“Pāris reižu dabūju pa muti no čigāniem!” Bērnības atmiņās dalās aktieris Mārtiņš Egliens

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Agnese Bez Tabu kolektīvā darbojas kopš raidījuma pirmsākumiem. Viņas svētākā lieta ir ģimene, bet hobijs ir viņas darbs. Agnese nekad neatteiksies no iespējas smaidīt un priecāties.

0 komentāri

Savas bērnības takas kopā ar Bez Tabu izstaigā Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens. Atklājot, kā pirmos trīs dzīves gadus pavadījis vienā mazā istabiņā, kā no galvas mācījies Rūdolfa Plēpja ieskaņotās I. Ziedoņa “Krāsainās pasakas”, kā pa muti no čigāniem dabūjis un skolas laikā viltojis ārsta zīmes, lai attaisnotu “bastotas” stundas.

Bez Tabu Mārtiņu satiek viņa tagadējās, otrajās mājās, Latvijas Nacionālajā teātrī, lai dotos uz viņa pirmajām mājām. Tās ir Tereškovas ielā, un ceļojums pa bērnības takām iesākas ar atklājumu, ka tādas Tereškovas ielas nemaz nav. Tereškovas iela tagad ir Buļļu iela un tur pašā ielas galā, koku un krūmu pudurī ieskauts stāv divstāvu koka namiņš.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nams šobrīd piedzīvo pārvērtības, visticamāk, to kāds iegādājies pārbūvei, tāpēc Mārtiņam ir ekskluzīva iespēja, neviena nemanītam, ieiet ēkā un atrast 17 kvadrātmetru lielo istabiņu, kurā aizritējuši pirmie trīs aktiera dzīves gadi.

Mārtiņš Egliens
Nacionālā teātra aktieris

Es atceros tika vienu notikumu no šīm mājām. To, kā mēs ar tēti pirms prom iešanas no šīs vietas, krāsojām sienu istabiņai. Man liekas, ka koši zaļā krāsā.

Liels ir Mārtiņa pārsteigums, ka mazajā istabiņā vienā stūrī viņš pamana savu zaļo krāsojumu.

No aktiera pirmajām mājām ceļš ved uz otrām, tuvāk centram, Akmeņu ielā, vietā, kurai tagad blakus slejas Nacionālā bibliotēka. No šīs vietas atmiņā palicis, kā viens pats mājās dzīvojot nepilnus sešus gadus vecais Mārtiņš klausījies Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas, ko ierunājis aktieris Rūdolfs Plēpis. Bijis tā – Mārtiņš viens mājās, uzlicis uz vecā “Majak” lenti, noklausījies pasakas, zvanījis mammai uz darbu, parunājis, atkal pasaka, atkal zvans mammai. Loģiski, ka dienas beigās Mārtiņš pasakas zinājis no galvas.

Zīmīgi, ka Mārtiņa ģimene pārceļoties no vietas uz vietu, katru reizi tikuši pie lielāka mitekļa. Ja pirmajā bija viena istabiņa, otrajā divas un trešajā jau trīs. Trešā dzīves vieta, Mārtiņu aizveda uz “Maskačku”, kur ģimene beidzot tikusi pie jauna dzīvokļa.

“Kad iegājām jaunajā dzīvoklī, nevarējām saprast, kas dzīvoklī tik dikti smird. Atklājās, ka padomju celtnieki bija atstājuši “dāvanu”. Kaku, kas ar flīzi piespiesta.”

Te Mārtiņš spēlējis futbolu, basketbolu, arī volejbolu. Te arī dabūjis pa muti no čigāniem. UN visu patiesi, lai izstāvētu rindu pēc cīsiņiem.

Nostalģija Mārtiņu pārņem, kas saprot, ka bērzi, kas ievācoties te bija mazi kociņi, tagad līgojas līdz pat septītā stāva logam, kur vēl joprojām dzīvo aktiera mamma.

Skola, kurā aktieris mācījies, ir tagadējā Rīgas 3. ģimnāzija. Te bijušais skolnieks atgriežas pēc daudzu gadu pārtraukuma un nespēj noticēt izmainām, kas skārušas skolu.

Satiekot savu klases audzinātāju Aiju Vidēju, Mārtiņš atceras, kā viltojuši ārsta zīmes, par nobastotām stundām, kā ap stūri pīpējuši. Un sarunas noslēgumā aktieris godīgi atzīst: “Man par skolu ir vislabākās atmiņas. Ja vēl nebūtu bijis jāmācās…”

Tā protams ir maza daļa no Mārtiņa Egliena bērnības, jo liela daļa tās aktierim pagājusi bērnu vokālajā ansamblī “Dzeguzīte”, apceļojot teju visu bijušo padomju savienību. Bet tas jau ir cits stāsts. Katrā ziņā Mārtiņš uzsver, ka šādu ceļojumu pa bērnības takām vajadzētu izstaigāt ikkatram no mums. Vēlams kopā ar saviem bērniem.

Foto

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas