Melno stārķu ligzdā viss notiek

0 komentāri

Ligzdā viss notiek ”kā pēc notīm”. Pāris dienu pēc tam, kad tēviņš Ozols sāka aicināt mātīti Zīli ”dēt un perēt”, ligzdā parādījās pirmā ola. Kā liecina visi līdz šim pieejamie dati, olas parasti tiek dētas naktī, parasti nedaudz pēc pusnakts, tā kā ar lielu ticamību par olas dēšanas datumu var skaitīt to pašu, kad ola no rīta uzrodas.

Stārķi sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas tikai tad, ja sagaidāms maz mazuļu – divi vai trīs. Ja mazuļi ir četri, tad divi vecākie no tiem parasti ir gandrīz viena vecuma, tātad perēšana sākas pēc otrās olas, ja mazuļi ir pieci, tad dažos gadījumos gandrīz vienādi veci ir bijuši trīs vecākie, tātad perēšana sākta pēc trešās olas. Ja šīs ligzdas norises atbildīs statistikai, tad varam sagaidīt, ka ligzdā varētu būt vismaz četras, iespējams, piecas olas. Ūdeņu daudzums upītēs un grāvjos brīdī, kad putni atgriezās, bija pietiekami liels, lai putni varētu cerēt uz labu gadu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Olu dēšanas intervāls dažādiem putniem atšķiras – ir tādi, kas dēj pa olai katru dienu, ir tādi, kas dēj katru otro dienu (kā kameras ligzdā). Gadījumos, kad tas ir precīzi zināms, šie intervāli ir bijuši diezgan pastāvīgi, un nedaudz sarūk katrai nākamajai olai. Tādēļ pirmās divas olas ir lielākas, bet katra nākamā nedaudz mazāka. Perēšana, kā to varēja novērot, nesākas uzreiz, bet pakāpeniski – pavisam mazliet tika perēta arī pirmā ola, kas acīmredzot arī rada dažu stundu atšķirību mazuļu šķilšanās laikā. Pilnīgi precīzu datu par vienas olas perēšanas ilgumu ir ļoti maz (šī kamera dos iespēju mūsu zināšanas par šo jautājumu palielināt par vienu precīzu gadījumu), bet, ja perēšanu neietekmēs kādi ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, tad pirmajam cālim vajadzētu šķilties tieši pēc mēneša, skaitot no šodienas, t. i., 9. maijā. Pēc perēšanas uzsākšanas putni viens otru nomaina, nomaiņu ligzdā bieži vien papildinot ar lietderīgu ”uzmanības apliecināšanu” viens otram, kamēr tam vēl ir laiks – zaru un sūnu piegādi. Lielāku daļu šo materiālu pienes tēviņš, bet šad tad to var veikt arī mātīte. Bieži vien pēc nomaiņas tēviņš veic vairākas vizītes ”pēc zariem” un vērotāji, kas grib dot kādu pienesumu zināšanu uzkrāšanā par melno stārķi, var precīzi (sekundēs) reģistrēt katra šāda lidojuma ilgumu. Lielākajai daļai no šiem lidojumiem, pēc līdzšinējās pieredzes vajadzētu būt īsākiem par 2 minūtēm.

Aptuveni novērtējot zaru skaitu, kāds ir nepieciešams ligzdas būvei, var viegli saprast, ka pateicoties ”izkoptajiem” mežiem, problēma putniem var būt ne vien ligzdas būvei piemērotu koku trūkums (ja ligzda gājusi bojā un tā jāatjauno), bet ligzdas būvei derīgu zaru trūkums (uz zemes) tās apkārtnē. Zari tiek izmantoti ligzdas virsmas koriģēšanai, jo novērojumi liecina, ka, gatavojoties lielākam mazuļu skaitam, ligzda tiek paplašināta, ja vien to pieļauj ligzdas novietojums un koka zaru arhitektūra. Par sūnu lomu – kādu citu reizi, tuvojoties mazuļu šķilšanās laikam.

Foto: Latvijas Dabas fonds

Foto: Latvijas Dabas fonds

Abu vecāku ieguldījums perēšanā ir ļoti līdzīgs, līdz šim analizētajās ligzdās, par ko ir šāda informācija, mazliet lielāks ir mātītes ieguldījums (52% pret 48%). Sākot perēšanu ”pa īstam”, apmēram mēnesi kamerā redzamā aina var būt visai neinteresanta, jo neko daudz vairāk, kā vienu gulošu putnu, kas apmēram reizi stundā pieceļas izstaipīt kājas un apgrozīt olas, redzēt neizdosies. Viens putns bez nomaiņas ligzdā var gulēt no pāris līdz 14 stundām (iespējams, pat ilgāk) un, partneru nomaiņa var notikt burtiski pāris sekunžu laikā. Iespējams, ka šie nomaiņas intervāli kļūst arvien īsāki, perēšanai tuvojoties beigām, taču arī par to pagaidām ir ļoti maz precīzas informācijas.

Vēl var piebilst to, ka medijos pašlaik reproducētā informācija par to, ka jaunie putni lidspēju iegūst apmēram 60 dienu vecumā, nav nepareiza, bet tiek pasniegta aplami. Lidot spējīgi tādā vecumā viņi jau ir, taču, ja netiek no ligzdas iztraucēti, un perējums nav ļoti vēls (šis ir uzskatāms par diezgan agru), viņiem ligzdā vajadzētu pavadīt, mazākais, 80 dienu, bet normāli būtu, ja jaunie putni ligzdu atstātu vecāki par 90 dienām, tātad vismaz mēnesi vecāki nekā ”spējīgi lidot”. 2013. un 2014. gadā veiktā jauno putnu izsekošana ar GPS raidītājiem liecina, ka visi ligzdu priekšlaicīgi atstājušie jaunie putni ir gājuši bojā, nesasnieguši gada vecumu. Visticamāk, ka tā nav tikai sakritība, lai gan pagaidām šādu gadījumu ir krietni par maz, lai to varētu apgalvot droši.

Vēl tiem, kas grib kamerā redzamo ne tikai vērot, bet arī pētīt, varu ieteikt pievērst uzmanību tam, vai kasoties putni (kā kurš) izmanto tikai vienu (un kuru) kāju vai abas, cik laika viņi pavada, ieskājot spalvas (sev vai otram), vai katram ir savs ”tualetes sektors”, vai tāda nav, un tamlīdzīgiem ”sīkumiem”, kas varbūt nav vizuāli ļoti interesanti, taču kas daudz ko liecina par putnu individualitāti, raksturu u.tml. un būtiski papildinās mūsu zināšanas par šo vēl joprojām salīdzinoši slikti zināmo putnu.

Lūdzu šādus novērojumus sūtīt uz e-pastu mstrazds@latnet.lv, taču, ja vēlaties saņemt arī atbildes vai komentārus, lūdzu parakstīt vēstules ar savu īsto vārdu.

Šis materiāls publicēts sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu. Vairāk informācijas dabasdati.lv.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas