Uzzini, kāds ir lietoto automašīnu liktenis Latvijā

0 komentāri

Latvija un arī viss Baltijas reģions kopš neatkarības atgūšanas ir bijis populārs tirgus lietoto automašīnu pārdevējiem Rietumeiropā. Deviņdesmitajos gados lietotu automašīnu realizācija Latvijā bija ļoti ienesīgs uzņēmējdarbības veids, par kuru interesi izrādīja arī dažādas biznesa aprindas. Lai arī laika gaitā plūsma ir būtiski samazinājusies, tomēr joprojām lietoto automobiļu imports Latvijā ir neapšaubāmi augstāks nekā jauno transportlīdzekļu.

2009. gadā, dižkrīzes laikā, populārs sāka kļūt jaunu automobiļu reeksports. 2012. gadā, kad atgriezās pirktspēja vietējā tirgū, šī tendence noplaka, tomēr saglabājās lietoto transportlīdzekļu eksporta apjoms. Lietoto automašīnu eksports caur lielākajām Eiropas ostām ved uz Āfriku, kur lauvas tiesa transportlīdzekļu tiek izkrauti Nigērijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lietoto automobiļu eksporta shēma

“Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais Ro-Ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji,” atklāj kāda biznesā iesaistīta persona, kas savu vārdu nevēlējās darīt zināmu.

“Svarīgi, lai prāmis būtu 100% aizpildīts, citādi kuģu kompānijai rodas zaudējumi, tāpēc reizēm tās pašas piepērk vajadzīgo daudzumu lietotu automašīnu, kuras vēlāk realizē Āfrikā par tādām pašām cenām, radot dempingu tirgū. Tas ir liels šķērslis šajā biznesā.”

Nigērijas valdība ir ieviesusi Nacionālo automobiļu industrijas attīstības plānu, kas paredz vietējās mašīnbūves uzplaukuma stimulēšanu. Pašreizējā situācija ar lielu automobiļu importu tiek uzskatīta par problemātisku, tāpēc ir palielināts muitas nodoklis lietotām automašīnām par 70%.

“Tieši muitas dēļ automašīnu eksports notiek vairāk uz Nigērijas kaimiņvalstīm – Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem vietējie darboņi nogādā tās ekonomiski pārākajā Nigērijā.”

“Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Bet šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas – Dženovu un Savonu,” piebilst Kristīne Rīmene.

Latvijas automašīnu liktenis

“Afrikāņi līdz niansēm pazīst lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērk tos no Latvijas vai visas bijušās Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks nekā Rietumeiropā. Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu.”

Vietējā tirgus specifiku ieskicē automašīnu eksportētājs: “Pārsvarā mūsu automašīnas nāk no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas dienvidiem. Nigērijā vislielākais pieprasījums ir pēc Toyota automašīnām – Corolla, Carina, Hilux un Hiace. Vēlams, lai auto būtu ražoti pēc 1989. gada.”

Lietoto automobiļu eksportam no postpadomju valstīm ir sava specifika. “Visbiežāk transportējamā tehnika no Latvijas un Igaunijas ir sliktā tehniskā stāvoklī – durvis ir aizmetinātas, bet pašas automašīnas ir piebāztas ar dažādām mantām. Tas rada mums papildu problēmas ostās papildu svara dēļ,” automobiļu tehnisko stāvokli raksturo Kurbads loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene.

“Mēs saņemam pasūtījumu no Eiropas ķēdes dalībnieka ar uzdevumu aizvest konkrētās automašīnas uz kādu no Rietumeiropas lielajām ostām. Tālāk automobiļi tiek izkaisīti pa kuģiem ar dažādiem galamērķiem, piemēram, no astoņām uzkrautām automašīnām trīs nonāk Ganā, trīs Togo, bet divas Lībijā.”

Nigērijas augošais automašīnu tirgus

Nigērijā no 1970. gada līdz 1985. gadam sakarā ar tikko pasludināto neatkarību un naftas cenu bumu bija pietiekami attīstīta automobiļu ražošana, tomēr ar laiku tā ir pilnībā noplakusi.

Pašreizējā tirgus situācijā dominē lietotie automobiļi, kas tiek ievesti pa jūras ceļiem uz Nigērijas lielākajām ostām. Pēc Nigērijas Nacionālās Automobiļu padomes datiem ik gadu valstī galvenokārt no Eiropas tiek ievestas aptuveni 150 000 lietotas automašīnas, kopā ar muitu un rezerves daļām sasniedzot 3,5 miljardu ASV dolāru vērtību. Ikgadēji tiek importēti tikai 50 000 jauni spēkrati.

“Ja mēs neieviesīsim jauno politiku, spiediens uz valsts ekonomiku būs nepaciešams, jo šobrīd mēs pārāk daudz esam atkarīgi no automašīnu importa – tas nav veids, kā vēlamies izmantot ārvalstu valūtu,” saka Nigērijas industrijas, tirdzniecības un investīciju ministrs Oluseguns Aganga.

Šī sistēma dod augļus, jo lielākā daļa kompānijas, kas iesaistījušās mašīnbūvē, iepriekš ir bijušas saistītas ar automašīnu importu un izplatīšanu. Ja automašīnu ražošanas projekts izrādīsies ienesīgs, lietoto automobiļu imports samazināsies un mašīnbūves sektorā iesaistīsies arvien vairāk tirgus dalībnieku.

Lielākā ekonomika Rietumāfrikā

Nigērija ar 594 miljardu ASV dolāru lielu iekšzemes kopproduktu ir lielākā Āfrikas ekonomika, 2012. gadā apsteidzot iepriekšējo līderi Dienvidāfrikas Republiku.

Rietumāfrikas valstī dzīvo vairāk nekā 170 miljoni iedzīvotāju, tostarp 15 700 miljonāri, bet svarīgs fakts saistībā ar lietoto automobiļu importu ir vidusšķiras pieaugums no 480 tūkstošiem 1990. gadā uz 4,1 miljonam pērn.

Ekonomikas pamatakmens ir naftas un gāzes eksports, kas veido 98% kopējā valsts eksporta. Paradoksāli, bet lielākajā Āfrikas naftas eksportētājvalstī cilvēki degvielas trūkuma dēļ gaida rindā.

Ievērojama ekonomikas izaugsme ir vērojama gan tikai valsts dienvidrietumos, jo īpaši Lagosas pilsēta, kas ir reģiona biznesa centrs. Bet valsts ziemeļus vairāk kontrolē teroristu organizācija Boko Haram, nekā federatīvā valdība.

Loģistikas salīdzinājums

Pasaules Bankas pētījumā Loģistikas snieguma indekss, kura mērķis ir palīdzēt valstīm identificēt savus izaicinājumus un iespējas loģistikā, lai uzlabotu savus rezultātus, Nigērija 2014. gadā ir ierindota 75. vietā, bet Latvija ieņem 36. pozīciju.

“Mūsu situācija būtiski uzlabojās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, jo tagad spējam klientam nosaukt pat precīzu piegādes laiku. Pirms tam mēs par to varējām tikai sapņot Lietuvas un Polijas muitas kontroles dēļ.”

Kā lielākie Nigērijas trūkumi pētījumā tiek minēti muita un infrastruktūra, kas ir arī Latvijas lielākais klupšanas akmens. Tomēr loģistikas zemā veiktspēja ir tikai viens no iemesliem, kāpēc ekonomika naftas lielvalstī neattīstās vēl ātrāk.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas