes. Filmu finansiāli atbalstīja ES Media programma, Nacionālais kino centrs un Kultūrkapitāla fonds.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas