Vietas, ko latvieši šogad ieraudzīja no jauna

0 komentāri

Šogad šķietami no jauna esam ieraudzījuši gan daili Ķemeru Nacionālajā parkā, gan piedzīvojuši pārsteigumus un jaunatklājumus arī tāltālās zemēs.

Gadam strauji tuvojoties izskaņai, portāla Skaties.lv Izklaides redakcija ir entuziasma pilna atgādināt par latviešu atkalatklājēja garu. Starp vietām, kas tautiešu sirdīm likušas pukstēt straujāk, ir gan pieturvietas Latvijas kartē, gan tālāku zemju apceļotāju stāsti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Mauku līkums un Dirsas kalns

Latviešiem allaž cieņā bijušas dažādas nebēdnības, gan nerātno dainu formātā, gan dažādu pagānisko tradīciju izpildījumā. Izrādās, no mūsu senču asprātībām nav izsprukuši arī dažādu ģeogrāfisku objektu nosaukumi.

Dibenezers, Dirsas kalns, Lielie Muļķi un Mazie Muļķi, Kranču mežs, Pizulis – šie ir tikai daži no divdomīgajiem vietvārdiem, kas lasāmi Latvijas kartē. Plašāk par šo tēmu lasi šeit!

Vai zini, kā izskatās vietā, kur sākas Latvijas garākā upe?

Par emocionālu un pilnīgu fotoreportāžu no vietas, kur sākas Latvijas garākā upe Gauja, parūpējās fotogrāfs Uģis Bičkovskis.

Uģis šovasar Gaujas līkločus baudījis laivu braucienā, gan arī paspējis būt pie Gaujas ietekas jūrā, tādēļ dzimusi doma paskatīties kartē, kur Latvijas garākā upe sākas. Ideja rokā, un jūlijā dienā, bruņojies ar GPS koordinātām, četru cilvēku kompānijā devies Gaujas sākuma meklējumos.

Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet, tā kā senā izteka Gaujiņa Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vieta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu; no šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tālāk Gaujas ceļš ved caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tos ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.

Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. 452 km garā upe ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.

Vienīgā “raudošā” klints Latvijā

Latvieši nav palikuši vienaldzīgi arī pret fotoreportāžu, kas atklāj, kā šodien izskatās vienīgā “raudošā” klints. Runa ir par Raunas Staburagu – unikālu pēcledus laikmeta dabas objektu, kura vecums tiek lēsts ap 8000 gadu.

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Raunas novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Dabas objekts atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, 800 m augšpus Raunas-Jaunraunas ceļa tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no Raunas centra.

Šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš, tas veidojies sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Šis ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas, vēsta interneta enciklopēdija Vikipēdija.

Ķemeri saullēktā, sarmā un dejotāju “izgaismoti”

Ķemeru Nacionālais parks, kas dibināts jau 1997. gadā, šogad iemantojis latviešu uzmanību un mīlestību, kļūstot par vienu no iecienītākajiem dabas parkiem. Trešais lielākais Latvijas nacionālais parks bijis simpātisks vairāku fotogrāfu acīm.

Par pirmo “sensāciju” no Ķemeru purva parūpējās dabas fotogrāfs Jēkabs Andrušaitis. Viņš kopā ar sievu blogeri Alīnu kādu nakti, apbruņojušies ar siltākām drēbēm un visu nepieciešamo tehniku dabas skatu iemūžināšanai, devās un Ķemeru dabas rezervātu, lai iemūžinātu Piena ceļu un saullēktu.

“Piena ceļu vislabāk vērot, kad ir pilnīga tumsa un debesīs nav mēness vai mākoņu. Savukārt, lai novērotu saullēktu visā krāšņumā, tornī vajadzētu būt vismaz pusstundu pirms tā iestāšanās,” pastāstīja fotogrāfs.

Ķemeru purva taka ir skaista visos gadalaikos, un to noteikti ir vērts apmeklēt arī pirms ziemas sākuma, novembra otrajā pusē mudināja fotogrāfs Jēkabs Andrušaitis. “Balti ledus kristāli pārklāj ik katru stiebru, lapu un zālīti, bet aizsalušajos ezeriņos veidojas ledus raksti,” pēc Ķemeru purva apciemojuma pārdomās dalījās dabas fotogrāfs.

Citādākā gaismā Ķemeru purva neatkārtojamība atklājās cita fotogrāfa sniegumā. Viņa vārds ir Jānis Romanovskis, un viņu iedvesmo saule un vasara. Taču, ko darīt drūmākajos rudens mēnešos? Viņš nāca klajā ar ideju, pie rokas paķēra deju ansambli Pērle un devās uz Ķemeru purvu. Šā fotostāsta idejas autors portālam Skaties.lv atzina, ka galvenā doma ir veļu laiks, ar mistiku un savām noskaņām.

Paši gardākie eklēri

Bez portāla Skaties.lv lasītāju uzmanības nav palikusi arī ziņa par to, kur Latvijā nopērkami paši gardākie eklēri. Šo noslēpumu atklājis Pauls Timrots. Tā ir Mālpils, draugi! MĀLPILS!

Černobiļas atomreaktors NEATRODAS Černobiļā

Šovasar pagarākā pasaules iepazīšanas ceļojumā bija devies arī portāla Skaties.lv izklaides ziņu redaktors Kārlis Ķilkuts. Viņš no leģendām apvītās Černobiļas mājās atveda gan fotogrāfijas, gan spilgtus iespaidus, apgāžot vienu otru mūsu prātos iesakņojušos mītu.

Latvieši šokā par Indijā piedzīvoto

Par ievērojamu “sprādzienu” atkal parūpējās jau portāla Skaties.lv “slejās” iepazītais ceļotāju pāris fotogrāfs Jēkabs un Alīna Andrušaiši, kuru piedzīvojumi Kalkutā, Indijā izsauca “viļņošanos” portāla Skaties.lv lasītāju vidū.

“Tas, ko latviešu pāris redzēja Kalkutā, liks tev padomāt, vai tiešām vēlies apceļot Indiju,” vēstīja ziņas virsraksts. Indijā piedzīvotais nav pat sapņos izsapņojams.

 

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas