Žurnālists Egīls Zariņš dalās ar piedzīvoto Brazīlijā

0 komentāri

Latvijas televīzijas žurnālists Egīls Zariņš nesen atgriezies no viesošanās Brazīlijā. Viņš atklāj – eksotiskajā zemē par smeķīgiem atzinis Brazīlijas tradicionālos ēdienus, kā arī saticis vairākus latviešus, to vidū arī populārā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa brālēnu Ēvaldu Rītiņu, kas esot apņēmības pilns iet radinieka pēdās.

Graustu rajonu noziedznieki

“Tur pārņēma sirreāla sajūta – visapkārt redzamas mājas ar latviskiem uzrakstiem, cilvēki tevi uzrunā skaidrā latviešu valodā,” pagājušā gada nogalē Brazīlijā piedzīvotajos iespaidos dalījās Egils Zariņš, kas šajā zemē viesojies pirmo reizi mūžā. “Tas nebija parasts tūristu brauciens – kopā ar kolēģiem man bija iespēja uz Brazīliju paraudzīties no tur dzīvojošo latviešu skatpunkta,” norādīja Zariņš, kas neslēpa – uz turieni devies ar viegli trīcošu sirdi. “Divas nedēļas pirms braukšanas uz Brazīliju mani pārņēma viegla depresija. Bija sajūta, it kā es dotos uz Afganistānu. Pie sevis domāju – vāks, uz kurieni es vispār braucu! Šķita, ka nu gan reiz būs ziepes,” atcerējās Zariņš.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šādas sajūtas radījuši paziņu izteiktie brīdinājumi par augsto noziedzības līmeni Brazīlijā. Īpaši nedroši esot uzturēties Brazīlijas otras lielākās pilsētas Riodežaneiro graustu rajonu – tā dēvēto favelu – tuvumā. “Cilvēki, kas Brazīlijā jau bija viesojušies, man teica – tas, ka tevi aplaupīs vai apzags, ir skaidrs. Svarīgākais jautājums – ar kādām sekām. Jo varot būt tā, ka tev atņem pilnīgi visu, atstājot tikai peldbikses. Un varot gadīties arī tā, ka pienāk klāt ar nazi bruņojies noziedznieks un atņem tikai pašu vērtīgāko – telefonu, maku, pulksteni.

Riodežaneiro iespējams piedzīvot situāciju, kad, stāvot sastrēgumā vai pie sarkanās gaismas, pie automašīnas pienāk cilvēks ar pistoli un paziņo: “Atdod visu, kas tev ir!” Neviens neceremonējas – ja prasītais netiekot darīts, ir reāla iespēja tapt nošautam. Gandrīz katram Brazīlijā dzīvojošam latvietim arī bija savs stāsts par to, kā viņš aplaupīts un kā uz viņu kāds šāvis,” atminējās Zariņš, kas tāpēc katru sperto soli rūpīgi apdomājis. “Dodoties pastaigās pa pilsētas ielām, līdzi ņēmām tikai mazo kameru. Lielo atstājām apartamentos, kas, tāpat kā pārējās dzīvojamās mājas Brazīlijā, bija aiz augsta žoga un dzeloņdrāšu ieskauti, turklāt pie ieejas durvīm visu diennakti sēdēja sargs.

Pa dienu nofilmēto materiālu katru vakaru dublējām – gadījumam, ja kādā brīdī uz ielas kamera tomēr tiktu atņemta.” To, vai šāda piesardzība Zariņu un viņa kolēģus pasargājusi no satikšanās ar vietējo noziedznieku bandām, varēs uzzināt dokumentālās filmas Būt latvietim. Brazīlija četrās sērijās.

 Palmu ieskauts Brīvdabas muzejs

Skaistu un elpu aizraujošu brīžu Brazīlijā bijis daudz vairāk par baiļu pilnajiem. Neaizmirstama Zariņam izvērtusies viesošanās latviešu izveidotajos ciemos Brazīlijas mūžamežos. “To 1922. gadā izveidoja aptuveni 2000 no Latvijas aizceļojušie baptisti, kas, baidoties no pasaules gala, patvērumu meklējuši tieši Brazīlijā.Pārdodot visu, kas viņiem bija, latvieši iegādājās zemi Sanpaulu štata iekšzemē, izveidoja tur savas kolonijas, kuras nosauca Vārpa un Palma. Lai gan kopš tā laika aizritējuši jau vairāk nekā 90 gadi, nonākot šajās vietās, pārņem nereāla sajūta – it kā tu būtu ienācis Brīvdabas muzejā, tikai apkārt nez kāpēc aug palmas. Skats, kas paveras, iebraucot Palmā, atgādina mazu Mazirbes zvejnieku ciematiņu – visapkārt slejas latviskas, pelēkas koka mājas ar slīpiem jumtiem. Savukārt, nonākot Vārpā, redzamas mājas ar uzrakstiem Aptieka, Maiznīca un Bišu medus.

Tā ir fascinējoša sajūta, ka, ejot pa kaktusu ieskautu ceļu, tev pienāk klāt vīrs darba drēbēs un apjautājas: “Vai tu runā latviski?” Saņemot apstiprinošu atbildi, viņš apvaicājas, vai esmu no Rīgas, un tad paziņo: “Es arī esmu latvietis, mana vecāmamma bija latviete.” Ir cilvēki, kas latviski māk runāt labāk, bet pārsvarā tie ir vien daži teikumi. Taču viņi visi uzskata sevi par latviešiem,” pastāstīja Zariņš. “Tu ieej Brazīlijas latvieša dārzā, un viņš rāda – lūk, tur man aug kafijas koki, te banāns, šeit ananasi, bet tur tālāk manioka un marakuja. Ļoti interesants ir Brazīlijas vīnogu koks jabuticaba – tā augļi izskatās kā melnas, spīdīgas pogas un aug tieši uz koka stumbra un zariem. Vietējie no šīm ogām gatavo gardus ievārījumus, ko smērē uz brokastu maizītēm,” norādīja Zariņš.

Par lielāko latviešu mītnes vietu Brazīlijā šobrīd tiekot uzskatīta Nova Odesa, kuru savulaik nodibinājuši Dienvidkrievijas ebreji izceļotāji, kas it kā gribējuši nodarboties ar lauksaimniecību. Viņiem tas nav izdevies, un pilsētu apsaimniekot sākuši turpat līdzās dzīvojošie latvieši. “Latviešus var sastapt arī Riodežaneiro. Tur satikām latviešu dizaineri Baibu Rulli un Latvijā populārā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa brālēnu Ēvaldu Rītiņu – gados jaunu vīrieti ar gariem matiem. Iedvesmojies no sava radinieka, arī Ēvalds vēlas kļūt par pavāru. Viņš pāris reižu ir viesojies Latvijā, kur apmeklējis meistarklases pie sava brālēna. Smēlies pavāra zināšanas arī Brazīlijā, Ēvalds apņēmies uz vasaras olimpiskajām spēlēm, kas nākamgad risināsies Riodežaneiro, atvērt restorānu, kurā īpaši tiks gaidīti latvieši. Latviešu valodā viņš gan māk pateikt tikai dažas pieklājības frāzes un Latvijā populāro brālēna teikumu: “Kas var būt labāks par šo?” Mēs sazinājāmies angļu valodā,” norādīja Zariņš.

Brazīlieši daudz ēd gaļu

Viesošanās Brazīlijā īpašus brīžus sagādājusi Zariņa garšas kārpiņām. “Ieraugot to milzīgo sulu dažādību, kāda te tiek piedāvāta, var noģībt,” smaidot atminējās žurnālists. “Viņiem uz ielām ir mazi sulu bāri. Tu ieej tajā un ieraugi pie sienas trīs milzīgus plakātus, kur uzskaitītas visas sulas, ko viņi piedāvā. Gandrīz 40 dažādas sulas! Marakuja, čerimoja, pasiflora un kešju riekstu jeb Indijas riekstu sula,” atminējās Zariņš. “Jāatzīst, ka Brazīlija nav lēta valsts. Taksometri ir lētāki nekā Rīgā, taču visātrākais un arī drošākais pārvietošanās līdzeklis ir metro, jo visur tur ir kameras, kas vietējos zagļus attur no noziegumiem. Ieturot maltīti, jārēķinās ar līdzīgām naudas summām kā Rīgā. Protams, jāskatās, kur tas tiek darīts. Vienā rītā devāmies pabrokastot kādā glaunā krodziņā, kur par omleti ar maizi, kafiju un sulu samaksāju 12 eiro. Četras mājas tālāk kādā mazākā ūķītī ieturēju pusdienas un šķīros no pieciem eiro. Brazīlieši daudz ēd gaļu, tādēļ ļoti iecienīti ir restorāni, kuros tiek pasniegta uz iesmiem sadurta gaļa šurasku, kas tiek cepta uz oglēm – līdzīgi kā šašliks. Vietas, kur tādu gaļu taisa, Brazīlijā atrodamas ik uz soļa, turklāt lielākajā to daļā šo ēdienu bez ierobežojumiem var baudīt par noteiktu cenu. Apsēdies pie galda, un personāls tev pienes uz iesmiem grilētu liellopa, cūkas vai vistas gaļu un nogriež gabalu pēc tavas izvēles,” Brazīlijas virtuves atklājumos dalījās Zariņš.

Zariņa ieteikumi ceļotājiem

  • Pastaigājoties Riodežaneiro, lieki neplātieties ar naudu, fotoaparātu, rotaslietām vai telefonu! Kāds vietējais puisis, kas bija no ļoti bagātas ģimenes, atklāja – lai gan viņam esot jaunākais iPhone, dodoties uz skolu, viņš to vienmēr atstājot mājās. Paša drošības dēļ esot labāk, ja klasesbiedri nezinot, ka viņam tāds ir.
  • Viesnīcas vietā droši var īrēt apartamentus. Piemēram, dzīvojām trīsistabu dzīvoklī, kas atradās netālu no Kopakabanas pludmales, dažu soļu attālumā no pieczvaigžņu viesnīcas. Salīdzinājumā ar viesnīcā mītošajiem par dzīvesvietu maksājām uz pusi mazāk.
  • Ja tūristu iecienītajos rajonos gribat sevi pasargāt no suvenīru tirgotājiem, sandaļu vai citu apavu vietā kājās velciet jēzenes – pludmales čības. Vietējie pa- staigājas tikai tajās.
  • Lai remdētu izsalkumu, iesaku garšīgo, sātīgo un arī lēto brazīliešu tradicionālo ēdienu pasteis – tas ir no plānas mīklas izrullēts pīrāgs, kas pildīts ar gaļu un sie- ru. Iesaku arī feidžoladu – melno pupiņu sautējumu ar gaļu, kūpinājumiem un desu, to visu pārlej vārītiem rīsiem.
0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas