Otro Krodera balvu saņem māksliniece Monika Pormale

0 komentāri

Pirmdienas vakarā Valmieras teātrī asprātīgā un teatrālā noskaņā otro gadu tika pasniegta Krodera balva. Šī gada laureāte – māksliniece Monika Pormale.

Apbalvošanas ceremoniju, tāpat kā pagājušajā gadā, vadīja aktieri Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējiem Krodera fonda valdes locekļiem – Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Otrā Krodera balva tika piešķirta par vienas sezonas veikumu, tomēr ņemot par pamatu pretendenta izcilo devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.

Emocionālā gaisotnē Rihards Rudāks un pirmās Krodera balvas ieguvēja Indra Briķe, pārtapuši Raiņa un Aspazijas tēlos, otro Krodera balvu pasniedza Monikai Pormalei. Scenogrāfei un kostīmu māksliniecei, kura strādājusi kopā ar daudziem režisoriem, bet īpašu tandēmu radījusi un Eiropas mākslā pamanīta kopā ar režisoru Alvi Hermani. Viņa ieguva mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidotu statueti – metu topošajam Krodera piemineklim, kura pamatā bronzas ābele ar āboliem, kā arī tika pie naudas balvas 711.44 eiro vērtībā. Krodera fonda valde priecājas, ka šajā vienbalsīgajā lēmumā iezīmējas Krodera balvas tradīcijai būtiskais – tā tiek piešķirta par robežu paplašināšanu, izcilību un drosmi, uzsver Valmieras teātra pārstāve Lija Ozoliņa.

Krodera fonda valde arī šogad balvai bija izvirzījusi 12 nominantus, vērtējot pretendenta izaicinošo dabu un izcilību:

Gunu Zariņu – aktrisi, kura nekad nav baidījusies pārbaudīt savu garīgo un fizisko spēju robežas, bet pagājušajā gadā tās izaicinoši paplašinājusi, spēlējot titullomu Maskavas Gogoļa centra izrādē Mēdeja;
Moniku Pormali – mākslinieci, kura kā hameleons spēj mainīties, paturot savu patību, bet izrādē Peldošie – ceļojošie ar izaicinošu mieru atgriezusies 70. gadu scenogrāfu meklējumu vidē, lai atkal padarītu scenogrāfiju par pilntiesīgu aktiera partneri un atbalstu;
Sarmīti Balodi – mākslinieci, kura grima un frizūru mākslu pacēlusi izcilā augstumā, ar tās palīdzību radot aktieriem citu personību vairāku gadu garumā, un jau atkal šajā sezonā – izrādē 12 krēsli;
Vladislavu Nastavševu – režisoru, kurš strādā cilvēciski kardināli atšķirīgi no Krodera, bet kura mākslā ”izaicinājums” ir atslēgas vārds. Par metaforu teātra radīšanu un antīkās traģēdijas un eposa atdzemdināšanu modernā teātra valodā. Pagājušajā sezonā – Mēdeja un Peldošie – ceļojošie;
Andri Keišu – aktieri, kurš spējīgs mainīties gandrīz līdz gēnu līmenim, izprast jebkuru nāciju, un 12 krēslos spēlē Ostapu Benderu tā, it kā viņa dzīslās plūstu nevis asinis, bet Hava nagila;
Gati Šmitu – režisoru, kurš izaicinoši sācis teātri no lieliskā Neatkarīgā teātra arteļa, pievērsies kino specifiku raksturojošu tuvplānu analīzes Latvijas lauku un pilsētu nomalēs. Pagājušajā sezonā – Dukši;
Inesi Kučinsku – aktrisi, kura Liepājas teātrī nospēlējusi izcilas klasikas lomas un spējusi stāstos par mūsdienu izmisumu radīt aizkustinoši izmisušas, bet stipras un garā izaicinošas sievietes.
Annu Heinrihsoni – kostīmu mākslinieci, par kuru Oļģerts Kroders teicis: ja viņam kostīmos vajag nevis vēsturi, bet mūžības piesitienu, tad komandā jāņem viņa. Pagājušajās sezonās – Zojkina kvartira, Doktors Živago, Kabarē;
Daci Eversu – Valmieras teātra buru – Māras Ķimeles teātrī atklātu izcilu aktrisi, cilvēku un izaicinošu talantu, kuras klātbūtne iezīmē katra teātra pastāvēšanas jēgu.
Ģirtu Krūmiņu – aktieri, kurš filozofiskā mierā spēj spēlēt grūtāko lomu nošķiru – rezonieri, nebaidās uz skatuves klusēt un ļauj sevī spoguļoties partneriem. Pagājušā gadā – Jānis (izrādē Dukši), Akims (Tumsas vara);
Juri Žagaru – aktieri, kurš spēj paskatīties uz dzīves, biznesa un mākslas kopsakarībām no Žagarkalna augstumiem, izprast tās un izcili darīt savus aktiera, uzņēmēja vai kultūras menedžera darbus. Pagājušajā gadā – Izraidītie, kur partnerībā ar Daini Grūbi tapa aizkustinoši vīrišķīgs tandēms;
Ievu Struku – teātra un literatūras zinātnieci, kura parādījusi izaicinošu drosmi un pacietību, pētot Pētera Pētersona, Māras Ķimeles daiļradi, un pārvērtējot padomju laika un kultūras dimensijas, radīšanas un kolaboracionisma saskares punktus, sastādīdama un komentēdama Gunāra Priedes Kopotos rakstus.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas