Salietojušies izsitēji 100 eiro dēļ sakropļo vīrieti! Invaliditātei liek pretī niecīgu sodu

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Roberts Bez tabu pievienojās 2014. gada oktobrī. Viņš uzskata - jo vairāk ienaidnieku, jo vairāk to, kuriem esi palīdzējis. Roberts krāpj.. Krāpj draudzeni ar futbolu. Viņam patīk paslēpes un slēptā kamera.

8 komentāri

Personas grupā, turklāt apreibinošu vielu iespaidā, pastrādā smagu noziedzīgu nodarījumu, smagi piekaujot vīrieti 100 eiro dēļ. Cietušais apgalvo, ka apsūdzēto radinieki, pat advokāte ar draudiem un cita veida pretlikumīgu ietekmēšanu centušies panākt, lai piekautais atsakās no cietušā statusa. Pēc tam, kad centieni paglābt noziedzniekus izgāzušies, advokāte panāk aizdomīgu vienošanos ar prokuroru par ļoti nesamērīgu sodu, ziņo cietušais.

Divi vīrieši apreibinošu vielu iespaidā sabojā logu, ielaužas dzīvoklī un smagi piekauj vīrieti 100 eiro parāda dēļ. Sit ne vien ar ekstremitātēm, bet arī ar velosipēda riepu. Cietušo smagā stāvoklī nogādā slimnīcā, tur veic operāciju, iznākums – invaliditāte uz mūžu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kā stāsta cietušais Māris, slimnīcā vairākkārt esot saņēmis draudus izrēķināties, ja vērsīsies pret izsitējiem. Tāpēc Māris esot aizbēdzis no ārstniecības iestādes. Tomēr draudus esot saņēmis arī, jau mājās esot.

”Praktiski katru otro dienu kāds nāca. Vietējā, kā saka, ”špana”. Mēģināja mani pierunāt, lai atsauktu lietu. Draudēja, sakot, ka slikti beigsies, pabeigs iesākto,” par izmisīgajiem centieniem izglābt varmākas stāsta Māris.

Izsitēju draugi un radi cenšas darīt visu, lai izglābtu no cietuma varmākas

Nelūgtos ciemiņus sagaidīja arī Māra māsa, kura nevēlas plašākai sabiedrībai atklāt savu vārdu. Viņa, starp citu, arī atzīta kā cietusī krimināllietā, jo dzīvoklis, kurā pretlikumīgi iekļuva vīrieši, pieder viņai.

”Pie manis bija atbraucis tāds Edgars. Viņš uzdevās par krusttēvu apsūdzētā bērniem. Arī kaut kāds Andris bija līdzi, kurš lietā laikam ir liecinieks. Viņi man piedāvāja atrisināt šo lietu. Es viņiem prasīju, vai viņi būtu ar mieru kaut ko sarunāt, ja viņu brāli tā piekautu vai gandrīz nosistu. Viņi atbildēja, ka nenāktu. Tad par ko mēs runājam?” par apsūdzēto glābēju apciemojumu stāsta cietušā māsa.

Ziņo par iespējamiem advokātu pārkāpumiem

Cietušais un viņa māsa apgalvo, ka pēc neveiksmīgiem pierunāšanas mēģinājumiem, pie Māra esot ieradusies vēl viena persona, iespējams, radinieks vienam no apsūdzētājiem. Esot teicis Mārim, lai dodas viņam līdzi parakstīt dokumentus. Par to, kā stāsta Māris, ciemiņš piedāvājis atlīdzību.

Māris ar pavadoni, kā pats stāsta, esot ieradies apsūdzētā advokātes Radas Matjušinas birojā, kur esot bijis sagatavots dokuments par atteikšanos no cietušā statusa. To Māris parakstījis, jo bijis nobijies. Un citas klātesošās advokātes Jevgēnijas Tverjanovičas-Bores, R. Matjušinas kursa biedrenes, pavadībā iesniegumu nogādājis policijā.

”Ar mani sazinājās policiste, kura izmeklē šo lietu. Viņa man prasīja, kāpēc mans brālis atsakās no cietušā statusa. Es biju ļoti pārsteigta, to uzzinot. Viņa man teica, ka Māris bija atnācis ar advokāti. Viņa teica, ka tā nav advokāte, kas cietušo Māri pārstāv, ka esot bijusi cita. Apskatot lietas materiālus, policiste teica, ka Māris bija ieradies iecirknī ar Jevgēniju Tverjanoviču-Bori.

Viņa policistei esot teikusi, ka turpmāk aizstāvēs Māri. Kaut gan uz to brīdi viņam jau bija advokāts. Viņa nebija iesniegusi advokāta orderi, kas apliecinātu, ka viņa Māri pārstāv,” stāsta Māra māsa.

Par iespējamo ietekmēšanu Māris vērsies Valsts policijā. Nu arī uzsākts kriminālprocess ”par draudiem izdarīt slepkavību un par draudiem izdarīt smagus miesas bojājumus, un par nelikumīgu brīvības atņemšanu”.

Aizdomīgā vienošanās par divu gadu sodu par cilvēka sakropļošanu

Apsūdzētā advokāte Rada Matjušina atsakās komentēt cietušo apvainojumus, savukārt pēc zvana viņai uz Bez Tabu žurnālista telefona zvaniem neatbild Jevgēnija Tverjanoviča-Bore.

Cietušajiem absurda un aizdomīga šķiet arī turpmākā notikumu gaita. Proti, apsūdzētās personas advokāte panākusi, pēc cietušo domām, aizdomīgu vienošanos ar prokuroru par sodu abiem izsitējiem – divi gadi aiz restēm. Tas ir maigākais sods, ko var piespriest lietā pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 5. punkta (tīši smagi miesas bojājumi, kas nodarīti grupā).

Kā vainu mīkstinošs apstāklis tiek minēts apsūdzēto vaļsirdīga atzīšanās, ko gan apšauba piekautā Māra māsa. Viņasprāt, izsitēji nevis nožēlo pastrādāto, bet gan apzinās, ka viņus cenšas paglābt no barga soda, tāpēc nodarītā atzīšana ir nevis nožēla, bet gan izdevības izmantošana.

 

”Tas atbildību mīkstinošais apstāklis, ka viņi ir vaļsirdīgi atzinušies, ir blefs. Viņi pat nedomā atvainoties. Par ko mēs šeit runājam? Lietas materiālos viņi atļaujas melot par notikušo, sākotnēji sniedza policijai melīgas liecības, vainojot pat mani, ka esmu piekāvusi savu brāli. Par tik smagu noziedzīgu nodarījumu minimālais sods?

Tad ir viens secinājums: ejam nositam cilvēkus par 100 eiro, un par to mēs dabūsim divus gadus,” sašutusi par prokurora un apsūdzētās puses vienošanos ir cietušā māsa.

 

 

Prokurors Roberts Stivriņš, kurš piekrita vienoties ar apsūdzētās puses advokāti R. Matjušinu, arī neatrod laiku sarunai ar žurnālistiem klātienē. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurore A. Urbacāne skaidro, ka ”prokurors vienošanās protokolā ir pamatojis, kādēļ ir šāds sods, vērtējot gan izdarīto noziedzīgo nodarījumu, gan apstākļus, gan apsūdzēto personības”.

Krimināltiesību eksperts uzskata, – prokurors neiedziļinās lietā, grib izglābt bīstamas personas

Šāds virsprokurores A. Urbacānes komentārs par kolēģa darbu liek brīnīties par sodu vēl jo vairāk, teic ar konkrēto lietu nesaistīts jurists un krimināltiesību eksperts Armands Logins. Viņš stāsta, ka vainu mīkstinošais apstāklis – vaļsirdīgā atzīšanās – nevar būt vienīgais, kas prokuroram jāņem vērā, piekrītot vienoties par sodu.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, viņš uzsver, ka bija jāņem vērā daudzie vainu pastiprinošie apstākļi, kas izslēdzot maigu sodu. Piemēram, fakts, ka viens no apsūdzētajiem noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanas brīdī nebija izcietis probācijas uzraudzību par vēl iepriekš pastrādātu noziegumu.

”Apsūdzētās personas nav baltas un pūkainas. Viņas ir jau iepriekš sauktas pie atbildības. Tāpat personas, izdarot šo noziedzīgo nodarījumu, atradās apreibinošo vielu ietekmē. Uzskatu, ka personām ir jāsaņem taisnīgs sods. Viens no galvenajiem Krimināllikuma principiem ir taisnīguma atjaunošana.

Šajā gadījumā personai tagad ir otrās grupas invaliditāte. Ja personas neizcietīs sodu pienācīgi, tas viņām liks domāt, ka var turpināt tādā pašā veidā. Ņemot vērā, ka viens apsūdzētais, izdarot noziegumu, nebija izturējis probācijas uzraudzību, tas norāda uz to, ka nav izdarīti secinājumi arī iepriekš,” soda nesamērību komentē jurists A. Logins.

Turpmāk tiesa lems – apstiprināt vai noraidīt vienošanos par sodu.

Foto

8 komentāri

TOP komentāri

  • Vita Eglīte
    +2

    Vita Eglīte

    No advokātiem ir jābaidās vēl vairāk kā no izsitējiem. Zinu gadīmu, kad cilvēks vairāk kā 25 tūkst.samaksāja par advokātu pakalpojumu, bet tuvojoties tiesai, saprata, ka no advokātu puses tiek muļķots un tiesā līdz pat augstākai tiesu instancei ar pārsůdzībām aizstāvēja sevi pats un uzvarēja. Visii advokāti, kuriem viņš samaksājavļoti daudz vienbalsīgi teica, ka viņš tiesā zaudēs,bet rezultāts bija cilvējam labvēlīgs. Tiesiska valsts!

    14.06.2017 02:51

  • Linda Antēna
    +1

    Linda Antēna

    To pašu varu teikt par prokuroriem. Mūsu gadījumā prokurors darīja visu, lai apsūdzētajam būtu mazāks sods. Labi, ka augstākā tiesā tas nenostrādāja un puisim 13 gadu vietā, iedeva 17....

    14.06.2017 13:25

  • Lolita
    0

    Lolita

    Katram stāstam ir divas puses. Nekad nesapratīsi ne veinu, ne otru kamēr neatradīsies vienas vai otrad puses vietā.
    Viegli visiem nosodīt apkārtējos it īpaši kad ziņās saka. "Ne viss ko ziņās saka ir patiesība"

    21.06.2017 02:46

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas