Mītiem apvītais Daugavpils cietoksnis, kurā AGRĀK dzīroja vēsturiskas uzvaras un TAGAD dzīvo daugavpilieši

5 komentāri

Daugavpils cietoksnis ir pasaulē pēdējais bastionu tipa cietoksnis. Daļai ēku, kas celtas 19. gadsimtā, sienas biezums var sasniegt pat 2 metrus. Vai zināji, ka Daugavpils cietoksnis ir viena no lielākajām kolonijām Baltijā sikspārņu ziemošanas ziņā? Uzzini arī patiesību par pazemes eju zem Daugavas!

Spoki un citas leģendas?

Gandrīz katra sena celtne glabā noslēpumus un mītus par spokiem un leģendas par tās agrākajiem iemītniekiem. Kā stāsta Daugavpils cietokšņa kultūras un informācijas centra speciāliste Jolanta Šmukste, spoki Daugavpils cietoksnī nav manīti, taču viena no populārākajām leģendām, kas joprojām maldina tūristus un pat cietokšņa iedzīvotājus, ir stāsts par pazemes eju zem Daugavas. ”Lieta tāda, ka 19. gs. zem cietokšņa tika izveidota pamatīga drenāžas sistēma, kas tagad vairs nedarbojas. Tās ir savienotas mūrētas caurules, lai novadītu lietus un gruntsūdeņus, turklāt vairākās vietās tās virzītas Daugavas virzienā. Tāpēc tiem, kas šajās ejās nokļuva, piemēram, padomju laikā, varēja rasties iespaids, ka tie ir tuneļi, kas ved zem Daugavas. Daudzus tāpat mulsina arī cietokšņa celtniecības plānu zīmējumi. Tajos attēloto pontonu tiltu, kas sākotnēji savienoja abas cietokšņa daļas, bieži uztver par pazemes eju,” stāsta J. Šmukste.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vēl viena leģenda saistīta ar Dzintara istabu, kuras dekora detaļas varētu būt paslēptas cietokšņa nocietinājumos, jo tā esot pazudusi pa ceļam no Ļeņingradas uz Kēnigsbergu.

Tāpat ir vērts pieminēt, ka Daugavpils cietoksnis ir viena no lielākajām kolonijām Baltijā sikspārņu ziemošanas ziņā. Latvijā tā ir nozīmīgākā sikspārņu ziemošanas mītne. Cietoksnī ir konstatētas piecas dažādas sikspārņu sugas. Nākotnē cietoksnī plānots rīkot arī nakts ekskursijas sikspārņu iepazīšanas nolūkos.

Foto

Nosaukums mainās līdzi pilsētai

Cietokšņa nosaukumi mainījušies līdz ar pilsētas vārda maiņām. Kad 1810. gadā šeit sāka celt cietoksni, tad pilsētu vēl sauca Dinaburga, taču 1893. gadā Dinaburga tika pārdēvēta par Dvinsku, tātad arī cietoksnis. Drīz pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1920. gadā Dvinsku pārdēvēja latviskā vārdā Daugavpils, attiecīgi atkal mainījās arī cietokšņa nosaukums. ”Ja runājam par 19. gs periodu, tad cietoksni pareizi būtu saukt par Dinaburgas cietoksni, savukārt ja par 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu, tad par Dvinskas cietoksni, bet stāstot par laika periodu no 1920. gada, mēs to saucam par Daugavpils cietoksni. Vietējie to vienkārši sauc par cietoksni, nepievienojot specifisku nosaukumu, jo otra cietokšņa mums pilsētā nav,” norāda J. Šmukste.

No militārās teritorijas par dzīvojamo rajonu

Cietoksni 1810. gadā pēc Krievijas impērijas Kara ministra Barklaja de Tolli plāna un imperatora Aleksandra I apstiprināta ukaza sāka celt Krievijas impērijas armija, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. Cietokšņa celtniecības plānu izstrādāja inženierpulkvedis J. Hekelis. Cietokšņa celtniecībā tika nodarbināti arī apmēram 2000 apkārtnes iedzīvotāju, tādejādi kopējais skaits bija apmēram 12 000 vīru, kas intensīvi divās maiņās cēla cietoksni. Pēc krievu-franču kara 1814. gadā atsākās cietokšņa celtniecības darbi, te līdz pat Pirmajam pasaules karam uzturējās un strādāja Krievijas impērijas armijas garnizoni. Cietokšņa kazarmās bija izmitināti kareivji, bet virsniekiem tika izdalīti atsevišķi dzīvokļi, civiliedzīvotājiem bija pieejami īres nami, vienlaikus te varēja uzturēties līdz 6000 cilvēku. Te atradās reģiona lielākās munīcijas un pārtikas noliktavas, kara hospitālis, dažādas darbnīcas. 1920. gadā cietoksnī izvietojās Latvijas armijas 4. Zemgales divīzijas trīs kājnieku – 10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas pulki, kā arī viens vieglās artilērijas pulks. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Daugavpils cietoksnī izvietojās Sarkanās armijas vienības. Otrā pasaules kara laikā tilta nocietinājumā (kreisajā Daugavas krastā) tika ierīkots Ebreju geto ar apmēram 14 000 ieslodzīto no visas Daugavpils apkārtnes. Cietokšņa teritorijā tika ierīkota arī padomju karagūstekņu nometne.

No 1948. gada līdz 1994. gadam cietokšņa teritorijā darbojās Daugavpils Kara aviācijas inženieru skola, šajā laikā cietoksnī dzīvoja ap 5000 cilvēku.

Foto: Daugavpils cietoksnis vēsturiskās fotogrāfijās

Jāņem vērā, ka cietoksnis līdz pat 20. gs. 90. gadiem bijusi militāra teritorija, kurā dislocējušās vairākas armijas, kas viena otru nomainīja, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka katra no tām cietokšņa ēkas pielāgoja savām vajadzībām. ”Par to varētu stāstīt gari un plaši, taču kā spilgtākos piemērus var minēt to, ka Latvijas armija 20. gados nojauca koka tiltus, kas bija visu cietokšņa vārtu priekšā, un izveidoja zemes ceļa uzbērumus, jo tai jau parādījās savi tanki, kurus bija nepraktiski pārvietot pa koka tiltiem. Savukārt nesen pirmatnējo izskatu atguvušie Nikolaja vārti padomju laikā no Daugavas puses bija aizmūrēti un tika izmantoti kā dārzeņu un pārtikas glabāšanas noliktavas. Tāpat 60. gadu beigās, 70. gadu sākumā tika nojauktas un pārbūvētas vairākas vecās, kā arī uzceltas vairākas daudzdzīvokļu mājas. Mūsdienās cietoksnī dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku, tas ir viens no pilsētas dzīvojamiem rajoniem.

Interesants stāsts ir arī par cietokšņa katedrāli, kuru šajā teritorijā uzcēla vēl pirms pašreizējā cietokšņa jezuīti 1737.-1746. gadā. Tā bija celta Viļņas baroka stilā, 60 m augstiem torņiem. Blakus katedrālei tika uzcelta arī jezuītu kolēģijas ēka. Kad šeit sāka celt cietoksni, jau nākamajā gadā (1811) katoļu baznīcu pārveidoja par pareizticīgo katedrāli, kur vēlāk notika arī visi svinīgie dievkalpojumi. No 1928. līdz 1940. gadam tajā darbojās luterāņu kopiena. Taču Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, baznīca tika iznīcināta artilērijas apšaudes laikā. 1950. gados baznīcas drupas pilnībā nojauca. Taču blakus saglabājusies jezuītu kolēģijas ēka, kur vēl līdz 2003. gadam darbojās viena no pilsētas skolām, tagad ir vecākā mūra ēka visā Daugavpilī,” stāsta Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore.

Ceļ gandrīz 70 gadus

Cietokšņa absolūti lielākā daļa ir uzcelta jau pēc Napoleona Krievijas kampaņas, turklāt, cietoksni cēla veselus 68 gadus, tātad lielāko 19. gadsimta daļu! Pa to laiku cietoksnis jau bija sācis zaudēt savu militāro nozīmi, 19. gs. beigās tas ieguva statusu cietoksnis-noliktava. Līdz ar to arī ir saglabājušies apmēram 80% cietokšņa. Jāpiebilst arī, ka pēdējos gados daudz tiek strādāts pie cietokšņa saglabāšanas un atjaunošanas darbiem, jau ir restaurētas vairākas ievērojamas ēkas, arī nomainīts ceļu segums.

Pasaulē pēdējais bastionu tipa cietoksnis

Īpaša nozīme ir arī cietokšņa formai, kādu redzam no augšas. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais pasaulē bastionu tipa cietoksnis, bastioni – piecstūraini nocietinājumi ar nenoslēgtu pagalma pusi, kas apjož cietokšņa centrālo daļu un veido krustugunis savā starpā. Cietoksnis sastāv no vairākām daļām un ir izvietots abos Daugavas krastos. Kreisajā pusē atrodas tilta nocietinājums, kura nosaukums jau pasaka tā galveno funkciju – sargāt tiltu pāri Daugavai. Labajā krastā atrodas cietokšņa galvenā daļa – citadele. Citadeles nocietinājumu pamatu veido 8 bastioni un galvenais valnis ar kopējo garumu vairāk nekā 3 km, augstumu 10-12 metri un biezumu 20-25 metri. Valnis ir nostiprināts ar eskarpa sienu (granīta bluķiem). Galvenajam valnim piekļaujas 6 kurtīnlunetes (pusapļa nocietinājumi ar kazemātiem to iekšienē), to visu vēl nosedz ravelīni (trīsstūra formas būve), reduītes (iekšējais nocietinājums, patvertne) un kontrgardes, kas savukārt nostiprinātas ar kaponieriem. Nav mazsvarīgi, ka cietokšņa sienas no ārējiem nocietinājumiem ir nošķirtas ar aizsarggrāvi, kuru uzbrukuma gadījumā varēja piepildīt ar ūdeni. Cietoksnis, skatoties no putna lidojuma, atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Tāda forma bija nepieciešama, lai nekur nebūtu t.s. ”mirušās zonas”, respektīvi, ienaidnieku var pārredzēt no jebkura punkta.

Cietokšņa centrā atrodas strūklaka, kas cietokšņa parkā (Komandanta dārzā) tika uzstādīta 1912. gadā, kad visā Krievijas impērijā plaši tika svinēta uzvaras pār Napoleona armiju simtgade. Strūklaka tika uzstādīta par Dvinskas cietokšņa – noliktas kareivju un virsnieku līdzekļiem. Strūklaka veidota no trīs čuguna lielkalibra lielgabalu stobriem, kurus augšā rotāja Krievijas impērijas simbols – divgalvains ērglis ar paceltiem spārniem, taču tas pazuda jau Pirmā pasaules kara laikā. Tagad gan strūklaka nedarbojas un tūristus priecē vienkārši kā piemineklis.

Pērnvasar uziet lielgabala lodes

Cietokšņa teritorija joprojām glabā daudzus noslēpumus, tajā ir iespējams atrast dažādus arheoloģiskus atradumus. Kā vienu no piemēriem var minēt pagājušajā vasarā no Daugavas izceltās dažāda kalibra 19. gs. pirmās puses lielgabalu lodes, kas upes dzīlēs bija gulējušas ilgus gadus, dažas no tām var pašlaik apskatīt Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā. Taču jāņem vērā tas, ka ir aizliegta nesankcionēta arheoloģiskā izpēte.

Topā ne vien starp Krievijas imperatoriem

Cietokšņa apmeklējumus iecienījuši arī vairākas ar tā celtniecību saistītas personas. Kā ievērojamākos, protams, vajadzētu minēt Krievijas impērijas imperatorus. Aleksandrs I, kurš apstiprināja cietokšņa celtniecības plānu, pats cietoksni apmeklēja vismaz divas reizes. Savukārt imperators Nikolajs I, kura laikā tika pabeigta cietokšņa iekšēja apbūve un visi nocietinājumi, apmeklēja cietoksni vismaz 15 reizes. Imperators Aleksandrs II cietoksni apmeklēja deviņas reizes. Imperators Nikolajs II cietoksni apmeklēja divas reizes – 1904. gadā, kad veidoja armiju karam ar Japānu, un 1914. gadā, Pirmā pasaules kara laikā. Tāpat cietoksni apmeklējuši arī pazīstamais Krievijas impērijas inženieris-fortifikators Karls Opermans, Prūsijas ģenerālis un Kara ministrs Gustavs fon Rauhs, kuram par godu cietokšņa 2. bastiona kurtīnē tika ielikta arī piemiņas plāksne. Četrus gadus Dinaburgas cietoksnī bija ieslodzīts arī slavenais dekabrists, dzejnieks un A. Puškina draugs Vilhems Kihelbekers. 20.gs.pirmajos gados vienā no virsnieku mājām cietoksnī dzīvojis arī nākamais Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks Jānis Balodis.

Ir drošas liecības arī par prezidentu J. Čakstes un A. Kvieša cietokšņa apmeklējumiem.

No 1933. līdz 1936. gadam Zemgales divīziju vadīja ievērojamais ģenerālis un kādreizējais Latvijas Kara ministrs R. Bangerskis. 20.gados Zemgales divīziju komandēja ne mazāk ievērojamais ģenerālis Oskars Dankers. 1920.-1940. gadā cietoksni bieži apmeklēja Latvijas armijas ģenerāļi un Kara ministrijas pārstāvji.

Mūsdienās cietoksni apmeklējuši gan toreizējie Latvijas prezidenti Vaira Vīķe- Freiberga un Andris Bērziņš, un pat Polijas toreizējais Broņislavs Komorovskis, gan arī daudzas citas ievērojamas amatpersonas un diplomātiskie darbinieki.

Rotko mākslas centrs pievilina tūkstošiem tūristu

Marks Rotko 1903. gadā dzimis Dvinskā. Dodot otru elpu cietokšņa lielākajām ēkām, bijušajā Artilērijas arsenālā ir iekārtots M. Rotko mākslas centrs. Cietoksnis pašlaik ir teritorija, kas strauji attīstās un pievilina arvien vairāk tūristu. Mākslas mīļotāji pēc ekspozīciju apskates var pastaigāt arī pa cietoksni un baudīt tā vēsturi.

Nākamie ieplānotie lielie projekti cietoksnī ir kādreizējā Inženieru arsenāla ēkas atjaunošana, kur varētu būt ierīkota Motormuzeja ekspozīcija, kā arī Pulverpagraba ēkas un to ieskaujošā 7. bastiona restaurācija, kur tiks izvietota atsevišķa izstāde slavenajam Latvijas keramiķim Pēterim Martinsonam. Tāpat arī tuvākajos gados ir plānots atjaunot Latvijas Brīvības cīņās kritušo Latvijas armijas Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka pieminekli, kas atrodas cietokšņa dārzā blakus kara hospitāļa ēkai, tā svinīgā atklāšana cietoksnī notika 1924. gadā.

Foto

Šogad cietoksnī paredzētie lielākie pasākumi:

21. maijā – Muzeju nakts, šī gada Muzeju nakts tematika – durvis, cietoksnī tiks rīkotas bezmaksas ekskursijas un dažādas atrakcijas.

15.-17. jūlijā – Kara vēstures rekonstrukcijas festivāls, būs iespēja vērot rekonstruētu Napoleona armijas mēģinājumu ieņemt cietoksni un Krievijas impērijas armijas pūliņus cietoksni nosargāt. Tāpat 16. jūlija vakarā būs iespēja baudīt grupas Auļi koncertu, kā arī visas nedēļas nogales garumā tiks piedāvātas dažādas atrakcijas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

10. septembrī – Eiropas kultūras mantojuma dienas. Cietokšņa apmeklētājiem tāpat tiks sniegta iespēja piedalīties bezmaksas ekskursijās. Tiks rīkota izklaides programma gan lielajiem, gan mazajiem cietokšņa viesiem.

5 komentāri

TOP komentāri

  • susurite
    +4

    susurite

    To tiešām ir vērts apskatīt! Vēstures liecība, kas neatstāj vienaldzīgu!

    26.02.2016 10:43

  • Andrejs Faibusevics
    +1

    Andrejs Faibusevics

    Viss jauki.
    Diemžēl rakstītāji joprojām netiek vaļā no padomju sindroma izmatot "polikorektus" komentārus un nerunāt patiesību . Silti iesaku aizstāt šo te :
    "Taču Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, baznīca tika iznīcināta artilērijas apšaudes laikā. 1950. gados baznīcas drupas pilnībā nojauca. "
    ar precīzāku un patiesībai atbilstošu :
    2.Pasaules kara laikā baznīcu, tāpat kā 80% Daugavpils vēsturiskā centra, bez jebkādas taktiskās vajadzības sabombardēja PSRS armija. Pēc kara baznīcu bija iespējams atjaunot, taču okupācijas vara to uzspridzināja un nojauca.
    Līdzīgi tika sabombardētas Rēzekni, Tapa, Johvi un Tallinu (Igaunijā).

    Avotus, kas augšminēto apstiprina, varat paši bez grūtībām sameklēt internetā.

    26.02.2016 13:30

  • Мишаня Михин
    0

    Мишаня Михин

    Сейчас много чего скажут. Еврейское гетто в Крепости, перед отступлением тоже Красная армия создала, а также 140 тысяч за 4 года в Погулянке расстреляла..

    27.02.2016 12:16

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas