Par Gada sēni izraugās neēdamo lielo pergamentsēni

0 komentāri

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2015 izraudzījusies lielo pergamentsēni Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich.

Lai gan šī sēne nav ne ēdama, ne aizsargājama, tomēr tai ir ļoti liela saimnieciskā nozīme, uzsver Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere. ”Lielā pergamentsēne aizsargā mūsu mežus pret citu sēni – trupi izraisošo sakņu piepi Heterobasidion annosum s.l. Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka,” viņa norāda.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) Silava kopš 2006. gada veic pētījumus, lai Somijā ražoto bioloģisko preparātu Rotstop aizstātu ar līdzīgas iedarbības, bet no vietējiem pergamentsēnes izolātiem iegūtu preparātu. ”Tā kā Latvija ir mežu valsts (meži klāj aptuveni 54% no valsts teritorijas, bet aptuveni puse no mežiem ir privāti) tad, izvēloties šo sargājošo sēni par Gada sēni, vēlējāmies rosināt arī privāto mežu īpašniekus savos mežos veikt svaigu celmu apstrādi ar bioloģiskajiem preparātiem, lai ierobežotu sakņu trupes izplatību,” stāsta D. Meiere.

Sugai raksturīgās iezīmes:

  • Koksni noārdoša bazīdijsēne, kas veido lielus klājeniskus augļķermeņus, parasti uz koksnes daļas, kas vērsta pret zemi. Bieži sastopama uz 2 – 3 gadus veciem nozāģētu vai izgāztu skuju koku stumbriem, celmiem un lielu dimensiju ciršanas atliekām. Izmērs – bieži var atrast līdz 70 cm garus un 15 – 20 cm platus augļķermeņus.
  • Lielās pergamentsēnes augļķermeņi klājeniski, veido plēvei vai garozai līdzīgus laukumus uz mirušas skujkoku koksnes.
  • Raksturīga sugas pazīme ir krasas atšķirības izskatā svaigai mitrai sēnei un izkaltušai. Mitrumā tā cieši pieguļ pie substrāta, krāsa ir zilganpelēka, pelēkbalta, nedaudz puscaurspīdīga, konsistence ir vaskaina un mīksta. Savukārt sausumā un vecākiem augļķermeņiem to malas atdalās no substrāta, ierullējas uz iekšu, virsma ir krēmkrāsas vai dzeltenbrūna, bet konsistence – sausa un garozai līdzīga – šajā stāvoklī tā atgādina pergamentu vai sviestpapīru. No tā cēlies sēnes nosaukums.
  • Sēne galvenokārt aug uz priedes koksnes, bet labvēlīgos apstākļos var augt arī uz egles.
  • Vairāk augļķermeņu veidojas mitrās, ēnainās vietās grāvju un ieplaku tuvumā.
  • Sēnes micēlijam attīstoties, koksnē veidojas oranži – brūns krāsojums. Sēne izraisa skuju koku balto trupi, bet tā nebojā dzīvus kokus.
  • Sēne veido bazīdijsporas un veģetatīvās sporas – oīdijas. Tieši oīdiju veidošanās ir ļoti svarīga īpašība, lai lielo pergamentsēni izmantotu bioloģisko preparātu ražošanā.
  • Dabā nereti izskatās līdzīga citām koksnes sēnēm, tādēļ precīzai noteikšanai vajadzīga speciālista konsultācija, apskatot paraugu vai sliktākajā gadījumā – labu fotogrāfiju.

Sugas vieta sistemātikā:

Nodalījums Basidiomycota
Klase Agaricomycetes
Rinda Polyporales
Dzimta Phanerochaetaceae
Ģints Phlebiopsis
Lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas