Radušās aizdomas, ka līdzās cilvēkam pastāv vēl kāda civilizācija

2 komentāri

Iespējams, paralēli cilvēkiem, kas apdzīvo zemi, planētas Zeme ūdens akvatorijā pastāv saprātīga delfīnu civilizācija. Pierādījumu tam nav, bet tūkstoši testu apstiprina delfīnu visaugstākās prāta un organizatoriskās spējas.

Jau fakts, ka delfīnu smadzenes ir lielas un kompleksas, ka tās atšķiras no lielākās daļas dzīvnieku smadzenēm un ir vairākus simtus gramu smagākas par cilvēka smadzenēm, liek domāt, ka delfīni nav vienkārši cilvēkam noderīgi dzīvnieki — pareizāk būtu teikt, ka tie vispār nav dzīvnieki. Delfīniem ir ap 800 dažādu skaņu signālu, kas atgādina gan cilvēku balsi un zvaniņu skaņas, gan bērnu raudas un suņu riešanu, gan cūku urkšķēšanu un putnu dziesmas. Un, tāpat kā cilvēkiem, delfīniem ir pieci maņu orgāni: redze, dzirde, oža, tauste, garša. Pēdējie pētījumi pierāda, ka delfīni viens otru “uzrunā” vārdā, spēj savās interesēs izmantot priekšmetus un apmācīt to darīt jaunajai paaudzei, un daži zinātnieki pat uzskata, ka delfīni ir lieliski… ekstrasensi. Būtībā it kā vienīgais faktors, kas traucē cilvēku un delfīnu rasu sadarbībai, ir cilvēka delfīnu valodas nezināšana (cilvēkiem jāatzīst, ka delfīnu valoda ir sarežģītāka par visu citu zināmo dzīvnieku un cilvēku valodām). Iespējams, ņemot vērā šīs jūras rases attīstīto intelektu, mūsu planētu pareizāk būtu saukt nevis par Cilvēku, bet par Cilvēku un Delfīnu planētu?

Delfīni ir jūras zīdītāji, zobaino vaļu apakšgrupa, kas prāta ziņā tiek uzskatīta par visattīstītāko visu Zemes dzīvnieku vidū. Delfīni dzīvo jūrās un upēs, kas saistītas ar okeānu, pārtiek no moluskiem, vēžveidīgajiem un starkājiem, dažas delfīnu sugas nesmādē arī savus sugas brāļus. Kopā ir 40 delfīnu sugas, kas iedalās 17 ģintīs. Visvairāk izceļas zobenvalis, jūras cūka, grinda vai melnais delfīns, delfīns (Delphinus delphis), īnija jeb Dienvidamerikas upju delfīns.

Svarīga delfīnu īpašība un priekšrocība ir to spēja viegli un strauji pārvietoties ūdenī. Pieaudzis delfīns viegli attīsta ātrumu līdz 50 kilometriem stundā. Tik ātru peldējumu sekmē gan delfīna pludlīnijas ķermenis, gan ādas īpašības — tās ārējais slānis (biezumā ap 15 mm) ir ļoti elastīgs, bet iekšējais (4 mm) sastāv no blīviem audiem. Iekšējā ārējās kārtas daļa caurausta ar neskaitāmām ejām un caurulītēm, kas piepildītas ar mīkstu taukveida vielu. Pētnieki, inženieri — bioniķi neskaitāmas reizes mēģinājuši ne tikai līdz galam atminēt delfīnu spējas attīstīt ātrumu, bet arī panākt analogas īpašības kuģiem un kuteriem. Labākie rezultāti pagaidām sasniegti ar kuteriem, kuru korpuss bija apvilkts ar delfīna ādu, bet šādas metodes masveida izmantošana ētisku apsvērumu dēļ vienkārši nav iespējama. Kā arī tāpēc, ka delfīnu medīšana ir oficiāli aizliegta.

Foto: Tambako The Jaguar, Flickr

Foto: Tambako The Jaguar, Flickr

Delfīniem ir visai sarežģīts hidrolokators, kurš ļauj atklāt ūdenī plūmes lieluma priekšmetus 15 m attālumā. Pateicoties eholokācijai, kurai tie izmanto ultraskaņu, delfīni nesaduras ar šķēršļiem, atrod barību pat pilnīgi duļķainā ūdenī. Zināms, ka ar tāda orientēšanās paņēmiena palīdzību delfīna smadzenes saņem un apstrādā simtiem un tūkstošiem reižu vairāk informācijas, nekā to dara cilvēka smadzenes, apstrādājot informāciju, ko tas saņem pa redzes nerviem (kaut, kā zināms, acis mums dod 90% no visas informācijas par apkārtējo pasauli). Tādu saņemamās informācijas attiecību var tēlaini salīdzināt ar radiosignāliem: kamēr cilvēka smadzenes klausās čerkstošu radio, delfīns bauda krāsainā televizora 3D attēlu kvadrofoniskās skaņas pavadījumā. Būtiski pieminēt, ka delfīni nekad neguļ (tiem laiku pa laikam jāuzpeld pēc jaunas gaisa porcijas), bet atpūtas laikā delfīni pārmaiņus var atslēgt kreiso vai labo smadzeņu puslodi (t.i., smadzeņu puses vienkārši guļ pēc kārtas!).

Delfīni, kas pēc savām spējām dresūrā pārspēj suņus, pērtiķus, ziloņus, zirgus un citus dzīvniekus, tiek uzskatīti par vienīgajiem plēsējiem uz Zemes, kuri nekad un nekādos apstākļos neuzbrūk cilvēkam. Tieši otrādi, vispārzināms ir tas, ka delfīni vienmēr dodas palīgā slīkstošiem cilvēkiem; riskējot ar savu dzīvību, no peldētājiem dzen prom haizivis; izved kuģus no kuģošanai bīstamām vietām vai vētras utt.

Delfīni cilvēkiem palīdz arī zivkopībā — dzen tīklos zivis, izlūko jūras dibenu. Kā arī militārajā sfērā — apsargā superslepenus militāros objektus, atrod pazaudētas torpēdas, mīnas, nogrimušus kuģus utt. Ar ko skaidrojama tik humāna dzīvnieku uzvedība, cilvēkam pagaidām nav izprotams.

Pagaidām mēs izmantojam tikai nelielu daļu savu “jūras draugu” spēju, nesaprotot pat simto daļu no tā, ko potencionāli spēj darīt šie “dzīvnieki”. Un nez vai cilvēkiem tas arī izdosies. Varbūt tāpēc, ka to negrib pieļaut paši delfīni, bet, ja cilvēki par tiem arī uzzinās ko vairāk, tad viņiem taču būs grūti atzīt, ka kāds ir gudrāks un daudzejādā ziņā spējīgāks par viņiem…

2 komentāri

TOP komentāri

  • Olita Niedrite
    +4

    Olita Niedrite

    Saprātīgie dzīvnieki ir humānāki par cilvēkiem tāpēc, ka viņiem neviens no bērnības nemāca, ka vērtības ir nauda un karjera, tāpēc kādam citam tā jāizmāna un jānostumj no ceļa citi

    18.07.2015 14:48

  • Nu re
    +2

    Nu re

    Trešā civilizācija mīt Kremlī .

    18.07.2015 15:19

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas