Purvīša balvai nominēti Gabrāns, Neiburga un Eglītis

0 komentāri

Izvērtējot 2014. gada trešā ceturkšņa izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kas tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi māksliniekus Gintu Gabrānu, Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Mākslinieks Gints Gabrāns Purvīša balvai nominēts par darbu Ne no kurienes izstādē Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2. jūlijā līdz 6. augustam.

”Ginta Gabrāna māksla ir pierādījums tam, ka ekstrēms naturālisms var tikt akceptēts kā estētiski izsmalcināta forma un intelektuāla metafora. Gabrāns nestrādā ar materiālu ierastā izpratnē, bet izmanto kādas substances spēju noteiktos apstākļos pašorganizēties. Tieši tāpat viņš strādā ar kultūras spēju pašorganizēties, izraisot datu un ideju hibrīdus skatītāju galvās. Ar prieku vērojam šo kultūras metabolismu,” nomināciju pamato mākslas kuratore un zinātniece Inga Šteimane.

”Gints Gabrāns pārliecinoši turpina mākslas valodas novatora darbu. Viņa māksla plašākā uzlūkojumā iezīmē cilvēka spēju amplitūdu līdzdarboties Dieva noteiktajos procesos – no novērošanas līdz iejaukšanās mēģinājumam. Gabrāna daiļrade atgādina, ka mūsu spējas ir neaptveramas, bet mūs ierobežo apstākļi un zināšanu trūkums. Dabas formveides un spontanitātes manifestācija darbā Ne no kurienes kļūst par tikšanās vietu cilvēka izziņas kārei un liktenīgai nolemtībai,” papildina mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.

Gints Gabrāns. Ne no kurienes. Foto: Gints Gabrāns

Katrīna Neiburga un Andris Eglītis Purvīša balvai nominēti par darbu Bez nosaukuma festivālā Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta bijušajā tekstilfabrikā Boļševička no 4. līdz 27. septembrim.

”Iespējams, labākais, ko esmu redzējis Latvijā žanrā “totālā instalācija”. Darbā radīts un parādīts to vīriešu Visums, kuri stundām un dienām rokas motoros un piekarēs. To cilvēku pasaule, kuri prot strādāt ar rokām, kuri nestāv pie konveijera, bet savā jomā darbojas ar prātu un izdomu. Viņiem izveidots savā ziņā majestātisks templis/piemineklis/teleportators uz viņu privāto Visumu, mazo personisko garāžu Visumu, personiskās brīvības un tehniskās jaunrades telpu. Zināmā mērā tas ir uzsaukums tradicionālajai ”mazā cilvēka” tēmai, kas nav tik populāra latviešu mākslā. Un šis uzsaukums ir izdevies pārliecinošs un nobriedis,” vērtējot darbu, uzskata mākslas un kultūras interneta portāla Arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs.

”Pieticīgās garāžās savu brīvo laiku pavada ar “trakā izgudrotāja gēnu” apveltīti vīrieši. Videostāsti parāda viņu radošumu, tehniskās prasmes; to, kā viņi fantazē un arī relaksējas. Eglītis un Neiburga cilvēku ikdienas hobijus interpretē, izmantojot sakrālās arhitektūras vizuālo kodu. Padomju laika kooperatīva garāža kļūst par templi, kurā esi Pats Radītājs. Varbūt tieši tie ir sabiedrības vitālākie eksemplāri, kas mācējuši piepildīt psihoemocionālu vajadzību pašrealizēties. Utopiskais Laimes projekts te ir ieviests dzīvē,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece, LNMM nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone.

Katrīna Neiburga un Andris Eglītis. Bez nosaukuma. Foto: Andrejs Strokins

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja vienpadsmit vizuālās mākslas notikumus, tostarp:

  • Aleksandru Zapoļu un Līvu Rutmani par darbu Rīgas stūru karte festivālā Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta (04.–27.09.2014.);
  • Izoldi Cēsnieci par darbu Latvijas jaunās mākslas DNS portrets personālizstādē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (06.08.–18.09.2014.);
  • Andri Eglīti par izstādi Iespējamā vieta Cēsu Izstāžu zālē (09.08.–09.09.2014.);
  • Ģirtu Muižnieku par personālizstādi Baltais mērkaķis galerijā Māksla XO (04.–30.09.2014.);
  • Voldemāru Johansonu par darbu Op. 34 (Izstarošana) izstādē Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014.);
  • Ilianu Veinbergu, Ainaru Kamoliņu, Sanitu Grīnu, Vilni Vēju, Alisi Landsbergu, Pauli Liepu par darbu Noir Riga festivālā Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta Vāgnera zālē (04.–27.09.2014.);
  • Kati Krolli par personālizstādi Mūsu sirdis pieder mums LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (01.–31.08.2014.);
  • Jāni Taurenu un Reini Dzudzilo par darbu Utopijas sapnis festivālā Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta Vāgnera zālē (04.–27.09.2014.);
  • Evelīnu Deičmani un Rasu Jansoni par kinētiskajām skaņas instalācijām Skurstenis izstādēs Skan II Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (30.05.–24.08.2014.) un festivālā Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta Vāgnera zālē (04.–27.09.2014.).

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas