Karijs.lv ceļotāji nonāk slimnīcā jeb pirmais “apskates” objekts Moldovā

0 komentāri

Esam gana izskraidījušies pa Moldovu, tās galvaspilsētu Kišiņevu un Moldovas laukiem, tāpēc beidzot varam atlicināt mazliet laika stāstam.

Ukrainas-Moldovas robežkontroles punkts ir neparastākais, kāds jelkad redzēts (Lahore, gan jau, pārsitīs visu iepriekš redzēto). Pirmkārt, robežkontroles punktā dzīvo suns, kurš dikti grib spēlēties un ķēmoties ar visiem, kas viņam uzmet acu skatu; otrkārt, robežkontroliere netaupa komplimentus par Harija jauno Latvijas pasi; treškārt, dāma izskatās tiešām ieinteresēta par mūsu ceļojuma plāniem, dalās savās pārdomās par dzirdēto un galu galā vēl sauc par malačiem. Forši, parasti uz robežām viss notiek mazliet oficiālāk.

No rīta ierodamies pilsētā ar nosaukumu Beļci. Goda vārds, es reti savā mūžā esmu redzējusi pilsētu, kurā tiešām nav, ko apskatīt! Ir 9. maijs, tāpēc ik pa brīdim kādu jautrību izraisa ar to saistīti notikumi. Bet citādāk tur patiešām var nomirt no garlaicības. Ja neticat, droši brauciet ceļojumā uz Beļciem un pārliecinieties paši. (Es ļoti ceru, ka Latvijā nepastāv Beļcu kultūras mantojuma un izklaižu fanu klubs. Ja pastāv, ļoti, ļoti atvainojos par jūtu aizskaršanu). Savukārt mēs dodamies prom, uz Kišiņevas pusi.

Foto: Karijs.lv

Foto: Karijs.lv

Naktī, kaut kur ceļa malā Harijs man paziņo, ka viņam ļoti sāp krūškurvis. Šādas sāpes viņš jau bija izjutis vairākas dienas, tās sākās pēc kāpiena Hoverlā, taču nu jau gāja uz labo pusi, tāpēc neradīja īpašus satraukumus. Taču sāpes pieņēmās spēkā un, šķiet, dubultojās. Nolēmām, ka būs vien jābrauc pie ārsta, tāpēc sazvanījām apdrošinātājus un noskaidrojām adresi Kišiņevā, kur mums būtu jāmeklē slimnīca. Beigās izrādījās, ka esam nosūtīti uz dārgu (tā mums paskaidroja vietējais, kam prasījām ceļu) privātklīniku ar svētdienā dežūrējošu angliski runājošu ārstu. Administratore mums paziņo, ka svētdienās grāmatvedība nestrādā, tāpēc nāksies vien apmaksāt rēķinu no savas kabatas un tad pašiem kārtot ar apdrošinātājiem naudas atgūšanu. Es, stresot mīlošs cilvēks, uzreiz nodomāju, ka esam iekrituši uz simtiem eiro, taču nē – tik vien kā 500 lejām jeb 25 eiro. Par šo naudu Harijam tiek veikta kardiogramma, plaušu pārbaude, skābekļa līmeņa pārbaude asinīs. Izrādās, ka vaina necik nav mirstama – iekaisis starpribu nervs. Tagad dažas dienas jāsmērē ziedes un jālieto zāles, bet, šķiet, kļūst labāk. Bet, jā, ar slimnīcu mums ļoti paveicās.

Beidzot nonākam Kišiņevā un nolemjam, ka dienu pavadīsim mierīgi, lai ļautu nemierīgajam nervam mazliet atpūsties, taču nākamajā dienā dodamies apskatīt pilsētu. Man patīk, jauka vieta, taču man nav pārāk daudz, ko par to pastāstīt.

Foto: Karijs.lv

Foto: Karijs.lv

Atkāpšos un pastāstīšu savus Moldovas novērojumus: cenas šeit ir augstākas nekā Ukrainā, tāpēc šīs dienas esam spiesti būt mazliet taupīgāki. Moldovai nav savas valodas, valsts oficiālā valoda ir rumāņu, taču liela daļa iedzīvotāju runā krieviski. Es skatījos, skatījos, bet nekādu konsekvenci valodas lietojumā tā arī nesaredzēju – viens reklāmas plakāts ir krieviski, otrs rumāniski, trešais abās valodās, ceturtais lieliem burtiem krieviski un maziem rumāniski. Kāds var man šo izskaidrot? Vēl viena dīvainība – Kišiņevā patiešām gandrīz visur ir bezmaksas wi-fi. Pat pilsētas nomalē garāžu teritorijā. Forši, protams.

Tagad ir pienākusi pēdējā diena ”parastajā” Moldovā – šovakar uzsāksim ceļu uz Tiraspoli, Piedņestras Moldāvu Republikas galvaspilsētu. Ja kāds nezina, Piedņestra ir neatzīta un pašpasludināta valsts. Šķiet, to atzinušas Abhāzija, Dienvidosetija un Kalnu Karabaha. Dažos ceļvežos teikts, ka Piedņestra ir kā iesaldēta Padomju Savienības daļiņa. Tur mums ar kādas vēlīgas tautietes starpniecību pat izdevās sarunāt vietējos, kas gatavi mūs uzņemt. Došanās uz Piedņestru man jau šķiet pamatīgs piedzīvojums, bet iespēja paviesoties pie vietējiem ir dubultforši. Paldies, Santa!

Šķiet, atkal esmu piedrukājusi un nepaguvusi pastāstīt visu. Es labāk tad beigšu, lai jums nav jābojā acis.

Man nav līdzi pārāk daudz bilžu, lai ilustrētu stāstīto, bet Harijs tuvākajās dienās noteikti ievietos arī fotoatskaiti.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas