Ainārs Ančevskis par izrādi Alu cilvēks un to, kā UgunsGrēka laikā viņam solīja ar zābaku pa muguru

Kārlis Ķilkuts

Autors: Kārlis Ķilkuts

Savā ziņā gudrākais cilvēks uz zemes.

0 komentāri

Jau desmito sezonu viņu varam satikt kādā no pašmāju kultūras iestādēm, attēlojot to, ko daudzi no mums piedzīvo mājās, tikai skaļi par to nevienam nesakot. Izrāde Alu cilvēks smīdina visu pasauli, un tagad par to turpina rūpēties Ainārs Ančevskis. Parunājos ar viņu par to, kā ir nospēlēt 1000 izrādes vienam un tam pašam numuram, kā arī par laiku, kad viņš bija redzams seriālā UgunsGrēks.

Kā jau minēju – 10. sezona. Manuprāt, jebkuram šāda veida projektam – vienalga, vai tā būtu izrāde, TV seriāls, vai kas cits – sasniegt divciparu skaitli un nezaudēt aktualitāti, tas ir jāprot! Vai jūti kaut kādus svētkus?

Nē, nejūtu! (Smejas.) Bet tas bija tāds patīkams pārsteigums, kad Linda [izrādes Alu cilvēks producente – red.] pateica, ka esam nospēlējuši 1000. izrādi. Tad man likās – nu, nevar būt! Ļoti smuks cipars!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Tas nozīmē, ka jums sezonas laikā ir 100 izrādes!

Pēdējā laikā izrādes ir nedaudz retāk, bet pašā sākumā “kniedējām” no rīta līdz vakaram. Bet tā ir tāda tēma, par ko vari runāt ilgi un dikti, nāk jaunas paaudzes, un arī viņiem šis temats agri vai vēlu kļūst aktuāls. Tās ir tās lietas, kuras visi cilvēki zina, bet ir ļoti komiski paskatīties no malas. Kad es pirmo reizi dabūju šo eksemplāru, man šķita murgs. Nekā tur nav, tās ir šausmas! Un tad nedaudz sāku vērot savas attiecības un cilvēkus sev apkārt, tad sapratu, ka ir ļoti daudz patiesības. Negribu teikt, ka 100% izrādes atbilst visiem, bet, ja kāds cilvēks saka, ka šajā izrādē nav nevienas viņam atpazīstamas situācijas, tad vai nu viņš ir perfekts melis, vai arī kāda izmirstoša suga.

FOTO: izrāde Alu cilvēks

Vai ir sanācis kādu citu valstu Alu cilvēku redzēt?

Jā, mēs reiz braucām uz Lietuvu, kur gadījās tāds nervu kutinošs elements, jo, pieņemsim, izrāde Klaipēdā sākās deviņos vakarā, bet septiņos mēs vēl bijām Rīgā. Tad šoferītis mūs veda, Jānis Jarāns bija apsēdies priekšā, viņš vēl gribēja pamācīties, bet šoferītis brauca tā, ka Jānis līdz Lietuvai tālāk par pirmo lapu nebija ticis. Tas bija tāds nervu kutinošs brīdis, līdz ar to mēs ar atvērtām acīm varējām noskatīties lietuviešu izrādi. Bet tā nevienu citu izrādi neesmu redzējis.

Vai Jāņa Jarāna un Tavs Alu cilvēks ir divi dažādi Alu cilvēki?

Jā! Tie viennozīmīgi ir divi dažādi. Piemēram, tad, kad skatos, kā Jānis spēlē, un viņam kādreiz pazustu teksts, es nevarētu viņam palīdzēt. Viņam ir kaut kā tā – pirmais cēliens un tā fināls. Es kaut kā cenšos dalīt izrādi pa tēmām, bet, skatoties uz Jāni no malas, viņš kaut kā tā “mauc”, tur var skatīties un apbrīnot.

VIDEO INTERVIJA

Saviem vārdiem pasaki, kam Tu veltītu šo izrādi!

Kam? Šo izrādi varētu veltīt attiecībām. (Smaida.) Jo ir cilvēki, kas Alu cilvēku varbūt redzējuši jau pašā sākumā. Un viena dāma man pienāca klāt un teica: “Es vairs neatceros, kāpēc vecim jāļauj skatīties televizoru, bet pēc šīs izrādes es viņam ļauju to darīt, un mājās ir miers!” Viņa saka, ka to formulējumu īsti vairs neatceras. Izrādē ir ļoti daudz skaistu patiesību, kas ir forši “izvilktas”.

Tik ilgi spēlējot šo izrādi, vai esi pats mācījies savās attiecībās ar sievieti?

(Smaida un domā.) Kā mēs zinām, kurpniekam apavu nav nekad. Teiksim tā, laikam nē! Tādos baigos jaunus pamatus neesmu ieguvis vai arī nemēģinu citēt izrādi un teikt sievai: “Atļauj man nedaudz paskatīties televizoru!” (Smejas.) Nē, ar šo izrādi ģimenē nekas nav gājis ne uz priekšu, ne atpakaļ! Mūsu ģimene ir pilnīgi atsevišķa dzīve, un uz skatuves ir pilnīgi cits stāsts. Protams, ir daudz atpazīstamu situāciju arī mūsu ģimenē, bet vai es speciāli piedomāju, kā tur kaut ko labot – nē! (Smaida.)

Tas, manuprāt, būtu arī bišķiņ nepareizi! Pat komiski, es teiktu.

Es varbūt varētu tagad tā teikt, ka pēc šīs izrādes mums viss ir uzlabojies, viss ir grandiozi, bet nē, nē, diemžēl nav. Tā kā viss ir kārtībā, esam dzīvi cilvēki!

Tu kaut kādu brīdi esi spēlējis arī UgunsGrēkā, Tevis atveidotais tēls bija Aleksis – vai juti to UgunsGrēka popularitātes spēku? Tu kādā brīdī biji Aleksis visiem?

Es biju Aleksis ļoti daudziem, un, kā esmu teicis daudzās intervijās, tas atspoguļojās arī dzīvē. Aleksis bija ne visai foršs personāžs, mūsu Rimi veikalā mani sāka apkalpot daudz “štruntīgāk”, un bija arī daži tādi vīri, kas krāmēja kastes un teica: “Ja Tu nebūtu aktieris, dabūtu ar zābaku pa muguru!” Piemēram, mans kolēģis, aktieris Jānis Vimba, kas tajā laikā UgunsGrēkā bija izmeklētājs, saņēma “draugos” vēstuli. Šis cilvēks ir atradis aktieri Jāni Vimbu, bet vēstule ir detektīvam, lai beidz čakarēties un laiž no cietuma laukā Martu. Bija forši, daudzi mani atpazina, bet tā kopējā attieksme bija nedaudz tāda, ka labāk redzēja mani ejam nekā nākam.

Interesanti! Vai tas bija viens no iemesliem, kāpēc pārtrauci savas gaitas UgunsGrēkā?

Nē, man kaut kā ļoti organiski saīsināja laiku, jo katram tēlam ir kaut kāds savs posms. Aplis bija iziets, un labi vien ir! (Abi smejas.) Bija arī doma tēlu attīstīt tālāk, ka Aleksis pārdod narkotikas un ieročus, bet es teicu, ka jau tagad nejūtos diez ko omulīgi. Ja mēs seriālā sāksim pārdot narkotikas, tad kāda māmiņa man ietriektu cirvi mugurā. (Smaida.)

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas