Hermanis sola savu 12 krēslu interpretāciju

0 komentāri

Šodien, 7. decembrī, pirmizrādi piedzīvoja leģenda – 12 krēslu iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī, nu jau pasaulslavenā Alvja Hermaņa režijā. LNT TOP 10 skaidroja, kā savulaik padomju mērcē aprakstītā Odesas ielu kultūra var interpretēt mūsdienās.

Un kur Ostapu Benderu ieraudzījuši gan aktieri, gan izrādes režisors?Nedēļā, kad gaidāma  pirmizrāde, pat dienas vidū pie Jaunā Rīgas teātra kasēm veidojas rindas. Labā ziņa – biļetes ir. Sliktā – ne ātrāk, kā uz janvāri. Taču arī tās ātrā tempā izķer. Šis ir fons, ar kādu tiek gaidīts jaunākais režisora Alvja Hermaņa iestudējums 12 krēsli.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ostapa Bendera lomas atveidotājs Andris Keišs:
Visi to darbu zina, un gaida. Tas ir jūtams. Mēs vēl bijām pusceļā, bija pirmā biļešu pārdošana, ja nemaldos trīs stundās viss pa tīro bija izpirkts. Tā kā tas spiediens nedaudz ir jūtams no ārpuses.

Pilsētā klīst leģenda, ka Ilfa un Petrova 1927. gadā sarakstītais darbs Alvi Hermani esot uzrunājis jau ilgāku laiku. Bijis viens no tiem, kas obligāti jāiestudē. Sarunā ar LNT TOP 10 režisors gan to noliedz.

JRT režisors Alvis Hermanis:
Ļoti pēkšņi radās tā ideja. Ir jau daudz cilvēku, kam ir privātas attiecības ar to grāmatu. Tāpēc pieņemu, ka daudzi stipri vilsies. Kad ieraudzīs kāda ir mūsu interpretācija. Jo atceras jau to, kas bijis no filmām. Viņi būs spiesti ieraudzīt mūsu versiju par to grāmatu.

Ipolita Vorobjaņinova jeb Kisas lomas atveidotājs Gundars Āboliņš:
Tas, kas ir raksturīgs Alvim Hermanim, ka viņš gāja kopā ar aktieriem. Riskēja, reizēm kļūdījāmies, atzinām savas kļūdas un viņš uzticējās aktieriem. Tas vispār ir tas, ka viņu atšķir no miljons citiem režisoriem.

Iespējams, šis ir tas gadījums, kad darba atpazīstamība uzliek papildus slogu. Pagājušā gadsimta 70jos gados Padomju Savienībā pēc grāmatas motīviem tika uzņemtas uzreiz divas filmas. Abas ir starp tām, kuras mēdz dēvēt par zelta fondu līdz ar to arī dziļi iespiedušās vidējās un vecākās paaudzes atmiņā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ipolita Vorobjaņinova jeb Kisas lomas atveidotājs Gundars Āboliņš:
Tas jau ir tā – ja tā filma ir redzēta, tad to nevar izdzēst no atmiņas un, gribot vai negribot, visu laiku salīdzināsies. Ja mēs iestudētu Vieglu garu vai Reiz Jaungada naktī  tas būtu liels risks.
LNT TOP 10: Jūs mēģināt pats ietekmēties? Pats taču to filmu esat redzējis?
Gundars Āboliņš: Jā vairākas reizes, grāmata arī ir lasīta. Jāmēģina atrast kaut kas savs. Bet ir grūti – teksti vārdi, jau zemapziņā sēž.

Andris Keišs gan norāda: ”Es to neizjūtu kā atbildību. Drīzāk kā baudu, jo Odesas autori ir tik garšīgi un pilnasinīgi uzrakstījuši, ka vienkārši priecājies par tekstiem, kas iedoti asprātīgs un filozofisks.”

Tiem, kas savas priekšstatus būvē uz filmu vai pat grāmatu, jāņem vērā, ka šie 12 krēsli tomēr uzskatāmi par nepilnīgiem. Tā kā autori, tajā atļāvušies pasmieties par vairākām padomju dzīves ainām, tā pati padomju vara šo darbu bija krietni cenzējusi. Oriģināls ir par trešdaļu apjomīgāks. Ar jokiem par politiku un dzēlīgām piezīmēm.

Kaut kur paralēles var vilkt ar pašu Alvi Hermani. Viņš bija viens no tiem radošo jomu pārstāvjiem, kas savulaik iestājās par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes nomaiņu, kritizējis vērtību devalvēšanos sabiedrībā, šogad pasludināts par nevēlamu personu Krievijā.

Līdz ar to,  varētu domāt, ka 12. krēslos daudz kas no tā būs iekodēts starp rindām.

Foto: LETA

Foto: LETA

JRT režisors Alvis Hermanis: Kaut kāds politisks konteksts… tāds nav padomā šoreiz…
LNT TOP 10: Kāpēc?
Alvis Hermanis: Kurš tad tas Benders būtu? Krievijā? Tur jau ir cīņa starp televizoru un ledusskapi, kurš kuru uzvarēs. Latvijā, Ventspilī, varbūt tāds mazs Benderiņš ir, bet viņš jau tikai trenējās. Tad, kad visi Latvijas vasjukieši viņu būs ievēlējuši par valsts prezidentu, tad gan viņš varētu, kā Benders izpausties pēc pilnas programmas.

Andris Kreišs uzskata, ka: “Darbs ir daudzslāņains. Domāju, ka Ukrainu tur varēs nolasīt, varēs nolasīt, ka Benderu mums ir visapkārt, un es pats jūtos, ka esmu Vasjukietis… tā ir anekdote, jēgu.”

Nav šaubu, ka Jaunā Rīgas teātra svaigākais iestudējums, kļūs par vienu no decembra apspriestākajiem notikumiem. Var just, ka kolektīvam tas ir izaicinājums, vai publika sapratīs un nolasīs izrādē ielikto kodu.  Turklāt biļetes uz to turpina zust milzīgā ātrumā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas