Meža gaļas konservi, kūpinātas zivis un bulciņas – leišu skolēnu dzīve nav diez ko vieglāka par latviešu bērniem

1 komentārs

Frikadeļu zupiņa, otrajā – makaroni un kotlete, salātiņus var izvēlēties paši un likt, cik daudz vēlas. Vēl klāt nāk banāns un dzēriens – šāda ir ēdienkarte Lietuvas skolā Panevēžā. Taču arī “aizliegto ēdienu” saraksts skolu ēdnīcās Lietuvā ir līdzīgs kā Latvijā – noskaidrojis Bez Tabu.

Panevēža ir piektā lielākā Lietuvas pilsēta.  Šeit 2015. gadā tika atklāta jauna skola, un Bez Tabu tajā ierodas, lai pētītu, ar ko tiek baroti Lietuvas skolēni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Raidījums Bez Tabu ir izvēlējies Panevēžas Sporta ģimnāziju, kas idejiski līdzinās Murjāņu Sporta ģimnāzijai Latvijā. Audzēkņiem dienā tiek nodrošinātas četras apmaksātas ēdienreizes, kas ir unikāls gadījums visā Lietuvā, jo citu skolu audzēkņiem ēdienreizes jāapmaksā pašiem.

Foto

Ēdiens Lietuvas skolā ir diezgan garšīgs, secina Bez Tabu žurnālists un operators, kā ēdnīcas dienas piedāvājuma vājo punktu minot vien makaronus, kas garšo “kā skolu ēdnīcās” – tātad ne visai labi.

Pusdienu laikā ēdnīcā klāt ir arī skolas uztura speciāliste.

Skolās Lietuvā nedrīkst būt kiosku un bulciņu tirgošana ir liegta, taču skolēni, tāpat kā Latvijā, dodas uz blakus esošajām tirdzniecības vietām.

Kafija ir viens no produktiem, ko skolās Lietuvā ir aizliegts tirgot jau vairākus gadus. Tāpat lietuviešu bērniem skolās aizliegts ēst, piemēram, cukuru saturošus dzērienus, meža gaļas konservus, kūpinātas zivis – saraksts ir gana garš un līdzīgs arī Latvijas skolu ēdnīcās aizliegto ēdienu sarakstam.

Video!

1 komentārs

TOP komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas