Eksperti: Latviešiem patīk jokot, bet jūtīgas tēmas neaizskar

0 komentāri

Latviešiem ar humora izjūtu viss ir kārtībā, tās dēļ aizvainot cittautiešus ir maza iespējamība, uzskata sociālantropoligs Klāvs Sedlenieks. Līdzīgu viedokli pauž arī karikatūrists Gatis Šļūka, bet komiķis Edgars Bāliņš latviešus vairāk redz kā tautu, kas vairāk mīl skumt, nevis smieties.

”Humors ir spēja dzīvē saskatīt un mākslā attēlot komiskas īpašības un parādības. Mākslas zinātnieks Nikolajs Černiševskis humoru saskatīja kā kritisku un paškritisku spēju saskatīt komiskus trūkumus citos un sevī pašā. Arī mūsdienās šīs traktējums ir viens no populārākajiem,” vēsta interneta enciklopēdija Vikipēdija. Kaut pasaulē nevalda vienprātība par to, kas ir labs un slikts humors, kopš traģiskā uzbrukuma Francijas satīriskā žurnāla Charlie Hebdo redakcijai esam guvuši kārtējo mācību, ka ar atsevišķām nācijām labāk nejokot. Kāda ir latviešu humora izjūta un cik mūsu joki ir mūs pašus apdraudoši, Skaties.lv jautāja vairākiem ekspertiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Gatis Šļūka, Latvijas Avīzes karikatūrists:

Nav tik traki. Latviešiem piemīt humora izjūta.

Karikatūrists aicina nevispārināt – latviešiem nav humora izjūtas, bet angļiem un francūžiem ir. ”Viss atkarīgs no joka. Ir labi un slikti joki, smieklīgi un nesmieklīgi,” saka G. Šļūka, kuram tīk jokot gan par notikumiem politikā, gan sadzīvē. ”Ja politiskie joki laika gaitā mainās un pēc gadiem atkal atkārtojas, tad sadzīviskie joki ir mūžīgāki,” teic karikatūrists, kā vienu no aizvien aktuālākajiem sadzīves atainotājiem minot amata brāli no Dānijas – Herlufu Bidstrupu.

Latviešu humora izjūtu kā izdevušos novērtē arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. ”Labs joks vienmēr ir pārprotams. Ja uz to sāk skatīties pārāk nopietni, tad cilvēks nesaprot spēles noteikumus, kas ir spējas saskatīt paradoksus utt.. Es domāju, ka kopumā latviešiem viss ir kārtībā.” To apliecina fakts, ka mēs stāstām anekdotes, par viņām smejamies, agrāk ieliska platforma, kur sevi apliecināt kā jokdariem, bija BB Brokastis, šobrīd šo funkciju vairāk pārņēmusi mikroblogošanas vietne Twitter, kur tiek izdomāti smieklīgi heštagi. ”Cilvēkiem tas patīk un arī tīri labi padodas,” akcentē K. Sedlenieks, norādot, ka ”varbūt mums nav izveidojusies ļoti skaidra industrija attiecībā uz jokošanos”.

Iespējamību, ka mūsu humoristu radītie joki varētu izprovocēt cittautiešus uz jebkādām negācijām pašu mājās un pasaulē, sociālantropologs vērtē kā ļoti mazu.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:

Mēs esam gan ”bišķi” pabailīgi, gan arī toleranti, iejūtīgi pret citiem cilvēkiem būtiskām lietām.

”Pēc būtības ne jau karikatūras bija iemesls, kāpēc tur (terorakts Parīzē 7. janvārī – red.) notika šaudīšanās. Tas bija tikai iemesls daudz ilgākiem procesiem, savukārt, ja šādi procesi – rūgšana un neapmierinātība – veidojas, tad nav ne karikatūra nekas nav vajadzīgs. Pietiek ar vienu vārdu vai kaut ko tādu, kas kļūst par ieganstu uzsākt darbību ķēdi,” saka K. Sedlenieks.

Latviešu humora izjūtas savdabīgumu ir konstatējis komiķis Edgars Bāliņš. ”Esmu novērojis, ka lielai daļai latviešu ir savi tabu, par kuriem viņi neuzdrošinās jokot un kategoriski nepieņem, ja par to joko kāds cits, tādēļ pieļauju, ka gadījumi, kad tiek jokots par īpaši sensitīvām tēmām, varētu izprovocēt konservatīvāko sabiedrības daļu uz pretdarbībām. Tāpat nevar aizmirst, ka esam tauta, kas krietni vairāk mīl skumt, nevis smieties, tādēļ bieži vien ikdienas dzīvē neatliek vietas zobgalībām un humoram, jo savu tiesu jau paņēmušas sēras un vaimanas,” pārdomās dalās komiķis, cerot, ka ar laiku sabiedrība arvien vairāk apgūs spēju ironiski un ar paškritiku palūkoties no malas gan uz sevi, gan notiekošo apkārt, ”jo, kā teicis viens no pasaules visu laiku asprātīgākajiem cilvēkiem Kurts Vonnegūts – humors ir veids, kā atvairīt dzīves drausmīgumu, kā aizstāvēties”.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas