No piedzeršanās un “ļaunās acs” pasargā ne vien akmeņi, bet arī ziedi

0 komentāri

Puķes ir skaistas, smalkas, krāsainas un vairums no tām — spēcīgi smaržojošas. Tāpēc tās cilvēkus valdzinājušas gan senatnē, gan arī mūsdienās. Tā kā tām ir salīdzinoši īss dzīves cikls, puķes tiek asociētas ne tikai ar jaunību, skaistumu un mīlestību, bet arī ar pašas dzīves īslaicīgo dabu.

Ilgu laiku, pirms tika ieviesti puķu dārzi, cilvēki tās izmantoja smaržu vietā, dziednieciskiem nolūkiem un pārtikā. Tās nesa gan uz kapiem, gan arī ziedoja dievībām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viduslaiku Eiropā augus izmantoja dažādiem mērķiem. Piemēram, tika uzskatīts, ka pētersīlis mazina reibuma sajūtu, anīss — aizraida nakts murgus, bet lauru lapas veicina pravietiskus sapņus. Zīlnieki slima cilvēka likteni varējuši paredzēt, uz slimnieka galvas uzliekot vībotnes zaru. Apzagtiem ļaudīm bijis jāliek zem spilvena heliotropa zars, jo tas palīdzējis nosapņot zagli.

Viktorijas laikmetā puķēm bija tik liela nozīme, ka tās stādīja dārzos — taču nevis skaistumam, bet praktisku iemeslu dēļ — kā izejmateriālu kulinārijai, dziedniecībai, smaržu ieguvei un daudziem citiem pasākumiem.

Pasniegta puķe nes laimi un veiksmi gan tās devējam, gan arī saņēmējam.

Katrai puķei ir sava simboliska nozīme, bet kopumā tās simbolizē sievišķību, nevainību, mīlestību un — pat dvēseli.

Puķes kopš neatminamiem laikiem izmantotas arī pārtikā. Mūsu senči ļoti labi prata atšķirt ēdamas puķes no indīgajām: viņi katru augu pagaršoja un, ja tas izrādījās ar rūgtu garšu — neaiztika, bet pārtikā izmantoja tikai tās, kurām bija patīkams aromāts un garša.

Uzturā plaši tika lietotas arī puķu sēklas un saknes. Vēsturiski puķes izmantotas arī maģijā.

Asinszāle. Visur, kur vien tā auga, to uzskatīja par maģisku augu. Tā aizsargāja no spokiem, ļauniem gariem, ugunsgrēka un zibens. To izmantoja mīlestības burvestībās un auglības palielināšanai.

Ticējums vēsta: ja neprecēta sieviete zem spilvena paliek asinszāli, sapnī viņa ieraugot savu līgavaini. Neauglīgām sievietēm ieteica Svētā Jāņa (Līgo svētku) vakarā kailām kājām iziet savos dārzos vai pļavā un saplūkt asinszāli. Šim pasākumam bija jānodrošina, ka turpmāko divpadsmit mēnešu laikā viņas noteikti taps grūtas.

Svētā Jāņa vakarā kūra asinszāļu ugunskurus. Caur to dūmiem veda mājlopus aizsardzībai pret ļaunajiem gariem. Apdegušos, no ugunskura izvilktos, zarus mājās turēja kā amuletus aizsardzībai.

Gaiļbiksīte. Dažkārt to dēvē arī par “Pētera augu” — Svētā Pētera vārdā, kuram, pēc ticējuma, pieder debesu atslēgas. Tā šo augu dēvēja tādēļ, ka tās ziedkopa ļaudīm asociējās ar atslēgu saišķi.

Jau kopš XVII gs. mājsaimnieces gaiļbiksīšu uzlējumus izmantoja, lai uzlabotu atmiņu, bezmiega un nervozitātes novēršanai. Arī mūsdienās gaiļbiksīšu tēju vāra labākam nakts miegam un citām ligām.

Ģerānija tiek pieskaitīta “pozitīvo” puķi, kas paaugstina pašapziņas līmeni. Tā palīdzot arī tikt pāri šķiršanās sāpēm.

Vislabāk ģerāniju turēt ārpus mājas, tomēr, ja ļoti nepieciešams, tad tās ziedi sniegs palīdzību, arī ielikti vāzē.

Kliņģerīšu sēklas nēsāja maisiņos kā amuletus, kas valkātāju pasargāja no zagļiem.

Agrāk uzskatīja, ka laulību pārkāpušas sievietes nav varējušas ieiet baznīcā, kurā ienestas kliņģerītes.

Šīs puķes agrāk izmantoja mīlestības talismanos un kāzu telpu dekorācijās, tāpēc tās folklorā kļuva par uzticības un ilglaicīgu attiecību simbolu.

Krizantēmas mums asociējas ar rudeni. Interesanti, ka rietumu māksliniekiem tās saistījušās ar nāvi un sabrukumu, bet austrumos bijušas veiksmes, laimes, ilgmūžības un labklājības simbols. Tā ir viena no piecām “labvēlīgajām” puķēm fenšui, simbolizējot laimi un smieklus.

Krizantēmas ziedu tējai piemīt atvēsinoša iedarbība, tādēļ to izmanto drudža mazināšanai.

Lilijas visbiežāk tiek izmantotas kāzās un bērēs. Kāzu rituālos tās nozīmē nevainību un skaidrību, bet bērēs — no ķermeņa un grēka brīvu dvēseli.

Ticēja, ka lilijas atvaira spokus, un tādēļ tās stādīja pie mājām iemītnieku aizsardzībai.

Austrumos liliju dēvēja par dienziedi, kura kliedē dziļas zaudējuma sāpes. Sievietes šo ziedu nēsāja pie jostas, lai izsīktu skumjas un sēras.

Margrietiņas botāniskais nosaukums Bellis ir grieķu vārds, kas nozīmē “karš”. Šāds nosaukums ziedam, iespējams, dots tādēļ, ka augu izmantoja ievainoto karavīru brūču dziedēšanai. No sasmalcinātām margrietiņām var izgatavot sāpes remdējošu pastu.

Kristīgajā pasaulē margrietiņa simbolizē nevainību. To asociē ar Jaunavu Mariju un Jēzus bērnu.

Viduslaiku bruņinieki, dodoties kaujā, pie savām bruņām sprauda margrietiņu. Tas nozīmēja, ka viņi cīnījās savas mīļotās vārdā. Iespējams, šī iemesla dēļ margrietiņa kļuva par nelokāmības un uzticības simbolu.

Paraža, kad jaunieši plūc margrietiņas ziedlapiņas, skaitot “mīl, nemīl”, meklējama Viktorijas laikmetā.

Ja tikko precētai līgavai pasniedz mazu pelašķu pušķīti, jaunā pāra laulība būs laimīga.

Kamēr vien nēsāsiet sev līdz nelielu pelašķa zariņu, neviens jūs nevarēs noburt.

No pienenes saknes pagatavota tēja mazina sāpes krūšu apvidū. Ja zem spilvena paliek kaltētu pieneni, rādās spilgti sapņi. Daži cilvēki no kaltētām pienenēm veido speciālus sapņu spilventiņus.

Pilnmēness laikā dzerta pieneņu tēja paaugstina pareģošanas spējas.

Senie romieši nēsāja pie krūts piespraustu vijolīti, jo ticēja, ka tā viņus pasargās no dzēruma. Savukārt vijolīšu kaklarota tā nēsātāju ne tikai pasargās no piedzeršanās, bet ļaus arī sadzirdēt tikai un vienīgi patiesību.

Pamazām, pateicoties kristiešu simbolismam, vijolīte kļuva par vienkāršības un pazemības simbolu (no tā arī cēlies izteiciens shrinking violet, kas nozīmē “ļoti kautrīgs cilvēks”).

Ja sapnī redz vijolītes, tas liecina par veiksmi.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas