Ryga koncertos iespējams lēkt jau no pirmās dziesmas

0 komentāri

Mūzikā vissliktākais ir atstāt cilvēkus vienaldzīgus – ar šādu pārliecību savu mūziku rada un izpilda grupa Ryga, kas, tās dibinātāja Mārča Judža vārdiem, ir riktīgs “vunderkinds” ar nedaudz līkām kājelēm. Kamēr par grupas žanrisko piederību mūzikas pazinēji strīdas, Judzis priecājas par jebkuru iespēju uzstāties koncertā.

“Mēs esam spuraini, un man tas patīk”

Mīlestību uz elektronisko mūziku Mārcis Judzis, ko jau padsmit gadus esam raduši redzēt rokgrupas Dzelzs vilks sastāvā, jutis jau kopš pusaudža gadiem, kad ar autobusu no Mālpils devies uz reiva pasākumiem. ”Es brīnos, kā toreiz mātes mani laida,” spriež mūziķis. Spēlējot rokgrupā Dzelzs vilks, viņam vienlaikus ļoti patīk rokenrols. ”Tā mana mūzika, Ryga mūzika ir elektronika kopā ar rokenrolu, panciskumu. Man pašam tas ļoti patīk. Es domāju, ka šobrīd Latvijā neviens tādu mūziku nespēlē. Tā vismaz man visi saka,” smej mūziķis. ”Pirmais, ko viņi saka, – tā ir ļoti oriģināla mūzika. Vēl viņi saka, ka ir forši, ka koncertā jau no pirmā gabala var riktīgi lēkt un dejot, kas man arī pašam patīk,” stāsta mūziķis. Tiesa, grupas repertuārā atrodami divi trīs lēnāki gabali. ”Tajās dziesmās smadzenes lēkā, jo tur ir diezgan spēcīga tēma…”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kad tika izdota grupas Ryga pirmā dziesma Tits, daudzi cilvēki teikuši: ”Ārprāts! Šausmas! Kā tādu s*du var spēlēt!”. ”Es brīžiem saku, ka es esmu ”laiku” un ”dislaiku” karalis. Es domāju, ka tas ir labi, tas nozīmē, ka tu visu dari pareizi. Jo, ja tu atstāj cilvēkus vienaldzīgus, tas ir baigi sūdīgi. Mēs vienaldzīgus neatstājam.

Mēs esam spuraini, un man tas patīk. Provokācija vispār ir forša štelle. Mums patīk provocēt, mums patīk skaļas tēmas, mums patīk pajokot, bet tajā pašā laikā mēs varam ļoti nopietni uzdziedāt arī par mīlestību vai par sāpēm, kuras radījusi mīlestība. Jebkurā gadījumā tas viss ir patiesi.

Ir riktīgs rokenrols uz skatuves, ir ģeniālas projekcijas, striptīzs. Viss ir,” stāsta Judzis.

Paldies Dievam, visu daru pareizi!

Kā zināms, pie grupas Ryga šūpuļa stāvējis lietuviešu režisors Oskars Koršunovs, kura Dailes teātrī iestudētajai izrādei Izraidītie Judzis bija pieaicināts sarakstīt mūziku. ”Dziesmu pa dziesmai es izrādē ieliku savējās, plus mēģinājumu laikā “uzražoju” vēl kādas trīs dziesmas, kas nebija galīgi viegli. Beigās sanāca tā, ka no leišu mūzikas tur vairs nekā nav. Ir tikai grupa Ryga,” nosmej Judzis. ”Tā mēs arī izveidojāmies. Es sapratu, ja jau mēs spēlējam izrādē un tie procesi notiek, tad es vairs to mašīnu apstādināt negribu,” atklāj Judzis. Tieši satikšanās ar lietuviešu režisoru Judža dzīvi pagriezusi pa 180 grādiem. ”Mūzika izrādei, kas tiek nominēta Spēlmaņu naktij kā labākā mūzikas izrādei, man kā džekam, kura pirmās sarakstītās dziesmas jau nominē, visi tie pavērsieni, tagad Give Me Your Love, kas uz Grammy virzās…” neticami straujo notikumu attīstību uzskaita mūziķis.

Jautāts, ko viņam nozīmē šādas nominācijas, Mārcis uzsver, ka svarīgākais ir atklāsme, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. ”Grupa, teiksim tā, ir svežaks. Un kandidēt uz kaut ko tik lielu… Es pats īsti nekad par to neesmu domājis – kā es gribētu, ka mēs kaut kur… Man tā ir otršķirīga lieta. Es gribu, lai cilvēki nāk uz koncertiem un es gribu spēlēt. Citreiz ir tā, ka mūziķim uznāk depresija – vai to darīt, neesi simt procenti pārliecināts, varbūt nevajag… Kad es uzzināju par Grammy pasākumu, es sapratu – paldies Dievam, es visu tomēr daru pareizi! Es īstenībā vairāk sapriecājos par to, ka ceļš, ko esmu nospraudis, acīmredzot ir paredzēts man, un man viņš jāiet,” atzīst Mārcis.

Labākā oga uz kūkas

Jebkuram mūziķim ir svarīgi, lai viņa dziesmas spēlētu pa radio. Ja nespēlē radio, mazinās iespējas sasniegt auditoriju. Par Grammy pieteikto skaņdarbu daudzas pašmāju radiostacijas , ka nav īstais formāts, trūkst pievienotās vērtības. ”Tad gribas lamāties. Kā?! Give me Your Love ir riktīgs 80. gadu sintīpops. Tas ir perfekts formāts,” skaidro mūziķis un atklāj, kā šis skaņdarbs tapis. ”Kuras pasaulē no vecajām dziesmām ir vispopulārākās? Tās vienkāršākās. Es klausos Depeche Mode un vēl visu kaut ko. Notis – cik viņas ir, tik ir. Nodomāju, velns, viss ir aizņemts. Un pēkšņi man naktī parādījās tā melodija. Es viņu visādās programmās liku, lai pārbaudītu, vai tāda jau nav. Aizsūtīju Uldim Rudakam. Uldis saka – es neesmu dzirdējis. Aizsūtīju Guntaram Račam, viņš saka, ka nav. Šķiet, ka uztaisīt vienkārši ir primitīvi. Bet to primitīvo atrast un dabūt, tas ir tā, kā tagad Latvijā atrast zeltu,” smej dziesmas autors. Dziesmas radīšana, paša vārdiem, bijusi ļoti liela ņemšanās. ”Man likās, kur vēl saldāk un kur vēl tuvāk radio?! Un nekā! Tā ir vislielākā bēda mūziķis – tu esi vīlies, sāk mākt stulbas domas, depresija, kāpēc es kaut ko daru, ja tāpat tas nekur neaiziet?”

Lai arī Latvijas radiostacijās dziesma netiek spēlēta, tā atradusi dzirdīgas ausis radiostacijās Spānijā, Ukrainā, Brazīlijā, Austrijā, Francijā, Itālijā un citviet. ”Tagad tev jāiestāsta kādam ārzemēs – re, kāda man ir dziesma, lai to sāk spēlēt arī pašu mājās. Rodas jautājums, vai tiešām Latvijā netic tam māksliniekam?” jautā mūziķis.

”Ja man kādreiz likās, ka vajag uztaisīt kaut ko tādu, kas mazliet pielāgojas radio formātam, pēc Givmīša es sapratu, ka nē. Es darīšu to, ko es gribēšu un kā es gribēšu. Nekādi formāti! Vienkārši – kas tev nāk ārā, to arī bliez! Koncertiem un auditorijai, kas to klausās, tas ir vēl jo labāk. Tu esi par visiem 100 procentiem, neesi ”pielaizīts”. Ir riktīgi tīra sirdsapziņa. Es zinu, ka, paņemot grupu Ryga uz privātu ballīti, mēs būsim labākā oga uz kūkas. Nopietni. Mums ir bijuši arī elitāri privātie pasākumi un tādi, ka ū!” atzīst Mārcis. ”Pats svarīgākais, ka koncertos mums notic. Cilvēki redz, ka enerģija ir pa īstam, ka viss ir pa īstam.”

Tuvākie grupas Ryga koncerti:

  • 20. novembrī Latvijas 1. Rokkafejnīcā (Rīgā),
  • 21. novembrī Fontaine Palace (Liepājā),
  • 25. novembrī Jelgavas kreklos (Jelgavā) ,
  • 28. novembrī klubā Depo (Rīgā).

VIDEO: Ryga jaunākais singls Balts koks

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas