Latvijā mūziķi no ierakstu pārdošanas ienākumus vairs negūst, uzskata Račs. Bet kā viņi pelna?

3 komentāri

Jau pēc divām dienām uz Operas skatuves tiks dalīti Zelta Mikrofoni gan populārākajiem mūziķiem, gan klausītāju atzītām dziesmām. Tas būs ikgadējais vērtējums viņu darbam – tam, cik mūzika ir pieprasīta, cik bieži to spēlē radio, cik bieži uzstājas un kādu atzinību viņš saņem. Bet vai tas nozīmē, kas tie, kas saņem balvas, ir arī pelnošākie mūziķi Latvijā? 

Sabiedrībā valda uzskats, ka šovbiznesā visi pelna miljonus, ir labi pārtikuši un laimīgi. Taču viss nebūt nav tik vienkārši. Ārzemēs miljonu pelnīšana varbūt tiešām ir iespējama, bet ne Latvijā. Mūziķu maciņu saturu veido ienākumi no pārdotiem ierakstiem, honorāri no koncertiem un autoratlīdzība par dziesmu publisku atskaņošanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Mūzikas izdevējs, producents, autors un mūziķis Guntars Račs atzīst, ka no ierakstu pārdošanas ienākumus vairs neviens negūst. ”Ar ierakstiem daļu tikai atpelna tāda kalibra grupas kā Prāta vētra vai Dons, ļoti, ļoti pazīstami, viņiem ir cerība, ka ieguldītā nauda ierakstā daļēji nosegsies ar pārdošanu,” norāda Račs.

Ir Latvijā arī salīdzinoši labi pelnoši mūziķi, taču lielākā daļa, lai izdzīvotu, ir spiesti strādāt arī citus darbus. Piemēram, latviešu estrādes megazvaigze Žoržs Siksna papildus koncertēšanai pasniedz vokālās nodarbības.

Aminata ar labiem panākumiem pārstāvēja Latviju Eirovīzijā un šķiet, ka pēc dziedāšanas daudz miljonu auditorijas priekšā par finansēm jaunajai dziedātāja vairs nebūtu jādomā. Tomēr tā nebūt nav. Kaut arī Aminata nestrādā citus darbus, par finansiālu neatkarību vēl esot pāragri runāt.

”Nē, es papildus neko nedaru, es šobrīd studēju un kamēr esmu studente un dzīvoju pie vecākiem, pagaidām man pietiek, bet vai pietiks pēc tam, kad pabeigšu skolu un dzīvošu atsevišķi, nezinu,” saka dziedātāja.

Arī Aminata atzīst, ka dziedāšana ir viņas sirdslieta un viņa to dara, nedomājot par naudu.

Latvijā klausītākā ir šlāgermūzika. Vairākas šī žanra grupas spēlē ļoti kvalitatīvi, tāpēc tās ir pieprasītas dzīvās mūzikas grupas. Regulāri spēlē kāzas, balles un dažādus pasākumus – 6. jūdze, ko daudzi atzīst par labāko latviešu kantrī grupu, uzstājas vismaz 2-3 reizes nedēļā.

Par viena vakara uzstāšanos grupa saņem no vairākiem simtiem līdz teju tūkstotim eiro – tas atkarīgs no pasākuma vērienīguma, tomēr arī viņiem mūzika nav vienīgais iztikas avots.

”Latvija ir maza valsts, mēs neesam ne Eiropas, ne pasaules līmeņa mūziķi, ja būtu, tad varētu domāt par to, ka jānododas tam. Man pašam ir pamatdarbs, šis vairāk kā hobijs,” atzīst grupas 6. jūdze mūziķis Modris Miķelsons.

Visi aptaujātie mūziķi atzīst – lai nopelnītu, ir jāspēlē. Grūtāk ir jaunajiem, kuriem ir ambīcijas, bet trūkst iemaņu – konkurence esot tik liela, ka ne visi par uzstāšanos saņem naudu.

Mīts ir tas, ka internetā ievietots video var nest ievērojamu peļņu un grupa var palikt stāvus bagāta un populāra. Daži jaunie izpildītāji, lai radītu par sevi veiksmīga mākslinieka tēlu, apgalvo, ka pelna ar to, ka viņu dziesma ir populāra kādā no interneta vietnēm, taču tā nav.

Mūziķi ienākumus gūst arī no autortiesībām, respektīvi, dziesmu publiskas atskaņošanas, taču šīs summas autortiesību aģentūra neatklāj, jo tā esot konfidenciāla informācija.

”Autoratlīdzību saņem, ja tas darbs tiek izmantots, proti, ja tu pats savu sarakstīto darbiņu ieliec internetā vai Yautube un skaties viens pats, tad neviens par to arī nemaksās, jo tur ir jābūt tai izmantotājpusei, līdz ar to, lielākās atlīdzības saņem tie, kuru darbi tiek visdaudzveidīgāk izmantoti,” stāsta AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.

Aģentūras pārstāve atzīst, ka ir autori, kuri ar saņemto atlīdzību var justies materiāli neatkarīgi. Kuri tie ir, to var tikai nojaust. Piemēram 2009. gadā maestro Raimonds Pauls, būdams Saeimas deputāts, savā amatpersonas deklarācijā norādīja, ka ienākumi par autortiesībām ir 80 tūkstoši latu. Kopš tiem laikiem Latvijas pelnošāko mūziķu tops īpaši nav mainījies – tur joprojām ir tādi vārdi kā Raimonds Pauls, Laima Vaikule, Prāta vētra, Intars Busulis, Guntars Račs.

Kopumā autortiesību aģentūrā reģistrēti 4430 muzikālo darbu autori. Tikai 13 autori gadā saņem vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Tūkstoti līdz 5 tūkstoši saņem 34 autori. Krietni vairāk ir tādi, kas saņem vairākus simtus eiro gadā – 350 autori. Daudzi autori par savu radošo darbu no autortiesību aģentūras gadā saņem. Tomēr lielākais vairums no visiem reģistrētajiem autoriem gadā saņem vien dažus desmitus eiro.

Līdz ar to, var secināt, ka labiem mūziķiem naudas ir pietiekami, lai varētu nestrādāt blakus darbos, tomēr vien retais var teikt, ka ar mūziku Latvijā var nopelnīt.

Vairāki mūziķi par naudas lietām gan runāt kategoriski atteicās, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienests par viņu darbību izrādot pastiprinātu interesi, tāpēc jebkāda publicitāte viņiem varot nākt par sliktu – var zust radošā iedvesma un aizlidot mūza.

Video

3 komentāri

TOP komentāri

  • Arta
    +1

    Arta

    Nav ienākumu ? Lai brauc uz Īriju sēnes lasīt !

    14.03.2016 10:36

  • agreS_mink
    0

    agreS_mink

    atradušies baigie mūziķi ;D

    14.03.2016 10:43

  • stulbums
    0

    stulbums

    No tad dzīvo Račs?

    14.03.2016 10:39

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas