Aizkustinošs stāsts – Francijā adoptēta latviete atrod savu māsu

0 komentāri

Karolīna, kura pavisam maza tika adoptēta no bērnunama Latvijā, šovasar atgriezusies dzimtenē un uzmeklējusi savus tuviniekus, kuri pat neko nenojauta par meitenes eksistenci. Tagad meitene, kura piedzimstot tika nosaukta par Annu, tikusi pie māsas, diviem burvīgiem māsas bērniem, onkuļa un vecmāmiņas. Diemžēl mammu vairs satikt neizdevās, jo pirms pusotra gada nomira, raksta žurnāls Kas Jauns.

Stāstot Kas Jauns par brīnumaino satikšanos, Oksanai aizvien acīs sariešas asaras, atceroties, kā pirmoreiz mūža uzzinājusi – viņa nav bijusi mātes vienīgais bērns. “Bērnībā tētim lūdzos, ka gribu sev brāli, bet nu man ir māsa!” priecājas Oksana.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Franču māsas” eksistence – veiksmīgi noklusēta

Oksana stāsta, ka viņas dzīve kājām sagriezusies kādā jūlija dienā, saņemot mātes brāļa telefonzvanu. Onkulis paziņojis: “Zini, māsa tevi meklē, atbraukusi no Francijas!” Prasu viņam: “Kāda māsa!?” Domāju, ka varbūt kāda māsīca vai cita radiniece. Viņš atbild: “Tev ir māsa. Mēs neviens par to nezinājām, bet ir. Un viņa grib ar tevi satikties.” Nesapratu, kā tas iespējams, jo biju augusi viena, pilnā pārliecībā, ka saviem vecākiem esmu vienīgais bērns.

Tuviniekus atrod, pateicoties kādam puisim uz ielas

“Izrādās, Karolīna ar savu draugu Leo atbraukusi no Francijas ar dzimšanas apliecību, kur norādīts manas mammas vārds, uzvārds un deklarētā dzīvesvieta. Viņa bija nolēmuši meklēt tuviniekus šajā adresē Imantā. Aizbrauca, piezvanīja pie durvīm, kur tās atvēra tagadējie mitekļa saimnieki un pastāstīja, ka dzīvoklis jau sen pārdots un meklētā persona tur vairs nedzīvo. Māsa piezvanīja pie kaimiņu durvīm, cerot – varbūt kāds zinās, kur meklējama mamma. Durvis arvēra sieviete, kas pazina gan manu mammu, gan viņas brāli – manu onkuli. Karolīna viņai rādīja dokumentus, un sieviete saprata, ka tiek meklēta bijusī kaimiņiene. Diemžēl sieviete nesaprot angļu valodu, taču viņa nesamulsa. Izskrēja laukā un pirmajam pretimnācējam, jauna puisim, jautāja, vai viņs protot angļu valodu.”

Šajā iesaistījās arī pats onkulis, kurš ar tulkotāja starpniecību sarunāja tikšanos un aizbrauca sastapt māsas meitu. Skatoties uz dokumentiem, ko nepazīstamā meitene viņam rādīja, onkulis saprata – jā, patiešām, māsai bijusi vēl viena meita. Onkulis Karolīnai pastāstīja, ka mamma pirms puostra gada mirsui, bet dzīva ir viņas miesīgā māsa. Viņa apskāva jaunatrasto radinieku un no prieka sākusi raudāt, stāsta Oksana.

Saikne jau no pirmās tikšanās reizes

“Tajā dienā skrēju pirmoreiz satikt savu māsu. Man bija milzīgs stress, kad devos uz norunāto vietu pie Cetrālās stacijas pulkstea. Priecīgu viņu sasveicināju, sacīdama: “Hai!” Bet māsa izplūda asarās. Apņēmu viņu, piespiedu sev cieši klāt un mierināju: “Dont cry!” Arī pašai emocijas bija neizsakāmas, knapi valdījos, lai neraudātu. Māsiņa, kura par mani ir desmit gadu jaunāka, šķita tik trausla. Man likās, ka ir jābūt stiprai, jāspēj viņu mierināt šajā nenormālajā satraukumā.

Aizgājām pasēdēt uz parku, kādu brīdi apradām viens ar otru, pastaigājāmies…” Viņas, jau pirmo reizi satiekoties, izjutušas spēcīgu saikni. “Ir tāda neaprakstāma sajūta. Cilvēks ir svešs, bet tai pašā laikā ļoti tuvs. Spēcīga saikne, jūti, ka tas ir tavs cilvēks. Pat tad, kad pirmoreiz viena otru ieraudzijām, nebija ne kautrīguma, ne mulsu klusuma mirkļu. Pašlaik mūsu vienīgā barjera ir valoda. Sarunājamies angliski – viņai ir izteikts franču akcents, arī mana angļu valoda nav perfekta. Māsa man ir radījusi milzīgu motivāciju apgūt to, un jau esmu uzsākusi mācības internetā, pašmācības ceļā. Sev nosolījos turpmāk filmas skatīties tikai angliski,” apņēmīgi pauž sieviete.

Māte nozuda uz trim gadiem, kuru laikā viņas dzīvē bijuši citi vīrieši…

“Kā mēs tikām sadalītas, pat nesatikušās? Pēc sarunām ar tēti secinājām, ka tas noticis tā – kad man bija apmēram astoņi, deviņi gadi, mamma ar tēti kaut kādā brīdī pašķīrās. Es paliku ar tēti dzīvot pie omītes, bet mamma kaut kur pazuda. Viņas dzīvē ienāca citi vīrieši, bet pēc kāda laika viņa atgriezās pie tēta. Kā viņš man pastāstīja, tad ar manāmu vēderu. Teikusi, ka taisīs abortu. Tad viņa atkal aizgāja no mājām un pazuda uz ļoti ilgu laiku. Pēc trim gadiem atnāca atpakaļ, it kā nekas nebūtu bijis, Sagāja atkal kopā ar tēti. Viņš mammu tik stipri mīlēja, ka piedeva pilnīgi visu.

To, ka viņa pa šo laiku pasaulē laidusi vēl vienu bērnu, mans tētis un omīeē ne zināja, ne nojauta. Iespējas, ka Karolīnai un Oksanai ir viens tētis, neesot. “Tomēr, kad pateicu tētim, ka esmu atradusi māsu, viņš bija priecīgs. Teica: “Lūdzu, atved viņu pie manis, ļoti gribu viņu redzēt un iepazīties.”

Pilnu rakstu lasi žurnāla Kas Jauns šīs nedēļas izdevumā!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas