Latvijas rokenrola pavēlnieki Keksi par pilngadību, kurioziem un Eirovīziju

0 komentāri

Šie vīri savā lauciņā liekus komentārus neprasa – Baltijas rokenrola pavēlnieki, kuri bijuši bieži viesi arī ārpus Latvijas kontūras. Taču tuvākais koncerts viņiem gaidāms jau šo sestdien, Cēsu Pils parka estrādē! Interviju sērijā Istabas vidū pirmo reizi viesojas muzikāla apvienība. Man ir prieks un liels gods iepazīstināt ar grupu Keksi.

Sākumā iepazīstināsim ar sastāvu: Dāvis Matskins (vokāls), Viktors Eunapu (elektriskā ģitāra, bekvokāls), Gints Žilinskis (taustiņi), septiņpadsmitgadīgais Jānis, kurš grib kļūt par galdnieku jeb Villijs Strods (sitamie instrumenti), Ēriks Kibermanis (baritona saksofons), Roberts Martinovskis (tenorsaksofons) Reinis Puriņš (trompete) un Aleksandrs Sircovs (Bass) jeb tautā zināms kā Muravejs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Sākšu varbūt ar mazliet dīvainu jautājumu – ir Keksi vai Kēksi?

Muravejs: Keksi!
Dāvis: Atkarībā, no kurienes cilvēks nāk. Man šķiet, Latgalē mēs esam Kēksi! Un šeit, Rīgā, mēs esam Keksi.
Villijs: Tu nabļuzņej, ka namoki runot, ta narunoj! Čiuļis! (Visi smejas.)
Ēriks: Paliksim pie Keksiem! Valodas īpatnības pārrunāsim citā raidījumā.

Koncerts Cēsīs – pastāstiet kaut ko vairāk!

Muravejs: Cēsu pilsētā Keksi vispār dibinājās. Pirmie mēģinājumi mums bija Cēsu alus brūzī, un no turienes Keksi arī izlīduši. Tas bija pirms 18 gadiem, un pirmais koncerts ar šo nosaukumu bija tieši 30. maijā, Tartu pavasara rokfestivālā. Tāpēc svinēsim savu jubileju Cēsu pils parkā. Tā kā pats esmu cēsinieks, man pašam gribējās mājās nospēlēt šo koncertu.

FOTO

Kāpēc tieši Keksi?

Muravejs: Ko es varu pateikt!? Ziniet, mums vajadzēja steidzīgi braukt uz koncertu, bet nebija vēl izdomāts nosaukums. Man zvanīja, un es teicu: “Pagaidi, es vēl “točna” nezinu, ar kuru grupu braukšu!” Un doma bija, ka pagaidām paņemt šo nosaukumu. Tas tāpēc, ka Keksi ir tāda kūka, kura skan visās valodās.
Un es “kakraz” gribēju, lai “bendam” būtu nosaukums no viena vārda, kuru momentā var atcerēties.
Villijs: Sašinka, es zinu, kā vajag – Simply Black Silent Sound Band. (Visi smejas.) Visi uzreiz atcerēsies!

Pilna VIDEO intervija!

Simply Black Silent Sound Band!

Villijs: Jā! Un tas labi visur rakstās – Facebook’ā ielien vienā rindiņā, telefonā arī. Tas ir īstais tvitera formāts. (Visi smejas.)

Cik dalībnieku palikuši no oriģinālsastāva?

Muravejs: Dotajā momentā? Es viens pats! Nu tā kā Credo (Guntis) Veits ir palicis viens pats.

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Mūzika ir vienīgā jūsu nodarbošanās?

Muravejs: Man vienīgā!
Dāvis: Kā kuram, bet man arī, jā! Daudzi cilvēki dara daudz ko citu. Redz, kur, Jānis, piemēram… Ko, Jāni, Tu dari?
Villijs: (Jokojoties.) Mācos par galdnieku! Man ļoti patīk ar koku strādāt – zāģēt, cirst, pēc tam sakurināt. (Visi ķiķina.) Bet, ja tā nopietni, amerikāņiem ir baigi labais teiciens – jebkuram īstam mūziķim ir darbs bez tā, ka viņš vēl spēlē. Baigie gadi ir pavadīti, ar Muraveju iepazinos 1985. gadā, un kopš tā laika principā tie zigzagi tā arī ir gājuši. Tās putas mutē baigi sakrājas, un tad, kad nodarbojies tikai ar mūziku, jumts sāk reāli tecēt. Tad vai nu viens, vai otrs ir jāmet nost, un cik reizes tas ir darīts. Šuračkam [Muravejam – red.] pietiek piezvanīt: “Ei, Viļja, ko Tu piektdien dari!?” Ja viņš zvana ceturtdienas vakarā, ir skaidrs, piektdien man ar viņu ir jāspēlē.
Vismaz par bundziniekiem runājot, puikas strādā arī kaut kādu normālu cilvēku darbu, un tad pa brīvo laiku ar mellām, eļļainām, saskrūvētam, sazāģētām rokām vēl iet un arī uzspēlē. Nezinu, kā ir pārējiem. Ģitāristiem laikam ir bišķu bēdīgāk ar to citu profesiju izvēli. Tāda tā bilde ir! Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi normāli, vismaz Latvijas Republikā strādāt kaut kādu cilvēcīgu darbu. Ja Tu neesi komponists un autors, un, nespēlējot astoņās grupās, es nezinu nevienu mūziķi, kurš būtu nopircis cilvēku vai uzbūvējis māju.
Protams, arī “piķī” ir kaifs. Kā teica Kaspars Dimiters: “Mēs spēlējam sava prieka pēc! Jo vairāk samaksā, jo vairāk prieka!” (Visi smejas.)

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Kas ir tālākā vieta, kur esat koncertējuši?

Villijs: Olaine! (Visi smejas.)
Muravejs: Es teiktu, ka tālākā vieta būtu Ņižņijnovgoroda. Bet tad vēl bijusi arī Maskava, Sanktpēterburga, Stokholma.
Dāvis: Liepāja…
Muravejs: Bet uz leju tālāk par Lietuvu mēs pagaidām neesam bijuši.

Ticu, ka 18 gadu laikā ir atgadījušies arī kaut kādi kuriozi. Vai vismaz kāds pēdējā laikā, kas nāk prātā?

Muravejs: Zini, mēs visi tādi nopietni…
Dāvis: Kārtīgi! (Smejas.)
Muravejs: Mums nekas tāds nenotiek! (Smaida.)
Ēriks: Šādas lietas grupai vienmēr paliek skapī aiz slēgtām durvīm. Visus tos kuriozus, kas mums ir bijuši, mēs paturam iekšēji.
Muravejs: Vienmēr, kad mūziķi kaut ko šādu stāsta, es ļoti ņirdzu! Tāpēc, ka zinu, ka viņi muld! Viņiem tas vienmēr tik plakani sanāk, jo nevar pateikt, to, kas bija patiesībā. Tas tāpēc, ka būs skandāls ar sievu vai vēl kādu. (Visi smejas un māj ar galvu!) Viņi sēž, stāsta, un es zinu, ka viņi to stāsta tikai tāpēc, lai kaut ko pateiktu. Un tas pilnībā nav smieklīgi!

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Foto: no grupas Keksi personīgā arhīva

Vai kāds no jums skatījās Eirovīziju?

Ēriks: Drusciņ! Bet beigās tikai ap diviem naktī. Ir kāds jautājums par to?

Mani interesē, kā jūs no mūziķu skatpunkta vērtējat Aminatas uzstāšanos?

Muravejs: Tu zini, neesmu nekā redzējis, tāpēc arī nevaru pateikt! Laikam bija labi!
Dāvis: Es Supernovā skatījos!
Villijs: Man televizoram nav tā drāts, lai tas rādītu! Tā kā es 2002. gadā kaut kādā veidā biju piesaistīts pie tās štelles, varu teikt, ka nekas nav mainījies! Es jau neko nesaku – ja cilvēkiem patīk, lai viņi klausās, bet tas nav tas formāts, ko gribētu klausīties. Pilnīgi godīgi, bez jebkādiem apvainojumiem, laikam meitene baigi forši dzied, bet neesmu dzirdējis.
Ēriks: Bet prieks par Aminatu, ka viņa bijusi gana laba – sestā vieta, ņemot vērā, ka pēdējos sešus gadus mēs neesam tikuši laukā no pusfināla, paldies viņai! Mūsu vārds paskanēja pa Eiropu diezgan skaļi.

Latvijā viņus ciena un mīl, un jau sestdien pavasarīgās, pat vasarīgās ieskaņās varēsit šos jestros puišus sagaidīt Cēsīs, vietējās pils parka estrādē, kur viņi savas 18. dzimšanas dienas ietvaros rokenrola faniem veltīs īpašu koncertu. Starp citu, biļetes vēl var iegādāties gan Biļešu paradīzes kasēs, gan arī viņu mājaslapā. Tiekamies Cēsīs!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas