Asaru raisošs stāsts par kaķi vārdā Neglītenis

0 komentāri

“Visi mūsu dzīvojamo namu rajonā zināja, kas ir Neglītenis – tas bija apkaimes miskastes runcis. Tam šajā pasaulē patika tikai trīs lietas – kauties, ēst atkritumus un mīlestība. Šīs ir tās lietas, kas veidoja Neglīteņa dzīvi uz ielas, un tas atstāja savas sekas.

Viņam bija tikai viena acs, kā arī tajā pašā galvas pusē trūka vienas auss. Labā ķepiņa kādā kautiņā bija salauzta un nepareizi saaugusi, veidojot ļoti neveselīgu leņķi. Astes jau sen vairs nebija, atstājot Neglīteni vien ar mazu stumbenīti muguras rajonā. Kaķītis, ja vien nebūtu tik netīrs, būtu gaiši pelēkā krāsā ar melnām strīpām, taču visu ķermenīti klāja rētas. Visiem, kas redzēja Neglīteni, bija tikai viena reakcija: “Tas gan ir viens neglīts kaķis!”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Apkaimes bērniem bija piekodināts kaķi neaiztikt. Tas tika apmētāts ar akmeņiem, kā arī apliets ar visām iespējamajām substancēm brīžos, kad mēģināja, piemēram, tikt kāpņu telpās vai, nedod Dievs, dzīvokļos un citās mājvietās. Brīžos, kad kāds pagrieza uz viņa pusi šļūteni, Neglītenis vienkārši stāvēja un gaidīja, kamēr cilvēkam apniks to darīt, un tā katru reizi, jo bez lietus tā bija vienīgā iespēja normāli apmazgāt savu apbružāto kažoku, bet tad, kad viņa virzienā lidoja priekšmeti, kaķītim bija tikai viena reakcija – tas centās izvīties gar un starp kājām, lai izlūgtos cilvēka piedošanu. Katru reizi, kad tas pieskrēja pie bērniem, Neglītenis tikai centās ar savu galvu pieglausties tiem, lai saņemtu kaut nedaudz mīlestības. Ja kādreiz tu viņu paņemtu rokās, sāktos momentāna krekla, auskaru un citu aksesuāru, piemēram, auskaru zīšana.

FOTO

Kādu dienu Neglītenis velējās savu mīlestību dalīt ar kaimiņu haskiju šķirnes suņiem, bet tie nebija īpaši labvēlīgi, ļoti stipri kaķi sakoda. Es dzirdēju tā kliedzienus un nekavējoties steidzos tur, no kurienes nāca smeldzīgie ņaudieni. Brīdī, kad tur nokļuvu, varēja redzēt, ka rit pēdējās Neglīteņa dzīves minūtes…

Tas gulēja savās asinīs, un pakaļkājas, kā arī mugura bija ļoti pretīgi izvirzījušās no vietas. Kad paņēmu to un nesu uz mājām, lai sniegtu palīdzību, viss, ko minka varēja izdvest, bija klusa sēkšana un elšana. Es jutu viņa sāpes. Nodomāju, ka noteikti viņu ļoti sāpinu, šādi nesot. Taču tad jutu pazīstamo zīšanu, kas parasti notiek tad, kad paņemu to rokās – neskatoties uz milzīgajām mocībām, Neglītenis centās nolaizīt man ausi. Es piespiedu viņu sev tuvāk, tajā brīdī kaķis ar savu galvu sāka glausties gar manu roku, un es dzirdēju klusu murrāšanu. Pat savās lielākajās sāpēs un dzīves pēdējos mirkļos, šis cilvēku nomocītais neglītais dzīvnieks prasīja tikai vienu – mīlestību.”

Tulkots no angļu valodas, autors nezināms!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas