Kāpēc ātri un droši var braukt visur Eiropā, tikai ne Latvijā? Vērtē eksperti!

0 komentāri

“Ja kļūda notiek ceļa būvē, tad tā ir kļūda uz 20-40 gadiem. Tās kļūdas, ko tagad redzam, ir kļūdas, kas tika pieņemti kā lēmumi 90. gadu sākumā, kad izdomāja ceļu standartus,” tā raidījumam LNT TOP 10 pauž satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Kā piemēru eksperts min 14 metrus plato Via Baltika šoseju. P. Timrots uzskata – tagad, rekonstruējot autoceļus, būtu vajadzējis atteikties no šā vecā profila, kas neatbilst mūsdienu satiksmes intensitātei, bet diemžēl jaunie projekti ir pagātnes standarta rēgs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Mēs uzkāpām uz grābekļa ar 14. profila ceļu tikai tāpēc, ka bija kaut kāda Eiropas nauda, kas bija jāpagūst. Visi jau tajā brīdī saprata, ka būs auzas, un tas ceļš ir tizls, bet ko darīt – nauda jāņem, vismaz kaut kādu asfaltu dabūsim, un uzcēla. Skaidrs, ka tas traucē, ceļš nav labs, mūsu satiksmes plūsmām pēc cipariem neatbilst – automašīnu ir vairāk, nekā tas ceļš spēj paņemt,” tā situāciju uz Via Baltika ieskicē P. Timrots.

Turklāt šauro braukšanas joslu dēļ spēle uz dzīvību un nāvi ir auto apdzīšana. Uz vairākām šosejām gan ir tā sauktā pusotra josla ar pārtraukto līniju, kas kaut nedaudz glābj situāciju.

Normunds Krapsis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks:

Situācijās, kad tiek veikta apdzīšana, apdzenamajam transportlīdzeklim ir iespējams pabraukt mazliet sāņus, un tas, kurš veic apdzīšanu, neatrodas piespiedu kārtā pretējā braukšanas joslā. Varbūtība notikt frontālajām sadursmēm ir krietni mazāka.

Tikmēr P. Timrots pauž, ka šāda josla tomēr ir un paliek izgāšanās, nevis risinājums.

Pauls Timrots, auto un satiksmes eksperts:
Šī pusotra josla jeb braukšana malā ir no skandināviem “nosperta” ideja, kuri to lietoja 60. gados, bet paši saprata, ka tā neiet cauri. Palielinoties satiksmes plūsmai, tas neder, tas ir bīstami, tas rada pārpratumus, un acīmredzami redzam, ka avārijas notiek uz šā ceļa.

Tikmēr Drošas braukšanas skolas eksperts kā vienīgo ekonomiski izdevīgāko problēmas ielāpu min joslu pārkrāsošanu, izveidojot maiņjoslas.


Atis Priednieks, Drošas braukšanas skolas vadītājs:

Varam droši izmantot tādu veidu, kāds ir Skandināvijā – brīžam viena josla, brīžam divas, lai varam apdzīt. Kuri ir tie lēnākie braucēji, paliek pirmajā joslā un ātri aizbrauc garām, tātad pamīšus veidot šīs joslas, lai mums nav iespēju tik ļoti plesties uz malām.

Kopumā no visu Latvijas autoceļu kopgaruma 73 tūkstošiem kilometru nieka 113 kilometri uzskatāmi autovadītājiem par pilnīgi drošiem. Tikai astoņi autoceļi ir ar divām joslām katrā virzienā, kur pretējās brauktuves ir savstarpēji nodalītas, izslēdzot frontālās sadursmes iespējas.

Latvijā visbīstamākā šoseja nu jau pēdējos trīs gadus ir Rīgas apvedceļš posmā Baltezers-Saulkalne. Uz vienu kilometru te ir visvairāk autoavāriju, visvairāk nāves gadījumu un smagi cietušo skaits. Pat bēdīgi slavenā šoseja Tīnūži-Koknese pēc riska iekļūt avārijā ir tikai septītajā vietā. Rīgas apvedceļš ir šaurs, līkumu dēļ nepārredzams. Daudzo automobiļu dēļ apdzīšana ar iebraukšanu pretējā joslā ir ļoti riskanta. Te nav pat tā sauktā pusotra josla, kur apdzenamajam auto nobraukt sāņus. Rīgas apvedceļš tiek saukts kā pirmais, kam piebūvēt klāt divas joslas.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas