Uzzini vairāk par dzīvnieku ar žirafes galvu, zirga ķermeni un zebras kājām

0 komentāri
Uzzini vairāk par dzīvnieku ar žirafes galvu, zirga ķermeni un zebras kājām
Foto: Flickr.com/Eric Kilby

Pirms 30 miljoniem gadu sāka veidoties dažādas dzīvnieku grupas, un žirafēm bija ieplānota kupla radinieku saime, taču… žirafes un okapi* ir pēdējās divas  izdzīvojušās sugas no kādreiz tik daudzveidīgās žirafu dzimtas. Žirafes ir sabiedriskas un uzturas baros, bet okapi  – izteikti vientuļnieki, pat neatzīst kopdzīvi pāros. Turklāt šie dzīvnieki ir tik piesardzīgi un noslēpumaini, ka savvaļā tos izdevies ieraudzīt tikai retajam. Ne velti okapi sauc par 20. gadsimta zooloģisko sensāciju. Cilvēki vairāk zina par Mēness virsmu nekā par šiem Āfrikas meža zirgiem.

Pigmeju meža zirgs

Okapi koptēls ir neparasts: it kā zebras svītrojums, bet tikai dažviet ieskicēts, it kā žirafes kakls, bet nav līdz galam izstiepts, un vēl brūna zirga ķermenis… Pēc loģikas – ja okapi ir atzīts par žirafu dzimtai piederīgu, viņam vajadzēja būt plankumainam, nevis svītrainam… Ne tikai ķermenis, bet visa okapi dzīve ir mistiska – šī suga mīt nelielā teritorijā Kongo tropiskajos lietusmežos, un līdz pat 1919. gadam neviens civilizētajā pasaulē šo dzīvnieku nebija redzējis. Okapi paranoisko slēpšanos un tramīgumu apstiprina arī pigmeju ciltis, kas apdzīvo tos pašus meža apvidus. Pirmās abstraktās ziņas par okapi līdz Eiropai nonāca tikai 1890. gadā, kad ceļotājs Henrijs Stenlijs savā atskaitē rakstīja, ka juties pārsteigts par to, ka Kongo mežu pigmeji nav brīnījušies par viņa zirgu. Mazie cilvēciņi apgalvojuši, ka līdzī­ gi zirgi mītot arī džungļos. Par šo faktu sāka interesēties toreizējais Ugandas gubernators Henrijs Džonstons. Tiesa, viņš tam īsti neti­ cēja, bet doma par šo radību nelika mieru – Džonstons nolēma doties ekspedīcijā uz džungļiem. Tur viņš ieguva vērtīgu informāciju – pigmeji detalizēti aprakstīja meža zirga jeb okapi izskatu. Dzīšanās pēc nezināmā pama­zām pārtapa Džonstona apsēstībā, un, to uz­zinot, beļģu iebraucēji viņam uzdāvināja divus okapi ādas fragmentus. Protams, pašus interesantākos – ar svītrām… Džonstons dāvinā­ jumu nosūtīja izpētei uz Londonas karalisko zoologu biedrību. Atbilde bija pārsteidzoša – šī āda nepieder nevienai zināmai zebru sugai, tātad ādas saimnieks ir vēl neatklātas sugas dzīvnieks!
1900. gadā zoologs Skatlers pēc ādas fragmentiem un pigmeju stāstījuma pieraks­tiem pasludināja jaunu zirgu sugu, to nosau­cot par Džonstona zirgu. Taču pēc gada Londonas zinātnieki sūtījumā saņēma visu okapi ādu un divus galvaskausus. Sīkāk izpētot, viņi nonāca pie secinājuma, ka galvaskau­si atbilst kādai sen izmirušai sugai. Un nebūt ne zirgiem. Nosaukumā Džonstona zirgs ne­ kavējoties tika svītrots otrais vārds, kura vietā nāca iezemiešu – Itūrijas mežu pigmeju – dotais nosaukums okapi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nevar iedzīvoties zoodārzos

Neraugoties uz to, ka bija pasludināta jauna suga, neviens zoologs okapi realitātē nebija redzējis. Dabas pētnieki devās uz Kongo ce­rībā šo brīnumu noķert un atvest uz Eiropu, taču viss, ko viņi noķēra, bija džungļu biezoknī pazūdošs svītrains dibens… Baltie cilvēki nezi­nāja, ka okapi ir fenomenāla dzirde un oža un ka svešinieku viņi jūt jau pa lielu gabalu. Okapi cilvēkiem nedevās rokās vēl gandrīz divdes­mit gadu, un pirmais eksemplārs uz Antver­penes (Beļģija) zoodārzu tika atvests tikai 1919. gadā. Tā kā vēl nebija izpētīts šā dzīv­nieka dzīvesveids, jaunais zoodārza iemītnieks izdzīvoja tikai 50 dienas. Entuziasti atkal devās uz Kongo… Pie dzīvības neizdevās noturēt arī nākamos atvestos meža zirgus, līdz bei­dzot 1928. gadā Antverpenē ieradās ļoti vitāla okapi mātīte, vārdā Tele. Viņas dzīve pārtrūka 1943. gadā, kad Otrajā pasaules karā zoodār­zam pārtrauca piegādāt pārtiku, par dzīvnie­kiem vairs neviens nerūpējās, un novārgusī Tele mira savā aplokā no bada… Pēckara gados zoodārzi atjaunojās, un atdzima arī sapnis par okapi aploku. 1954. gadā Antverpene uz mirkli piedzīvoja zvaigžņu stundu – tur pirmoreiz pasaulē nebrīvē piedzi­ma okapi mazulītis. Diemžēl viņam bija lemts nodzīvot tikai dažas stundas. Pirmais dzī­votspējīgais okapi dienasgaismu ieraudzīja jau citā – Parīzes – zoodārzā. Mūsdienās šo unikālo dzīvnieku var aplūkot daudzos zoo­dārzos, piemēram, Bāzelē (Vācija), Bristo­lē (Lielbritānija), Disneja dzīvnieku karaļvalstī Losandželosā… Informācija par okapi savvaļas populāciju ir aptuvena – tiek lēsts, ka Kongo varētu dzīvot 20–30 tūkstoši indivīdu.

Klepo un ar mēli tīra acis

Informācija par okapi dzīvesveidu džungļos ir skopa. Šie dzīvnieki ir vientuļnieki, viņiem kompānija vajadzīga tikai pārošanās laikā. Tad vairāki tēviņi cīnās par mātītes simpāti­ jām, kaujas tāpat kā žirafes – sitot ar kakliem un mēģinot otram iedurt ar radziņiem (mātī­tēm ragu nav). Cīniņa laikā tēviņi izdveš klu­siem vaidiem līdzīgas skaņas. Uzvarētājs padara darāmo un dodas savās gaitās, un arī mātīte nealkst turpināt romānu… Okapi vien­mēr ir vieni, pat par mazuļiem mātītes rūpējas īsāku laiku nekā citi nagaiņi. Šai sugai dzimst tikai viens pēcnācējs. Grūsnība ilgst vidēji 450 dienas, bet dzemdī­bas, kā jau piesardzīgiem dzīvniekiem, notiek tik nepieejamos biezokņos, ka tiem ne tikai cilvēki, bet pat citi dzīvnieki garām nestaigā… Okapi ir divus metrus garš un vidēji 250 ki­ logramu smags, mātītes mazliet lielākas par tēviņiem. Viņu vokalizācija ir ļoti dīvaina – kaut kas līdzīgs skaņai Čaf! Tie, kas dzirdējuši okapi sarunājamies, atzīst, ka izklausās pēc sausa klepus. Okapi mazulīšiem ir divi sazi­ņas veidi – viņi gan klepo, gan īd kā teliņi. Mā­miņas savu bērneli meklē ar ožu. Okapi ēdienkartē ir dažādas krūmu un koku lapas, mīksti zariņi, citi augi un pat māli (ja organismam trūkst minerālvielu). Vislielā­kā okapi īpatnība ir supergarā mēle. Ar to viņi plūc lapas no augstiem zariem, tīra mazuļa kažociņu un… izmazgā sev acis un ausis! Tā ir tik gara, ka var sev pakasīt aiz auss! Šo dzīvnieku mūža ilgums savvaļā nav zināms, bet zoodārzos gandrīz visi okapi nosvin trīsdesmito dzimšanas dienu…

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Vai zināji? Ultravioletie stari – tas ir negantākais ādas ienaidnieks šodien 11:43

Vai zināji? Ultravioletie stari - tas ir negantākais ādas ienaidnieks

Tuvojoties vasarai, aizvien biežāk uzturamies ārpus telpām un lutinām sevi ar saules gaismu un siltumu. Saule sniedz mums enerģiju, palīdz organismam ražot pietiekami daudz D vitamīna un stiprina imūnsistēmu, taču ir ļoti svarīgi izprast arī saules staru negatīvos efektus, pievērst uzmanību mūsu ādas veselībai un sauļoties atbildīgi.

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu 2

Kamēr mums vasara ir brīvdienu, izklaides un dažādu citu baudu laiks, mūsu ādai šī sezona ir īstākais izaicinājums. Vai tev jau ir skaidrs, kādi pasākumi būtu jāveic un kas jāzina, lai gada karstākais un skaistākais laiks neradītu nevajadzīgus apgrūtinājumus un neērtības?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas