Uzzini, vai tevī mīt vampīrs un kā ar to tikt galā!

0 komentāri

Ļaudis atzīst vampīru eksistenci un baidās no tiem, bet visai negribīgi pievēršas jautājumam: vai tad man pašam nemaz nav vampīrisku īpašību? Un, pats par sevi saprotams, gandrīz nekad nepiekrīt, ja epitets “vampīrs” tiek adresēts tieši viņam. Un, tā kā vampīriskas tieksmes, lielākā vai mazākā mērā, piemīt jebkuram cilvēkam un jebkurš var rīkoties vienā gadījumā kā vampīrs, bet citā — kā upuris, ir nepieciešams jēdziens ”iekšējais vampīrs”.

Cilvēkam vienmēr ir bijis raksturīgi meklēt trūkumus un piedzīvoto nepatikšanu cēloņus nevis pašam sevī, bet gan ārpus sevis. Tieši uz šo ārkārtīgi izplatīto īpašību attiecas Kristus vārdi, ka cilvēks tikai pēc tam zinās, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs, kad būs izvilcis baļķi pats no savas acs. Šī pati īpašība nosaka arī to, kāda lielākoties ir cilvēku attieksme pret vampīrisma problēmu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ar jēdzienu ”iekšējais vampīrs” jāsaprot īpašs psiholoģisks veidojums, tāds īpašs ES, kura pastāvēšanas pamatprincips ir pastāvīga enerģijas laupīšana. Kuru tad īsti aplaupa? Gan cilvēka patieso ES, attiecībā uz kuru iekšējais vampīrs jūtas kā ārēja, nepiederoša būtne, gan arī citus cilvēkus. Iekšējais vampīrs nostājas atklāti parazītiskā pozīcijā pret abām pusēm — gan pret vidi, kurā tas atrodas, gan arī pats pret sevi, savu dziļāko garīgo dabu. Būtībā tas atrodas vidū starp ārējo un iekšējo pasauli — paša dvēseli un garu.

Iekšējais vampīrs ir absolūti mākslīgs veidojums, un apziņas evolūcijai tas nav nepieciešams, taču tieši no tā ir atkarīga cilvēka karmas rašanās.

Necieš garīgu līdzsvaru un mieru

Iekšējā vampīra izpausmes cilvēka uzvedībā liek mums izvairīties no sava paša pienākuma pildīšanas un meklēt savu nepamatoto vēlmju apmierināšanai nepieciešamos resursus. Iekšējais vampīrs mūsos pašos — viņš ir tas, kurš mūždien sūdzas par sliktu dzīvi un nelaimēm; cita panākumus redzot, jūt lielu diskomfortu un tālab sāk to visādi diskreditēt; savu jaunības enerģiju izšķiež tukšās izpriecās; kļūst par savu nepiepildāmo vēlmju un projektu vergu; drīzāk uzskatīs par labāku slinkot un pieslieties pie veselas auras, nekā papūlēties, lai kļūtu vesels. Iekšējais vampīrs — tas vienmēr ir sadomazohists, kas spīdzina vai nu citus, vai sevi — atkarībā no situācijas un pieraduma, bet visbiežāk dara to pamīšus. Viņš nevar ciest garīgu līdzsvaru un mieru cilvēka vēlmēs un no tiesas nezina, ka tas nozīmē — būt vampīram.

Bende un upuris vienā personā

Kāpēc viņš laupa citam piederošu spēku un enerģiju? Tāpēc, ka viņam nav pietiekami daudz sava spēka, viņš nav arī izstrādājis sevī paradumu iegūt enerģiju ar saviem paša pūliņiem. Kāpēc viņam nav pietiekami daudz pašam savas enerģijas? Tāpēc, ka viņš no laika gala bijis vājš un slimīgs vai arī izšķiedis savu spēku disharmoniskās vēlmēs un postošos konfliktos ar dzīvi, vai arī vienlaikus ir nepamatoti skaudīgs un slinks. Iekšējais vampīrs — tas ir vesels komplekss, ko veido sadomazohistisko reakciju noslēgtā loka radītās domas, vēlmes, jūtas, paradumi. Viņš vienlaikus ir gan bende, gan upuris — tiklab attiecībā uz citiem, kā arī uz sevi pašu.

Smalkajā līmenī iekšējais vampīrs izpaužas kā būtne, kura, no vienas puses, ienes cilvēka aurā nemieru, haosu un disharmoniju, bet no otras puses, grauž un nomāc pašu cilvēku, deldē viņa dzīvības spēku un viņa psihoenerģētisko potenciālu padara aizvien zemāku un rupjāku, nomainot savu paša augsto enerģiju, kuru ir izšķērdējis, ar piesavināto, daudz zemāku, svešo spēku.

Kā atklāt, vai tevī mīt vampīrs

Kādas metodes palīdz atklāt iekšējo vampīru sevī pašā? Galvenokārt, ka pietrūkst vēlēšanās un apņēmības sākt šo sāpīgo procesu arī tīri garīga aspekta grūtību dēļ, jo cilvēks neprot pacelties augstāk par sevi pašu, nespēj saskatīt un izprast pats savas visai nepievilcīgās psiholoģiskās īpašības. Parasti pat tad, ja pār cilvēkiem nāk apgaismība un viņi intuitīvi sāk apzināties savas vampīriskās īpašības, viņi tomēr neapstājas uz šīs pussapratnes robežas, jo negrib sagraut patīkamo priekšstatu par sevi paša acīs.

Tādēļ, ja vēlamies iepazīt savu iekšējo vampīru, nepieciešama neatlaidīga vēlēšanās pārveidot sevi un gatavība atteikties no sev tīkamajiem maldiem. Šādā sevis izzināšanā ir vairāki posmi.

Vajag pieņemt stingru lēmumu dziļāk ieskatīties sevī pašā, lai varētu atklāt sava EGO vampīriskās tendences.

Nepieciešams noteikt, pie kāda vampīriskā psihotipa jūs piederat; vai esat vampīrs galvenokārt pret sevi pašu, saviem resursiem, spēkiem, talantiem, pret savu Dievišķo Es, vai esat vampīrs — sevis aplaupītājs un uzdzīvotājs, vai arī tāds vampīrs, kas laupa svešu enerģiju un dzīvo uz citiem cilvēkiem piederošo energoresursu rēķina. Robeža starp abām galējām izpausmēm ir visai relatīva un mainīga, viens iekšējā vampīrisma veids var kļūt par cēloni otram. Tādēļ, ja esat iztukšojis sevi un neprotat pats atjaunot savus spēkus, tas nozīmē, ka jūs laupīsiet tos no citiem, bet, ja jūs esat pieradis enerģētiskajā ziņā iztukšot citus, tas nozīmē, ka jūs aizvien tālāk atraujaties no sava augstākā ES.

Var teikt, ka šie abi psihotipi būtībā ir divas stadijas vienā procesā, kura gaitā cilvēkam tiek uzstiepts patoloģisks dzīvesveids: parasti viss sākas ar savu paša enerģijas krājumu izšķērdēšanu, kas kļūst par pastāvīgu paradumu, par cilvēka Es raksturīgu īpašību, savukārt, šis ES kļūst par vampīrisku piltuvi, caur kuru aizplūst enerģija.

Lai atklātu, kurā stadijā jūs pašlaik esat, nepieciešams novērot, kā jūsu personības iekšējais psiholoģiskais saturs transformējas ārējās darbībās un rīcībā, un otrādi — kā ārējās dzīves faktori, notikumi, apstākļi un vides ietekme veido iekšējo dvēseles matēriju; novērot, kā pret jums izturas cilvēki — vai viņi tiecas pie jums, vai gluži pretēji, izvairās no jums: viņi jūs mīl vai nemīl; viņi grib ar jums uzturēt tuvākas attiecības vai arī aprobežojas ar formālu pieklājību.

Reti mēdz būt tā, ka cilvēks atbilst tikai vienam vampīriskajam psihotipam un viņam nav absolūti nekādu otrajam psihotipam raksturīgo īpašību. Un tomēr savas evolūcijas pašreizējā stadijā jebkurš vampīriskām tendencēm pakļautais cilvēks ir predisponēts vienam vai otram dzīvības enerģijas izlaupīšanas veidam. Tāpēc, apkopojot visus savu pašnovērojumu rezultātus, salīdziniet tos ar citu cilvēku attieksmi pret jums, īpaši ņemot vērā tos, kuri jūs vislabāk pazīst, un jūs nonāksiet pie pareiza secinājuma.

Vajag izzināt sava iekšējā vampīra dziļāko psiholoģisko būtību. Lai to izdarītu, vispirms jānoskaidro, ar ko īsti nav apmierināta šī iekšējā būtne, kas slēpjas jūsu īstajā ES. Kā tai trūkst? Kāds ir tās kodols, orientācija un psiholoģiskās nostādnes, ar kādu enerģiju tā darbojas, no kādām daļām sastāv? Katram no abiem galvenajiem vampīriskajiem psihotipiem ir raksturīgas savas dziļākās īpašības, nostādnes, vēlmes, emocijas, noskaņojumi un paradumi.

Iekšējam vampīram, sava paša spēka izlaupītājam, parasti raksturīgas: dažādas nepareizas nostādnes, kas noved pie dzīvības enerģijas izšķērdēšanas (“dzīvojam tikai šai dienai” vai “jāatliek visas garīgās nodarbības, līdz būs vairāk laika”); postošas pretrunīgas vēlmes (vienlaikus gribas sasniegt tādus mērķus, kuri cits citu izslēdz), tieksme pēc tādām nodarbībām un lietām, kuru kaitīgums ir vispārzināms; kaislības un netikumi, dzīvības spēku deldējošas emocijas un noskaņojumi (pesimisms, neticība sev un savai veiksmei, mokošas bailes no pāragras nāves); nevajadzīgi ieradumi, kas izpaužas jebkurā darbībā un uzvedībā (pārmērīga steiga, lieka rosība, nervozitāte).

Iekšējam vampīram — sveša spēka laupītājam, parasti piemīt šādas pazīmes: vāja veselība, slimīgums un nevēlēšanās piepūlēties izveseļošanās labā; neprasme nest atbildības nastu; nevēlēšanās pašam sev sagādāt nepieciešamo dzīvības enerģiju; negatīvu emociju pārpilnība un vēlēšanās tās izgāzt uz citu cilvēku; auras noslēgtība pret esības augstākajiem plāniem; nicīga attieksme pret vājākiem cilvēkiem; īpaša auras konfigurācija, kas ļauj viegli un plastiski pieskaņoties upura aurai.

Lai cilvēks spētu pats sevī atpazīt šo psihotipu raksturīgās iekšējā vampīra īpašības, viņam jābūt gatavam atklāt visnegatīvākās rakstura iezīmes, atteikties no ierastā priekšstata par sevi pašu. Turklāt viņam jāmāk patstāvīgi kontrolēt sava apziņas plūsma, jāspēj kritiski vērtēt sava rīcība, pareizi kontrolēt savas dzīves ārējos rezultātus ar iekšējiem motīviem un centieniem, kas tiktāl noveduši.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas