FOTO: kas ir Aristids Briāns un Frīdrihs Canders? Uzzini Rīgas ielu nosaukumu “špikerī”! I daļa

0 komentāri

Vai zini, kas ir Aristids Briāns, kurā vārdā nosauktā iela kļuvusi par vairāku bāru un klubu mājvietu? Raksta turpinājumā uzzināsi, kas ir visas šīs ”slavenības”, kuru vārdi un uzvārdi lasāmi Rīgas ielu nosaukumos.

Rīgā no 1807 ielām, gatvēm, bulvāriem, prospektiem sabiedrībā zināmu un mazāk zināmu personu vārdi un uzvārdi atrodami vairāk nekā 80 ielu nosaukumos. Galvaspilsētas ielu nosaukumi doti par godu gan latviešu literātiem un mūzikas jomas pārstāvjiem, gan sportistiem, gan zinātnes darbiniekiem, gan politiķiem. Godu savā vārdā uzvārdā nosaukt Rīgas ielu izpelnījis arī kāds Francijas sociāldemokrātu politiķis un citi ārvalstnieki.

Lūk, pirmā daļa, kurā alfabēta secībā esam aptvēruši personas, kuru vārdi sākas ar burtiem A-J.

  1. Akadēmiķis Mstislavs Keldišs – Rīgā dzimis padomju zinātnieks matemātikas un mehānikas jomā, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents.
  2. Aleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors.
  3. Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis; 1901 – 1950) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.
  4. Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, 1895. – 1941) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks.
  5. Alfrēds Kalniņš (1879-1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors. Andreja Pumpura iela
  6. Andrejs Saharovs (1921-1989) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.
  7. Anna Sakse (precējusies Abzalone; 1905-1981) bija latviešu rakstniece. Pseidonīmi — Austra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja. Viņas zināmākais darbs – Pasakas par ziediem
  8. Aristids Briāns (1862-1932) bija Francijas sociāldemokrātu politiķis.
  9. Arturs Galindoms (1894-1966) bija studentu rotas komandieris (1919).
  10. Aspazija, īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk – Elza Pliekšāne (1865-1943), bija latviešu literāte un politiķe.
  11. Augusts Deglavs (1862-1922) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs. Jaunās strāvas progresīvās latviešu inteliģences kustības dalībnieks. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no romāna žanra aizsācējiem latviešu literatūrā.
  12. Augusts Dombrovskis (1845-1927) bija latviešu rūpnieks un mecenāts.
  13. Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (1850-1879), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs.Blaumaņa iela
  14. Boļeslavs Sloskāns (1893-1981) bija Romas katoļu baznīcas Cilitānas titulārbīskaps, Mogiļevas un Minskas apustuliskais administrators, kā arī neformāli Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps.
  15. Cimze: Jānis Cimze (1814-1881) bija pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
  16. Detlavs Brantkalns (1898-1979) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants.
  17. Džohars Dudajevs (1944-1996) bija čečenu sabiedrisks un politisks darbinieks.
  18. Eduards Berklavs (1914-2004) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kas 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980. un 1990. gados redzams Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) pārstāvis – viens no tās dibinātājiem un pirmais priekšsēdētājs.
  19. Eduards Smiļģis (1886-1966) bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis Dailes teātri.
  20. Eduards Šmits (Nikolajs Kārlis Eduards Šmits fon der Launics, 1796-1869) bija Grobiņā dzimis vācu tēlnieks. Lielākoties strādājis Frankfurtē pie Mainas.
  21. Emīls Dārziņš (1875-1910) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi Melanholiskais valsis.
  22. Emilis Melngailis (1874-1954) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars. Bijis vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents.
  23. Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Birznieks; 1871-1960) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, bibliotekārs.
  24. Ernsts [fon] Bergmanis (1836-1907) bija baltvācu ķirurgs, aseptiskās ķirurģijas pamatlicējs.
  25. Ēvalds Valters (1894-1994) bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
  26. Feodors Samanskis (1696?–1771) bija pazīstams garīgais tēvs, kas dibinājis vairākus vecticībnieku dievnamus Kurzemē un Lietuvā.
  27. Firss Sadovņikovs ( bija Rīgā dzimušais Pēterburgas tirgotājs, mecenāts.
  28. Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (1846-1907) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs.
  29. Frīdrihs Canders (1887-1933) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs. Viens no raķešbūves pionieriem.
  30. Gliks: Ernsts Gliks (1652-1705) bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
  31. Gogolis: Nikolajs Gogolis (1809-1852) bija nozīmīgs ukraiņu izcelsmes Krievijas rakstnieks.
  32. Gunārs Astra (1931-1988) bija latviešu brīvības cīnītājs un ievērojams PSRS okupācijas laika disidents.
  33. Gustavs Zemgals (1871-1939) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
    Janševskis: Jēkabs Janševskis (1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.
  34. Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.
  35. Jānis Balodis (1881-1965) bija Latvijas armijas ģenerālis, Latvijas armijas virspavēlnieks (1919-1921), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam bija Latvijas kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus tieslietu ministrs.
  36. Jānis Čakste (1859-1927) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
  37. Jānis Daliņš (1904-1978) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.
  38. Jānis Dikmanis (1882-1969) bija pirmais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, bijis SOK loceklis.
  39. Jānis Endzelīns (1873-1961) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks.
  40. Jānis Greste (1876-1951) pedagogs, ģeologs, vairāku muzeju dibinātājs.
  41. Jānis Krūmiņš (1930-1994) bija latviešu basketbolists, metālmākslinieks, trīskārtējs Eiropas čempions, trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa ieguvējs Rīgas ASK komandas rindās un četrkārtējs PSRS čempions.

Jau drīzumā piedāvāsim II daļu, aptverot personas, kuru vārdi sākas ar burtiem J-Ž.

Materiāls tapis, izmantojot interneta enciklopēdiju Vikipēdija.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas