Izbarošana plēsējiem, kanibālisms un citi šausminošākie bēru rituāli

0 komentāri

Vairākums no mums zina divus veidus, kā atvadīties no mirušajiem – kremāciju vai apglabāšanu zārkā. Taču, iespējams, būsi pārsteigts un šokēts, uzzinot, kādus bēru rituālus piekopj dažādu pasaules kultūru pārstāvji.

National Geographic apkopojis neparastākos un šausminošākos bēru rituālus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Mirušos sacērt gabalos un izbaro plēsējiem

Daudzi budisti Mongolijā un Tibetā tic, ka dvēsele pēc nāves pārvietojas – viņuprāt, tā paceļas augšup, bet ķermenis kļūst par tukšu trauku. Lai atdotu aizgājēja ķermeni zemei, tas tiek sacirsts gabalos un novietots kalna virsotnē, kur to visbiežāk apēd plēsīgi putni vai zvēri. Šāda bēru rituāla prakse tiek piekopta jau tūkstošiem gadu, un, pēc nesen veikta pētījuma, aptuveni 80% tibetiešu to izmanto joprojām.

Mirušā pelnus uz pusēm sadala piederīgie un darbavieta

Japānā gandrīz visus mirušos citā pasaulē pavada ar kremācijas ceremoniju – to izmanto 99,8% gadījumu. Interesanti ir tas, ka japāņu dzīvē darbs ieņem tik svarīgu lomu, ka mirušā pelnus nereti savā starpā sadala piederīgie un korporācija, kurā cilvēks ir strādājis.

Tuvinieki urnu ar pelniem apglabā ģimenes kapavietā, bet kompānija, kurā strādājis mirušais, urnu ierok kapsētā, kur tiek apglabāti tās darbinieki. Šādās korporatīvajās kapsētās pieminekļi ir saistīti ar mirušā nodarbošanos – ja viņš, piemēram, darbojies kafijas piegāžu biznesā, tiek var būt izveidoti, piemēram, tasītes formā.

Dienvidkorejā mirušo pelni pārtop pērlītēs

Dienvidkorejā 2000. gadā tika pieņemts likums, kas prasa, lai ikviens, kam tuvinieks apglabāts pirms vairāk nekā 60 gadiem, atbrīvotu kapavietu. Sarūkošās kapavietu platības dēļ kremācija ir kļuvusi arvien populārāka. Tomēr ģimenes ne vienmēr vēlas saņemt sava tuvinieka pelnus.

Tāpēc šajā Āzijas valstī uzplaukumu piedzīvo firmas, kas apstrādā pelnus un pārvērš tos par dārgakmeņiem līdzīgām pērlītēm tirkīza, rozā vai melna krāsā. Dienvidkorejieši parasti šīs pērlītes glabā stikla traukos. Tas ir dekoratīvs veids, kā mirušais tuvinieks var atrasties dzīvo vidū.

Videi draudzīgs apglabāšanas veids – arvien populārāks

Pasaulē ik gadu nomirst vairāk nekā 50 miljoni cilvēku. Tradicionālā apglabāšana un kremācija rada negatīvu ietekmi uz vidi, savukārt tā dēvētās “zaļās” bēres un eko apglabāšana ir viena no iespējām, kā rīkoties videi draudzīgāk. Piemēram, ASV arvien vairāk cilvēku izvēlas videi draudzīgus apglabāšanas veidus.

Tas nozīmē, ka viņi atsakās no tradicionālajiem zārkiem, tā vietā izvēloties kartona, bambusa un džutas zārkus vai bioloģiskās pelnu urnas, kas zemē ātri sadalās. Turklāt tā vietā, lai ierīkotu smagnējus akmens vai marmora pieminekļus, lieliska alternatīva kapavietā ir iestādīt koku vai krūmu, kas glabās mirušā cilvēka piemiņu.

Kanibālisms

Viena no šausminošākajām bēru tradīcijām, kas piekopta Papua-Jaungvinejā un Brazīlijā, ir mirušā cilvēka apēšana. Tiesa, mūsdienās to reti praktizē, un tiek lēsts, ka šāds paradums izveidojies tāpēc, ka turienes cilšu iedzīvotājiem trūcis pārtikas. Kanibālisma dēļ neradās jautājumi, ko darīt ar aizgājēja mirstīgajām atliekām. Ģimenes locekļi iekūra ugunskuru, sapulcējās ap mirušā ķermeni, sadalīja to daļās un izcepa.

Foto

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas