Papardes zieda meklēšana teikās un Jāņu naktī

0 komentāri

Vasaras saulgriežu laiku vai Jāņu nakti jau no neatminamiem laikiem ieskāvusi noslēpumaina mistikas aura. Atšķirībā no Ziemas saulgriežiem, kad galvenā loma atvēlēta zīlēšanai, bet paši svētki tiek klusi svinēti ģimenes lokā, Jāņu naktī visas svinēšanas no mājokļa pārceļas pie dabas, ir daudz vairāk noslēpumainu rituālu un darbību.

Visizplatītākā ir noslēpumaina auga meklēšana, kurš, saskaņā ar nostāstiem, uzzied tikai gada īsākajā naktī, turklāt uz īsu laiku. Ja izdodas to iegūt, tad atradējs kļūst par laimīgu cilvēku. Un tas bez šaubām ir papardes zieds.

Papardes zieds Baltu teikās

Baltu tautām netrūkst teiku par šo tēmu. Tur ir saimnieks, kurš, lai neapmaldītos, iedams meklēt papardes ziedu, apsien auklas galu pie bērza savas sētas priekšā, otru paturot rokā, bet pēc zieda atrašanas atklāj, ka aukla apsieta ap nīkulīgu priedīti akačaina purva vidū. Pats zieds, protams, ir pazudis, bet tā vietā azotē iebāzts sauss zars.

Ir kalpu puisis, kuram, Jāņu vakarā meklējot noklīdušu govi, aiz kājauta aizkrīt papardes zieds. Nu viņš pēkšņi zina bijušas un nebijušas lietas. Pat to, ka noklīdusī govs jau sen pārnākusi mājās, bet saimnieks zūdās, kur gan kalps klīst pa pasauli apkārt. Tad uzrodas cits papardes zieda tīkotājs — velns, kurš smalka kunga izskatā piedāvā samainīt puiša sabristās pastalas pret viņa smalkajiem zābakiem. Tikko tas ir noticis, brīnišķais viedums pazūd, un puisis vairs nezina, kur atrodas. Tikai pēc ilgas un briesmu pilnas maldīšanās viņam izdodas atkal nokļūt mājās.

Ir arī cita veida teika par papardes ziedu, kuru kāds nabadzīgs jauneklis cītīgi cenšas sameklēt. Kad tas beidzot izdodas, zieds ielaiž viņa krūtīs saknītes un pieaug pie sirds. Puisis gan ir ieguvis pasakainas bagātības, taču tai kā “piedevu” — aukstu un nejūtīgu sirdi. Galu galā bagātniekam tā noriebjas paša skopums un nejūtīgums, ka viņš lūdz zemi, lai tā viņu aprij.

Papardes zieda meklēšana

Otra ar papardes ziedu saistītā lieta ir dabas ritmu un ciklu enerģētika, kas sakopojas vienuviet gan zināmos laikos, gan vietās. Un šāda sakopojuma simbols kā amulets (darināts no koka, metāla utt.) sargā gan pašu cilvēku, gan mājokli, lopus u.tml.

Tomēr visizplatītākais ar papardes ziedu saistītais ticējums ir saistīts ar mīlestību. Te ir gan nerātna seksuāla brīvība, kas citā laikā ir liegta, gan sava “īstā” vai “īstās” meklēšana. Ne velti izteiciens “meklēt papardes ziedu” visbiežāk asociējas ar palikšanu divatā, klusā vientuļā vietā.

Papardei ir arī konkurente

Taču papardes ziedam tieši šajā jomā ir arī konkurents, pareizāk — konkurente. Sena leģenda, kas ļoti izplatīta Karpatos, vēsta par pavisam necilu puķi, kas Jāņu naktī uz īsu brīdi maina krāsu. Šī puķe ir rūta, pazīstama arī kā rūta smaržīgā (latīniski — ruta graveolens) — rūtu dzimtas indīgs daudzgadīgs puskrūms. Sastopama Krimā, kalnu nogāzēs. Latvijā audzē dārzos. Ievāc lakstus, lapas ziedēšanas laikā. Tā satur ēterisko eļļu, flavonglikozīdus, kumarīnus, alkaloīdus u.c. Gatavo esenci homeopātijā, bet tautas medicīnā — tēju, spirta izvilkumu. Lieto kā nomierinošu, spazmolītisku, diurētisku līdzekli. Laksti var izraisīt dermatītu, tulznas.

Lietuvā rūta jau kopš seniem laikiem ir tikumības simbols, līdz ar to katrai meitai bija savs rūtu dārziņš, ko viņa rūpīgi kopa. Mūsu dienvidu kaimiņu teikā par dzeguzi, jaunava, apraudot karā kritušos brāļus, aplaista rūtu pat ar savām asarām. Savukārt jau minētā Karpatu leģenda apgalvo, ka Jāņu naktī rūtas necilo dzelteno ziedu vietā uz dažām minūtēm uzzied sarkani. Tā meitene, kurai izdodas uziet un noplūkt sarkano rūtu, ir laimīga mīlestībā.

Blāvs minētās teikas atveids vēl jaušams slāvu leģendā par sarkano ziediņu, skaistāko no visiem pasaulē, no kuras galu galā izauga pazīstamā literārā pasaka “Skaistule un briesmonis”.

Sarkanā rūta, atšķirībā no papardes zieda, kas nav piesaistīts konkrētam dzimumam ir tīri sieviešu atribūts, uz ko jau norāda krāsa (sarkans — visā pasaulē pazīstama kā sieviešu un kaisles krāsa). To meklē vienīgi meitenes, un tā nav saistīta ar apslēptām bagātībām, bet gan mīlestību — vislielāko dārgumu pasaulē, kam līdzās nestāv ne zelts, ne sudrabs. Tāpēc Jāņu naktī meitas, vismaz Karpatos, meklē sarkano rūtu, nevis papardes ziedu. Tās meklēšana, spriežot pēc visa, arī nav tik bīstama, jo rūtas meklētājas neapdraud ne velni, ne mošķi, ne arī kādi citi nešķīsteņi. Te briesmas varētu draudēt tikai no konkurentēm. Kaut gan, kas zina, kuras briesmas lielākas, ne velti satrakojušos sievišķi dēvē par “sātanu brunčos”.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas