Melnie caurumi Kosmosā atbilst elles parametriem…

0 komentāri

… “Geju bumba”, Alus, ķiploku un krējuma ietekme uz medicīnas dēļu apetīti, Organisma atbrīvošanās no gāzēm ar skaļu troksni kā aizsardzības līdzeklis pret pārmērīgām bailēm – šie ir tikai daži no pētījumiem, kuru autori saņēmuši Šnobela prēmiju. Kas tā ir un par ko to piešķir, lasi turpinājumā!

Reiz amerikāņu matemātiķim Markam Abrahamsam — sadzīvē, lielam izjokošanas meistaram — ienāca prātā savienot nopietnu zinātni ar humoru. Galu galā sāka iznākt žurnāls Neticamo pētījumu annāles, kurā publicēja neveiklu, smieklīgu un bezjēdzīgu pētījumu rezultātus. Galvenais publikāciju mērķis bija sasmīdināt izglītotu lasītāju. Par lielu pārsteigumu, uz žurnālu sāka plūst dažādākie dīvaiņi-entuziasti, pētnieki-stūrgalvji utt., jo nopietni bija pārliecināti, ka viņu darbi ir vismaz Nobela prēmijas cienīgi.

Pār Abrahamsu nāca apgaismība: kāpēc neizveidot slavenās prēmijas alternatīvu, tās savdabīgu parodiju? Angļu valodā Nobela prēmiju sauc Nobel Prize. Žurnāla līdzstrādnieki izmantoja vārdu spēli, nosaucot savu balvu par Ig Nobel Prize (angļu valodā līdzīgs vārds ignoble nozīmē zemisks, nekrietns). Pasaulē prēmijai radās alternatīvs nosaukums — Šnobela prēmija.

Pirmo reizi to piešķīra 1991. gadā. Kopš tā laika ceremonija notiek katru gadu oktobra sākumā, īsi pirms ikgadējās Nobela prēmijas piešķiršanas Stokholmā.

Komisija izskatīšanai pieņem tikai publicētus darbus. Nominācijas ir tādas pat kā Stokholmā, tikai šad tad to pulkam pievienotas tādas nozares kā astrofizika, arheoloģija, meteoroloģija u.c. Fināla pasākums notiek Hārvarda universitātes Sandersa teātrī, kura zāle spēj uzņemt vairāk nekā 1100 skatītāju, un tā allaž ir pārpildīta.

Žūrijas locekļi ietērpti kā maskuballē: feskās, liekajos degunos un butaforiskās brillēs. Laureāti, desmit nomināciju uzvarētāji, iznāk uz skatuves, kur saņem balvu — no folijas darinātu medaļu, klabošu mākslīgo žokļu komplektu uz paliktņa un sertifikātu, kuru parakstījuši trīs īstās Nobela prēmijas laureāti. Katram apbalvotajam tiek dotas 60 sekundes “referātam”. Ja kāds doto limitu pārsniedz, viņu pārtrauc kaprīzas mazas meitenes — miss Svitijas Pū — balstiņa: “Izbeidziet, lūdzu, man ir garlaicīgi!”

Divu gadu desmitu laikā par Šnobela prēmijas laureātiem, ņemot vērā, ka vairākās nominācijās balva piešķirta pētnieku grupai vai pat veselam kolektīvam, kļuvuši vairāki simti cilvēku.

1993. gadā nominācijā Psiholoģija izcēlās Dž. Meks un D. Džekobs. Uz stigriem zinātniskiem pamatiem abi noskaidroja sekojošo: cilvēki, kuri apgalvo, ka viņus savulaik nolaupījuši atnācēji no Kosmosa, visticamāk patiešām arī tikuši nolaupīti, turklāt citplanētiešu mērķis bijis bērnu radīšana.

1995. gadā folijas medaļu saņēma pētnieku grupa no Japānas. Viņi bija iemācījuši eksperimentā izmantoto baložu grupai atšķirt Pablo Pikaso un Kloda Monē gleznas.

Gadu vēlāk balvu saņēma norvēģu biologi par eksperimentiem, kuru tēma bija Alus, ķiploku un krējuma ietekme uz medicīnas dēļu apetīti.

1998. gadā apvērsumu literatūrā, pēc Šnobela komisijas domām, veicis amerikāņu literāts doktors M. Sidoli. Viņa spalvai pieder darbs Organisma atbrīvošanās no gāzēm ar skaļu troksni kā aizsardzības līdzeklis pret pārmērīgām bailēm.

1999. gadā visiem “pogas izgrieza” divi izgudrotāji no DĀR. Viņi ieteica jaunu automobiļu pretaizdzīšanas ierīci, kas sastāvēja no meklēšanas radara un liesmu metēja.

Jaunās tūkstošgades iesākums ieviesa Šnobela prēmijā jaunu kategoriju — astrofiziku. 2001. gadā balvu saņēma divi amerikāņu zinātnieki. Saskaņā ar viņu pētījumu rezultātiem, melnie caurumi Kosmosā atbilst pilnīgi visiem elles parametriem.

Nedaudz vēlāk divi indiešu matemātiķi bija izstrādājuši metodiku ziloņa ķermeņa virsmas laukuma aprēķināšanai.

2005. gadā Masačūsetas tehnoloģiskā institūta līdzstrādnieks G. Nanda izgudroja modinātāju, kurš prot aizbēgt un paslēpties, kad saimnieks mēģina to izslēgt.

Pāris gadus vēlāk Šnobela balvu saņēma vesels ASV GKS laboratorijas kolektīvs. Viņi ieteica izstrādāt geju bumbu. Proti, neletālu ķīmisku ieroci, kura ietekmē ienaidnieka karavīri sāktu just seksuālu tieksmi cits pret citu.

2008. gadā par laureātiem kļuva zinātnieku grupa, kas noskaidroja, ka blusas, kas mājo suņa vilnā, lec daudz tālāk par savām sugas māsām, kuras mīt kaķa kažokā.

2010. gadā konkurentus apsteidza zinātnieki, kas atklāja, kā cilvēkam droši pārvietoties pa apledojumu. Saskaņā ar viņu aprēķiniem, lai to spētu, nepieciešams virs apaviem uzvilkt siltās zeķes.

Bet Lietuvas galvaspilsētas mērs Artūras Zuokas saņēma prēmiju nominācijā Miers, par to, ka ar bruņu transportieri samīcīja dārgu Mersedesu, kurš bija novietots neatļautā vietā uz gājēju pārejas, un ieteica pilsētniekiem sekot viņa piemēram.

1992. gadā par laureātu literatūras jomā kļuva krievu ķīmiķis J. Stručkovs. Balvu viņš saņēma par neparasto ražīgumu. Laika posmā no 1981. līdz 1990. gadam viņš publicējis 948 zinātniskos darbus, tātad vidēji katru no tiem radot aptuveni četrās dienās!

Savu vārdu Ig Nobel vēsturē ierakstījis franču pētnieks Žaks Benvenists. 1991. gadā viņš saņēma balvu par to, ka atklāja — ūdens ir saprātīgs šķidrums ar atmiņu.

1998. gadā viņš otrreiz saņēma prēmiju, jo atklāja, ka ūdenim ne tikai piemīt atmiņa, bet tajā saglabāto informāciju iespējams pārraidīt, izmantojot tālruni un internetu.

Laika gaitā arī pati prēmijas jēga ir mainījusies. Ja sākumā to viennozīmīgi uzskatīja tikai par parodiju, tad tagad jau piešķir par sasniegumiem, kas tikai pirmajā brīdī izraisa smieklus, taču pēc tam — nopietnas pārdomas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas