Kā Latvijas mūziķi gūst labumu no mobilā interneta mūzikas tirgus?

0 komentāri

Tiešsaistes mūzikas straumēšanas servisi Spotify un Deezer, tāpat arī mobilo tālruņu un planšetdatoru aplikācijas legālo ierakstu lejupielādēšanai Latvijā būtiski mazinājis cilvēku vēlmi pirkt kompaktdiskus. To pārdošanas apjomi kritušies tik ļoti, ka sasniegums Latvijas mūziķiem ir pārdot kaut vienu tūkstoti disku. Tikmēr mūziķi nav apjukuši digitālās revolūcijas dēļ. Tie aktīvi izmanto sociālos tīklus un mobilās aplikācijas, lai cilvēkus motivētu pirkt biļetes uz koncertiem, kas ir šobrīd Latvijas mūziķu galvenais ienākumu avots.

Pamazām notiek apjausma, ka pelnīt var arī no saviem videoklipiem Youtube. LNT Top10 pētīja, kā interneta mūzikas tirgu savā labā izmanto Latvijas pazīstamākie mūziķi un grupas

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Poproka grupa Rīgas Modes, kas ar tāda paša nosaukuma skaņdarbu nominēta kā labākā debija un gada dziesma, pagrīdē bija spēlējusi jau labu laiku. Strauju popularitāti tieši pērn ieguva nevis ar ietekmīgu menedžmentu, kas ir tradicionālais stāsts, bet ar interneta sociālajiem tīkliem un Youtube ielikto līdz šim Latvijā vienu no estētiski baudāmākajiem videoklipiem. Rīgas Modes vokālists Kalvis Bormanis: ”Tas ir savā veidā saistīts ar to, ka tā mūzika ir brīvi pieejama interneta vidē, un ikviens, kuram ir vēlme un interese noklausīties, var padot tālāk un ieteikt kādam citam.”

Savukārt Latvijas mūzikā pieredzējušajiem mūziķiem, piemēram, Gacho, spēja internetā par sevi audzēt interesi rezultējas ar labi daudz pārdotām koncertu biļetēm. Turklāt Gacho ir viens no retajiem, kurš aktīvi un sekmīgi izmanto interneta video mārketingu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Mūziķis Gacho:
Primārais ir koncerti, mūziķis Latvijā pelna ar koncertiem. Par to disku izmiršanu…, man liekas mēs varam atgriezties pie tā paša sākuma – cik lieli tev ir sociālie un cik tu aktīvs esi tīklos, un, kā tu esi uzaudzējis savus tviterus, feisbukus, visus sekotājus, tas daudz izsaka, cik daudz tu pārdosi diskus.

Un tieši kompaktdisku pārdošanas apjomu kritums visiem mūziķiem Latvijā ir bijis tik dramatisks, ka vairākas Latvijas lielās ierakstu kompānijas jau ir slēgtas. Gacho menedžeris Kaspars Jansons: “Novērojama tāda lieta, ka interese par kaut ko, kas ir aktuāls, ilgst desmit līdz 14 dienas. Līdz ar to, ja tiek izdots albums, viņš ir aktuāls divas nedēļas maksimums.”

Pierādījums tam ir Dons. Pēdējo divu nedēļu septiņi koncerti Rīgā, katrs ar vismaz pusotru tūkstoti apmeklētāju, bija izpārdoti, un tūlīt būšot izdevies pa visu Latviju pārdot vienu tūkstoti kompaktdisku. Kontekstā ar disku tirgus pagrimumu, tas esot sasniegums.

Dons, mūziķis:
”Nu, es jau esmu vecmodīgs džeks, man patīk, ja rokā ir disks, ka viņu var aptaustīt, apčamdīt, tur man kaut kas kopīgs ar maniem klausītājiem ir, tāpēc arī gan Signāls, gan Varanasi albums, un tagad arī Sibīrija izskatās, ka būs zelta statusā.”

Tikmēr visaugstākais – platīna – statuss, kad jāpārdod deviņi tūkstoši taustāmo disku, diemžēl Latvijā vairs nekad netiks sasniegts. Latvijas mūziķi ir pesimistiski par kompaktdisku noietu, tamdēļ platīnam vajadzīgo tirāžu pat nesaražo.

MicRec vadītāja Elita Mīlgrāve: ”Cik pēdējā laikā jūs esat dzirdējuši, kam tāds tiek pasniegts. Principā nē, jo tādi apjomi vairs nav sasniedzami diskiem. Tās tirāžas ir salīdzinoši ļoti mazas.”

Visa iemesls – strauja tehnoloģiskā evolūcija un mūzikas klausīšanās paradumu maiņa

Staigāšana ar mūzikas kompakdisku atskaņotājiem ir vakardiena. Sprādzienveidīgi šobrīd attīstās mobilā interneta mūzikas tirgus. Iespraustās austiņas mobilajos telefonos un planšetdatoros, klausoties mūziku lejupielādes un tiešsaistes straumēšanas aplikācijās, liek jautāt, vai Latvijas dziedātāji un grupas neuztver digitālo revolūciju kā apdraudējumu un vai ir iemācījušies pelnīt no mobilā interneta mūzikas tirgus.

Kamēr veikala plauktā Latvijas vadošo mūziķu jaunākie albumi maksā vidēji piecpadsmit eiro, internetā legālā lejupielāde ir uz pusi lētāk. Var arī pirkt pa vienai dziesmai – līdz 99 centiem.

MicRec vadītāja Elita Mīlgrāve: ” iTune, tur ir maksas lejupielāde, tur ir normāli, tur arī tā naudiņa vācās, tāpat kā Doremi par katru ielādi saņem naudiņu, un šis maksas pakalpojums kaut kādu apjomu savāc. Tiem, kuri ir augšgalā un populāri, savācās tā naudiņa kopā.”

Dons, mūziķis: ”Forši, ka mums ir pašiem sava platforma, ka attīstās – ir e-kase, kur nopirkt diskus, ir tie paši iTune, Doremi, un ir daudz visādas opcijas. Arī tur mēs esam, un, ja nemaldos, mums diezgan labi veicās pagājušajā gadā.”

Tikmēr Latvijas mūzikas debitantiem Rīgas Modēm, lai arī atrodas visās interneta mūzikas komerciālajās aplikācijās, vēl jāpagaida. Rīgas Modes ģitārists Reinis Papulis: ”Pagaidām mūsu tas apjoms ir pārāk mazs, lai mēs gūtu tādu konstantu peļņu no platformām, kas ir internetā, mēs nevaram salīdzināt ar U2, kas tiešām spētu sevi uzturēt no ienākumiem, kas saistīt ar visām šīm platformām.”

Rīgas Modes dalībniekiem muzicēšana arī pēc būtības nav galvenais ienākumu avots. Pa dienu visiem ir savi pamatdarbi. Vakaros sanāk uz mēģinājumiem vai uzstājas Rīgas stilīgākajos naktslokālos. Grupa gan uzskata – ar mūziku Latvijā var nopelnīt. Rīgas Modes ģitārists Reinis Papulis: ”Un tad jau nedrīkst aizmirst tos, kuri spēlē ”kotlešu vakaros”. Ir šlāgeransambļi, kas bieži vien šobrīd pelna labāk nekā spicē esošas latviešu pop vai rokgrupas.”

Latvijas mūziķiem šobrīd nav vieglas dienas

Labi zināmās grupas Astro’n’out menedžere gan apliecina – ja vien neesi Prāta Vētra, Dons vai Instrumenti, Latvijas mūziķiem šobrīd nav vieglas dienas. Pat ja biļete uz koncertu ir 15 eiro, mūziķis par vienu koncertu saņem tikai 100 eiro. Koncertu rīkošana ir dārga.

”Tā ir tāda uzdrīkstēšanās, tā ir paļaušanās, tā ir kontaktu meklēšana, tā ir naudas aizņemšanās. Grupas pašas ļoti daudz cīnās, lai varētu uztaisīt skatuvi, slēdz līgumus, un tad ar trīcošām rokām domā, vai es pēc koncerttūres samaksāšu rēķinus vai nesamaksāšu rēķinus. Ja koncerttūre ir pa nullēm, kāda Latvijā ir situācija, tu esi uzvarētājs. Un diezgan retos gadījumos mēs runājam par peļņu,” skaidro grupas Astro’n’out menedžere Kristīne Komarovska.

Taču tas viss nemaz nebiedē tos, kuri vēl tikai vēlas ielauzties industrijā. Pērn Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībā (LaIPA) reģistrēti 182 jauni mūziķi. Lielāko daļu no viņiem iepazinis Latvijas radio jauniešu kanāls Pieci.lv

Foto: LETA

Foto: LETA

Radio Pieci direktors Kārlis Dagilis:
Par finansiālo aspektu neviens nedomā, visiem tomēr gribas būt uz skatuves, kaut ko radīt, tā lai viņš tiek pamanīts vispār. Tas finansiālais aspekts pieslēdzas tikai pēc tam, kad saproti, ka tavu mūziku tiešām klausās, ka tu vari no tā kādus ienākumus gūt. Iespējams, tu vari savu dzīvi pilnībā pakārtot mūzikai.

25% no Latvijas mūziķu naudas apgrozījuma sastādot autoratlīdzības un ienākumi no blakustiesībām.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpildproducente Liena Grīna:”Ja mēs runājam par blakustiesību kopējo daļu, kas tiek iekasēta, protams, tas apjoms katru gadu pieaug, jo pieaug gan mūzikas izmantotāju skaits, gan arī pieaug to mūzikas izmantotāju skaits, kas vēlas legāli saņemt šo atļauju.

”Vienīgais peļņas avots grupām, īpaši no Latvijas, vienīgais un galvenais ir koncertēšana. Kaut arī mēs esam reģistrēti visās autortiesību institūcijās, kas mūsu valstī ir, nu es vēl neesmu savā kontā ieraudzījis kāds no tā man ir bijis labums,” stāsta Rīgas Modes vokāls Kalvis Bormanis.

Arī vairs albumu lejupielādes internetā par maksu sākt kļūt par vēsturi

Tikmēr digitālo tehnoloģiju evolūcijas radītie izaicinājumi mūziķiem vēl nebūt nav beigušies. Nu jau arī vairs albumu lejupielādes internetā par maksu sākt kļūt par vēsturi.

Tā vietā Latvijas iedzīvotāji ir starp tiem 76 miljoniem pasaulē, kas mūziku, tostarp visus jaunākos albumus, absolūti par brīvu un legāli klausās straumēšanas servisos Spotify un Deezer. Tur nav vajadzīga arī lejupielāde. Atskaņošanas sarakstā saliec visu, ko vēlies vai klausies jau gatavās hitu un žanru izlases. Lai ik pēc piecām dziesmām nebūtu reklāmas, Latvijā strauji pieaug cilvēku skaits, kuri par Spotify maksā desmit eiro mēnesī un par šo summu ir pieeja 30 miljoni visas zemeslodes skaņdarbu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Mūzikas Eksports izpilddirektore Agnese Cimuška:
Ārvalstu interneta platformas ir vairāk kā mārketinga iespējas, tas ir vēl viens veids, kā piesaistīt, uzrunāt auditoriju. Runāt par lieliem peļņas ienākumiem no Spotify, itunes mēs šobrīd nevaram, bet tas ir jāmāk izmantot, kā vēl viens mārketinga ierocis.

Veiksmes stāsta piemērs ir latviešu jauniešu grupa Carneval Youth, kuriem tieši Spotify pavēra ceļu uz ārzemju mūzikas festivāliem, ļāva celt popularitāti Vācijā, Austrijā un Šveicē. Un artavu Carneval Youth panākumos devis arī viņu videoklipu režisors, kura veikums Zelta Mikrofonā ticis nominēts kā gada labākais mūzikas video.

Carneval Youth mūzikas video klipu režisors Reinis Spaile: Tas vidējais līmenis ir ļoti, ļoti audzis. Tas varētu būt izskaidrojams ar kaut kādu vizuālo kultūru Latvijā, tai ir cēlusies vidējā kvalitātes latiņa ar visu kino vai arī ir izglītība, kas ir kvalitatīvajiem režisoriem, kas strādā ar grupu un tajā iedziļinās. Rodas jauna, spēcīga paaudze ar kaut kādiem jauniem standartiem un tādu jaunu estētiku, jaunu priekšstatu, kas ir kvalitatīvs.”

Mūziķi savus klipus veido ne jau televīzijai, bet gan tieši internetam. Un ar video klipiem Latvijas mūziķi var pelnīt naudu arī no Youtube atkarībā no skatījumu skaita un, ja ar Youtube noslēgts līgums par reklāmas izvietojumu pirms video klipa.

Gacho menedžeris Kaspars Jansons: ”Tas diapazons, ja ir 100 tūkstoši skatījumu, varētu būt no kādiem 70 eiro līdz kādiem 300 eiro. Nu, principā, tas nekas nav.”

Absolūtie Latvijas līderi Youtube ir Musiqq ar 16 miljoniem skatījumu, tie paši mūziķi par Bermudu Divstūri sasnieguši vēl papildus 10 miljonus skatījumu reižu. Turklāt viņi apsteidz gan Prāta vētru, gan Donu, kuriem kopā vien astoņi miljoni.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Dons, mūziķis:
Tagad ”sastresoties”, ka ar to tagad nepelnīsi naudu, un 40 eiro vairāk nenopelnīsi, nu tas tak viss ir štrunts, galvenais ir darīt to, kas pašam patīk, un, ja maizei un desai sanāk, samaksāt rēķinus par dzīvokli.

Digitālās revolūcijas laikā šobrīd gan esot ļoti grūti pateikt, kurš ir komerciāli veiksmīgais un populārākais mūzikas projekts. Joprojām nav mehānisma, kā iegūt kopainu no kompaktdiskiem, klausījumiem straumēšanas servisos, lejupielādēm un skatījumiem Youtube.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas